Ašeradens apliecina, ka šobrīd "Latvenergo" un LVM uz biržu nevirzīšot

Deputāts piebilda, ka pretējā gadījumā AS šādu iniciatīvu mēģinātu bloķēt ar speciāla likuma iniciēšanu.

Ašeradens savukārt kā vienus no potenciālajiem tuvākajiem kandidātiem uz biržu piesauca Rīgas pašvaldības uzņēmumus "Rīgas ūdens" un "Rīgas namu pārvaldnieks". Par šiem uzņēmumiem gan nelemj valdība, bet gan Rīgas dome, kur valdošajā koalīcijā ir arī AS.

Tavars piebilda, ka frakcijai esot svarīgi, lai kotācijas biržā rezultātā neviens tarifs rīdziniekiem nepaliktu dārgāks. "Ja būs atbilde uz šādiem jautājumiem, kas ir svarīgi iedzīvotājiem, un kopumā iedzīvotājiem no šāda procesa paliktu labāk, tad mēs nekādā gadījumā neliktu šķēršļus, bet kamēr šādas atbildes skaidras un viennozīmīgas nav [..], tad tā būs pilnīgi cita situācija," klāstīja politiķis.

Ašeradens, atbildot uz jautājumu, vai tiešām nav domāts par LVM un "Latvenergo" daļu kotēšanu biržā, tieši neatbildēja, tā vietā atkārtoti atgādinot par Latvijas kapitāltirgus kapitalizācijas zemo līmeni - tas pašlaik ir tikai 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Zviedrijā tas sasniedz 160% no IKP. Viņš atzīmēja, ka šobrīd Eiropas Savienība strādā pie vienotā kapitāltirgus koncepcijas un uzsver, ka arī Latvijai būtu jāattīsta savs kapitāltirgus.

Finanšu ministrs atzina, ka viņš kā politiķis respektējot viedokli un uztraukumu, ka vienu vai otru uzņēmumu nevarot kotēt biržā. "Meklēsim risinājumus," sacīja Ašerdens, pieminot valsts komunikāciju uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka kotēšana biržā neesot "sudraba lode", kas visu atrisinās. Ministra ieskatā, uzņēmumam ir jābūt lielām izaugsmes ambīcijām, kā arī ļoti labai komandai, kas to varētu arī nodrošināt. "Finanšu ministrijai vairāk šī ir konceptuāla pieeja, ka mums šim instrumentam ir jābūt atvērtam, un, ja tas ir nepieciešams, to var izmantot," sacīja Ašeradens.

Atbildot uz jautājumu, vai Ašerdens joprojām uzskata, ka "Latvenergo" un LVM daļēja kotēšana biržā būtu laba doma, finanšu ministrs palika pie pārliecības, ka valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā ir laba doma, bet katrs uzņēmums jāskata individuāli. "Šeit mēs meklējam kompromisus gan politiski, gan skatāmies uz uzņēmēju biznesa plāniem - ja tur nav biznesa plāna, tad labāk uz biržu neiet, tas beigsies ļoti slikti," sacīja Ašeradens, norādot, ka "līdz šādam lēmumam vēl ir gabaliņš ejams".

Tavars piebilda, ka frakcija ar ministru vienojusies, ka attiecībā uz šiem diviem valsts uzņēmumiem šobrīd šāda virzība nenotiek. "Ja tomēr tas notiks, tad AS frakcija virzīs speciālu likumu, lai nepieļautu šādu darbību," sacīja politiķis.

Līdztekus tikšanās laikā pārrunāts jautājums par skaidras naudas aprites ierobežošanu - Finanšu ministrijas (FM) iecerētie grozījumiem, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk.

Kā klāstīja Tavars, AS tikšanās laikā sadzirdējis, ka uz katru sabiedrības locekli tas neattiekšoties, kā arī finanšu ministrs un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe apliecinājusi, ka, iespējams, tiks veikti attiecīgi precizējumi Ministru kabineta noteikumu anotācijā.

Kā vēstīts, AS Saeimas frakcija šodien tikās ar finanšu ministru lai runātu par valdības ieceri atsavināt daļas valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tajās, kas ar likumu atzītas par neprivatizējamām.

Saeimas opozīcijas partijas AS, "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība un "Stabilitātei" paudušas, ka neatbalsta FM priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Tāpat arī koalīcijas partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) iepriekš pauda, ka kategoriski iebilst pret FM ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem - AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži".

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka bažas par valsts stratēģisko uzņēmumu - "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls" un "Latvijas valsts meži" - potenciālo privatizāciju ir nepamatotas.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paudusi, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

"Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām," teica Siliņa. Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību. "Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara," teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu "melno kampaņu". Premjere aicināja politiķus un sabiedrību "izkāpt no aizspriedumiem", norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam".

Ziņojumā spriests - dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.