10. jūlijā, kā ik gadu, Rīgā, Lucavsalā pulcējās aptuveni 40 cilvēku, lai pie pieminekļa krievu gvardes karavīriem noliktu ziedus un godinātu 1701. gada kaujā kritušos.

Piemiņas brīdis pie pieminekļa krievu gvardes karavīriem Lucavsalā (2025. gada 10. jūlijs)

10. jūlijā, kā ik gadu, Rīgā, Lucavsalā pulcējās aptuveni 40 cilvēku, lai pie pieminekļa krievu gvardes karavīriem noliktu ziedus un ...

Sabiedrība

FOTO: kad iespēju svinēt padomju okupāciju kļūst arvien mazāk... Krievu aktīvisti Lucavsalā liek ziedus pie pieminekļa 300 gadus senai krievu armijas sakāvei

Samanta Kārkliņa

Jauns.lv

10. jūlijā, kā ik gadu, Rīgā, Lucavsalā pulcējās aptuveni 40 cilvēku, lai pie pieminekļa krievu gvardes karavīriem noliktu ziedus un godinātu 1701. gada kaujā kritušos.

FOTO: kad iespēju svinēt padomju okupāciju kļūst a...

Pasākuma fotogrāfijas un komentārus publiskojis "Latvijas Krievu savienības" pārstāvis, politiķis Andrejs Pagors, kurš aicina "atstāt mierā pieminekli krievu karavīriem Lucavsalā" un pauž bažas, ka arī šis piemineklis varētu nonākt to objektu sarakstā, kurus tuvākajās vēlēšanu kampaņās varētu izmantot politiskos nolūkos, uzdodoties par “aizstāvjiem no visa krieviskā”.

Vēsturiska kauja Lucavsalā: 400 kritušie un piemineklis, kas saglabājies kopš 1891. gada

1701. gada 10. jūlijā, Ziemeļu kara laikā, notika Daugavas kauja, kurā zviedru karaspēks karaļa Kārļa XII vadībā sakāva sakšu un krievu vienības. Galvenajam krievu spēkam atkāpjoties, aptuveni 400 krievu gvardes karavīri nonāca ielenkumā Lucavsalā, kur arī gāja bojā un tika apbedīti.

Vēlāk, 1887. gadā, Vidzemes gubernators ģenerālleitnants Mihails Zinojevs pievērsās šīs vietas vēsturiskajai nozīmei, un 1891. gadā tika uzcelts piemineklis pēc civilinženiera Epingera projekta. Sešus metrus augstā granīta piramīda, kas vizuāli atgādina pareizticīgo kapelu, tika celta no Somijas granīta, un tajā tika iekalti vēsturiski simboli — pareizticīgo krusts, Pētera I un Aleksandra III monogrammas.

Veltījuma uzraksts krievu valodā pieminekļa pakājē vēsta: "1891. gada 10. jūlijā šis piemineklis tika uzcelts par brīvprātīgajiem ziedojumiem pēc Līvzemes gubernatora ģenerālleitnanta Zinojeva rīkojuma. 400 krievu karavīru piemiņai, kas krituši varoņa nāvē, aizstāvot salu 1701. gada 10. jūlijā."

Pieminekļa atjaunošana un krievu kopienas tradīcija 21. gadsimtā

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 2001. gadā, atzīmējot 300. gadadienu kopš šīs kaujas, pieminekli restaurēja Rīgas krievu uzņēmēji, ar Krievijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Tika noturēts piemiņas dievkalpojums, ko vadīja Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo arhibīskaps Aleksandrs, un piemineklis tika iesvētīts no jauna.

Kopš tā laika katru gadu 10. jūlijā pie pieminekļa pulcējas Latvijas krievu kopienas pārstāvji, lai godinātu kritušos karavīrus. Pasākumiem ir vēsturisks un simbolisks raksturs, taču pēdējos gados tie nonākuši uzmanības lokā, īpaši pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kad sabiedrībā pieaug diskusijas par piemiņas objektu ideoloģisko nozīmi un vēsturiskā mantojuma izvērtēšanu.

Diskusijas par vēsturiskajiem pieminekļiem turpinās

Pagors norāda, ka piemineklis Lucavsalā ir apdraudēts līdzīgi kā padomju karavīru piemiņas vietas, Puškina piemineklis, Barklaja de Tolli memoriāls, vai akadēmiķa Keldiša piemiņas objekts. Viņš pauž bažas, ka pieminekļa iespējamā nojaukšana varētu tikt izmantota kā politiskā kampaņas daļa, lai iegūtu vēlētāju atbalstu uz nacionālās mobilizācijas pamata.

Andrejs Pagors sabiedrībā zināms ar savu regulāro PSRS slavināšanu un prokrievisku retoriku. Kā, piemēram, neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņš portālā “Facebook” publiski apgalvoja, ka “Ukrainas padošanās atnestu mieru”, taču pēc kritikas šo ierakstu dzēsa.