Labklājības ministrs: mūsu resorā vairs nav kur taupīt - skatāmies uz bagātākām ministrijām

No Finanšu ministrijas bija ieteikums samazināt izdevumus par 4,4 miljoniem eiro, kas ir izdarīts. Labklājības ministrija (LM) ir pārskatījusi iespējas vēl samazināt resora izdevumus, tomēr tādas netika atrastas. Uzulnieks uzsvēra, ka labklājības resorā jau tā ir zemākās algas, savukārt zem katra labklājības nozares darbinieka ir cilvēks, tāpēc neesot iespēju samazināt cilvēkresursus. "Arī aprūpes centros nevar pateikt, ka šodien ēdīsiet vienu kotleti divu kotlešu vietā," piebilda ministrs.

Ja būs jauns uzstādījums nākotnē vēl meklēt ietaupījumu, tas tiks darīts, tomēr uz cilvēkresursu skaita un administratīvā resursa ietaupīt vēl iespēju vairs nav. "Jāskatās uz bagātākām ministriju resursu, varbūt tur ir kādas iespējas," rosināja Uzulnieks, rosinot skatīties, piemēram, Satiksmes ministrijas virzienā.

Patlaban viens no izdevumu samazināšanas diskusijas tematiem ir izdienu pensiju sistēmas pārskatīšana. Uzulnieks pastāstīja, ka izdienas pensijas vienmēr bijis politiski jutīgs jautājums - kopš 1998.gada, ka pieņemts Izdienas pensiju likums, ik pa diviem trim gadiem tajā tika ielobētas dažādas kategorijas, 15 gadu laikā likumam apaugot ar "padsmit tūkstošiem cilvēku, kas iet izdienas pensijā". Tas nav pareizi attiecībā pret vecuma pensiju saņēmējiem. Summas ik gadu pieaug - ja šogad no pamatbudžeta tie ir 114 miljoni eiro, tad, nedarot neko, 2030.gadā tie būs jau 200 miljoni eiro.

Valsts kancelejai bija uzdevums izstrādāt variantus esošās kārtības pārskatīšanai. Ir vairāki piedāvājumi: pakāpeniski audzēt izdienas pensijas vecumu, pārskatīt kategorijas, kas saņem šīs pensijas, iekļaut pēdējos 10 gadus ikdienas pensijas aprēķinā, neiekļaut aprēķinā prēmijas un pabalstus, kas saņemti aizejot izdienas pensijā. Nākamajā nedēļā paredzētajā komitejas sēdē paredzēts spriest par šiem risinājumiem.

Ministrs apliecināja, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā skartu tikai no jauna piešķiramās pensijas.

Izmaiņas varētu neattiekties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts policijas darbiniekiem, kas strādā uz ielām 24/7 režīmā. Ja skatās uz iekšlietu resoru, tad izmaiņas vairāk attiektos uz, piemēram, komunikācijas cilvēkiem, lietvežiem. "Vai šiem cilvēkiem būtu ātrāk jāiet izdienas pensijā? Es uzskatu, ka nē!" sacīja ministrs.

Politiķis saprot riskus, kas varētu rasties, samazinot izdienas pensijas, piemēram, iekšlietu resorā, kur ilgstoši bijušas grūtības aizpildīt vakances un izdienas pensijas bijis labs bonuss. Tāpēc izmaiņas nevajadzētu sasteigt - tas jādara gudri un pakāpeniski, uzsvēra ministrs, piebilstot, ka viņaprāt, izmaiņām varētu būt arī politiskais atbalsts. "Šis jautājums netika aiztikts vairāk nekā 20 gadus, un gan politiķu, gan sabiedrības uztvere ir mainījusies," skaidroja Uzulnieks.

Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) maija sākumā paziņoja, ka šogad rosinās palielināt izdienas pensijas vecumu.

Ašeradens skaidroja, ka vecuma pensijas saņemšanas vecums Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielināts par pieciem gadiem - līdz 65 gadiem, bet izdienas pensijas vecums nav mainīts.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.