Plāno paplašināt valsts apmaksātas vakcīnas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam
Valdība otrdien, 15. jūlijā, vērtēs grozījumus Vakcinācijas noteikumos, kas paredz paplašināt valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī noteikt mērķtiecīgu vakcīnu lietošanu ārpus zāļu aprakstā paredzētās shēmas, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais noteikumu projekts.
Paredzēts, ka iepriekš nevakcinētiem un nepārslimojušiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam būs iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu un vējbakām. Savukārt vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) gan iepriekš nevakcinētiem jauniešiem, gan noteiktām riska grupām VM jau radusi finansējumu, lai no šī gada vasaras valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV saņemtu abu dzimumu jaunieši primāri 25 gadu vecumā un iedzīvotāji, kuri pieder riska grupām.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aplēses liecina, ka gadā varētu būt nepieciešams maksimāli līdz 400 vakcīnām pret B hepatītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 3 devas), līdz 200 vakcīnām pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas), līdz 50 vakcīnām pret vējbakām (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas).
Šo nepieciešamo vakcīnu apjomu varēs nodrošināt izmantojot resursus, kas atbrīvojas, samazinoties vakcinējamo bērnu skaitam valstī.
Šobrīd noteikumi neparedz, ka valsts apmaksātas vakcīnas drīkst saņemt jaunieši, izņemot Vakcinācijas noteikumu punktu, kas paredz iepriekš nevakcinētu pieaugušo vakcināciju, izmantojot kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu. Tādēļ paredzēts izveidot normatīvo regulējumu, kas pieļaus iepriekš nevakcinētiem un nepārslimojušiem jauniešiem līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai vakcinēties pret noteiktām infekcijas slimībām.
VM norāda, ka paplašinātās vakcinācijas mērķis ir mazināt vakcīnregulējamo slimību izplatību sabiedrībā, kā arī sekmēt kolektīvo imunitāti.
Imunizācijas valsts padome (IVP) 2024. gadā vairākās sēdēs ir norādījusi, ka pieaugušajiem, kuri bērnu vecumā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā ietvertās vakcīnas, epidemioloģiskās drošības un sabiedrības drošības dēļ ir jānodrošina iespēja saņemt šīs vakcīnas, ja viņi nav pārslimojuši tās infekcijas slimības, pret kurām viņi iepriekš nav bijuši vakcinēti.
Tā kā bērnībā lēmumu par vakcināciju pieņem vecāki, bet pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis pats var sākt pilnīgi neatkarīgi pieņemt lēmumus par savu veselību, tiek paredzēts dot iespēju jauniešiem līdz 26 gadu vecumam veikt izvēli veikt vakcināciju pret konkrētām infekcijas slimībām un saņemt valsts apmaksātu vakcināciju.
Kā norāda VM, ņemot vērā bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus valstī, šādu gados jaunu nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, visticamāk līdz 5%, (izņemot vakcināciju pret CPV), jo lielākā daļa vakcīnu, kas ir iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, tiek lietotas jau vairākus gadus, piemēram, 2024.gadā ar kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu vakcinējies 21 pieaugušais pacients.
Līdz ar to, visticamāk, ka šie jaunie pieaugušie cilvēki nav vakcinēti tādēļ, ka zīdaiņu un bērnu vecumā no viņu vakcinācijas ir atteikušies vecāki. IVP ir sniegusi arī rekomendācijas, kuras no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām no epidemioloģiskā drošības viedokļa ir īpaši svarīgas neimūniem jauniem pieaugušajiem.
Starptautiskie dati rāda, ka CPV izraisītie vēži skar gan sievietes, gan vīriešus, un īpaši augsts risks saslimt ir HIV pozitīvām personām un sievietēm ar dzemdes kakla priekšvēža izmaiņām.
IVP īpaši stingri rekomendē uzsākt jauniešu, kas vecāki par 18 gadiem, vakcināciju pret CPV, jo ar CPV saistīto audzēju skaits pieaug, īpaši jaunāku, bez kaitīgiem ieradumiem, cilvēku vidū.
IVP norāda, ka savlaicīgi veikta vakcinācija pret CPV infekciju var sniegt pat 100% efektivitāti CPV infekcijas izraisītu priekšvēža izmaiņu un vēža novēršanā.
Padomē skaidro, ka CPV izraisīto saslimšanu skaitu varētu samazināt par 30 līdz 40% tuvāko gadu laikā. Tieši vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst CPV izraisītos vēžus vīriešiem, jo vīriešiem nav pieejams skrīnings.
Līdztekus aptuveni 22 pacienti katru gadu saslimst ar tūpļa vēzi, un puse no dzimumlocekļa vēža gadījumiem ir CPV izraisīti.
IVP arī min, ka mutes un rīkles vēža ārstēšana ir dārga, ar augstu invaliditātes risku. Līdz ar to, nodrošinot vakcināciju pret CPV, samazinātos CPV izraisītas onkoloģiskas saslimšanas, kas ne tikai palielina veselības aprūpes slogu, bet arī negatīvi ietekmē ekonomiku.
Norādīts, ka dzemdes kakla vēzis ir otrs biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem Latvijā. Sešas reizes lielāka iespēja ar to saslimt ir sievietēm, kurām ir HIV.
2022. gadā Latvijā dzemdes kakla vēža saslimstība bija 22,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu, kas veidoja 9,8 mirstības gadījumus uz 100 000 sieviešu.
VM dati arī liecina, ka 90% - 100 līdz 120 no dzemdes kakla vēža pacientēm terapiju saņem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs", un pusei no pacientēm šī slimība ir jau "ielaistās" stadijās.
Tāpat grozījumos paredzēta atteikuma no vakcinācijas veidlapas pilnveidošana, detalizētāk norādot iespējamās veselības sekas bērnam nevakcinēšanās gadījumā, kā arī precizēts regulējums vakcīnu ārpusmarķējuma lietošanai pēc IVP rekomendācijām.
Lai vecāki daudz atbildīgāk izturētos pret savu bērnu vakcināciju, atteikums no vakcinācijas tiek papildināts ar iespējamajām sekām, kas var iestāties, ja bērns paliek nevakcinēts - uzskaitītas vakcīnregulējamo slimību komplikācijas, kas var iestāties nevakcinētam bērnam, un sniegts skaidrojums, kādas sekas var rasties tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuru veselības stāvoklis neļauj tos vakcinēt. Atteikuma no vakcinācijas veidlapā personai, kura atsakās no vakcinācijas, ir jāapliecina, ka minētā persona ir informēta par iespējamām nopietnām sekām veselībai, ja netiek veikta vakcinācija pret konkrēto infekcijas slimību, un persona arī apzinās, ka bērna veselībai nevakcinēšanas gadījumā var rasties nopietnas sekas.
Līdztekus iecerēts nodrošināt komercvakcināciju datu obligātu ievadi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, kā arī noteikts, ka potēšanas pase papīra formātā ārstniecības personai būs jāaizpilda tikai pēc pacienta pieprasījuma.
Grozījumu īstenošanai 2025. gadā plānots pārdalīt 347 321 eiro no esošajiem VM piešķirtajiem līdzekļiem, bet no 2026. gada - 694 639 eiro gadā. Finansējums paredzēts Nacionālā veselības dienesta budžeta apakšprogrammā "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde".
Saskaņā ar VM aplēsēm, vakcīnu pieprasījums tiks nodrošināts, pārplānojot līdzekļus, ņemot vērā iedzīvotāju skaita un dzimstības samazinājumu. Pieejamo vakcīnu sadalījumu starp vakcinācijas iestādēm koordinēs SPKC.
