Mūrniece: 18. sankciju pakotne pret Krieviju ir Latvijas interesēs

Deputāte norādīja, ka katras nākamās sankciju kārtas pieņemšana ir sarežģīts process, jo ir valstis, kas iebilst vai vismaz sākotnēji iebilst pret sankcijām.

Viņa atzīmēja, ka 18.sankciju pakotnes būtiskais solis ir Krievijas naftas cenu griestu samazināšana no 60 dolāriem līdz 45 dolāriem par barelu. "Šī sankciju kārta ir ārkārtīgi nepieciešama - tas ir gan ES, gan NATO interesēs," sacīja Mūrniece.

Mūrniece norādīja, ka ir parādījušās balsis, kas principiāli iebilst pret 18. sankciju pakotni, taču Eiropas un pasaules drošībai ir būtiski, lai šī sankciju pakete tiktu pieņemta, tāpēc izskanot, ka Eiropas Komisija (EK) strādā pie mehānisma, kas ļautu automātiski samazināt Krievijas naftas cenu griestus brīžos, kad pasaulē krītas naftas cenas.

Mūrniece pauda cerību, ka līdz šādam mehānismam varētu nonākt, ja ES un EK pozīciju pastiprinās ASV pozīcija attiecībā pret smagākām sankcijām pret Krieviju. "Te es gribu cerēt gan uz ASV prezidenta Donalda Trampa pozīciju, gan arī to, ka ASV Kongress varētu pieņemt senatora Lindsija Greiema ierosināto likumprojektu par stiprākām sankcijām pret Krieviju," sacīja politiķe.

Viņa akcentēja - ES pie kopēja lēmuma var palīdzēt nonākt ASV. "Tā ir šobrīd mūsu cerība, tāpēc Baltijas valstīm ir ļoti nepieciešama kopīga pozīcija, un lielāku jaudu dotu kopīga pozīcija ar ASV," vērtēja Mūrniece.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šonedēļ norādīja, ka Igaunijas kolēģi nav lūguši iesaistīties šajā jautājumā, tādēļ viņai grūti komentēt sīkākas detaļas par Igaunijas paziņojumu, ka tā varētu bloķēt ES 18.sankciju pakotnes pieņemšanu, ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu.

Vienlaikus viņa uzsvēra - ja sankciju pakotni Eiropai izdotos pieņemt kopīgi ar ASV, tas būtu ārkārtīgi jaudīgi, un aptvertu ne tikai Krieviju un Eiropu, bet jau daudz plašāku loku. Tostarp tos, kas gūst labumu no Krievijas naftas.

Kā vēstīts, Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno ES sankciju pakotni un stiprināt spiedienu pret Krieviju, norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa uzsvēra, ka sarunās par ES 18.sankciju kārtu pret Krieviju Latvija pauž stingru atbalstu naftas cenu griestu samazinājumam. ĀM vērtējumā, tas ir viens no svarīgākajiem jaunās sankciju pakotnes priekšlikumiem.

ĀM akcentēja, ka energoresursu tirdzniecība veido ap 30% ienākumu Krievijas budžetā, kas ļauj tai finansēt militāro industriju un turpināt agresijas karu pret Ukrainu. Eglīte piebilda, ka Latvija izvērtē priekšlikumus ES 19.sankciju kārtai.

Igaunija varētu bloķēt ES 18.sankciju pakotnes pieņemšanu, ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Igaunijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu. Viņš pauda cerību, ka ES lielvaras atbalstīs Igaunijas nostāju.

Pagājušajā mēnesī EK prezidente Urzula fon der Leiena ierosināja rietumvalstīm līdz 45 dolāriem par barelu samazināt maksimālo cenu, par kādu Krievijai atļauts pārdot naftu. Pašlaik Krievijas naftas cenas griesti ir 60 dolāri par barelu. Cahkna uzsvēra, ka līdz šim Krievijas naftas cenas griestu samazinājumu nav izdevies panākt vairāku lielo rietumvalstu atbalsta trūkuma dēļ.

Taču pēdējā laikā izskanējis, ka G7 valstis ir gatavas samazināt Krievijas naftas cenas griestus, turklāt pēdējo dienu laikā ASV ir paudušas gatavību palielināt spiedienu uz Krieviju, nosakot jaunus ierobežojumus.

Cahkna uzsvēra, ka nopietnu spiedienu uz Krieviju radītu tas, ja vienlaicīgi tiktu ieviesta gan ES jaunā sankciju pakete, gan ASV senatoru Lindsija Greiema un Ričarda Blūmentāla ierosinātā sankciju pakete.

Vienošanās par 60 dolāru cenas griestiem Krievijas naftai tika panākta 2022.gadā, kad naftas cena pasaulē pārsniedza 100 dolārus par barelu. Cenas griesti tika noteikti nolūkā samazināt agresorvalsts ieņēmumus no naftas eksporta.

ES sankcijas aizliedz dalībvalstu uzņēmumu kuģiem pārvadāt Krievijas naftu, ja tās cena pārsniedz noteiktos griestus.

Atsaucoties uz trim anonīmiem avotiem, Igaunijas ziņu portāls "Delfi.ee" otrdien vēstīja, ka Vidusjūras piekrastes valstis, kur kuģniecība ir būtiska nozare, jo īpaši Malta, vēlas, lai sankciju paketē prasība par naftas cenas griestiem netiktu iekļauta.

Kārtējā sarunu kārta par jauno sankciju paketi Briselē plānota trešdien, bet to apstiprināt varētu otrdien ES Ārlietu padomes sanāksmē.