Kādi cilvēki kļūst par bomžiem un kāpēc? Eiropa skaitīs Rīgas bezpajumtniekus
Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienas nakts laikā galvaspilsētā notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt datus par cilvēkiem bez pajumtes - kur viņi atrodas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā viņiem var palīdzēt.
Uzzināt un saprast
Rīgas pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā "European Homelessness Counts". Tā mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku uzskaiti, lai noteiktu cilvēku skaitu bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, mājas zaudēšanas iemeslus un palīdzības veidus.
Projekts aptver 35 Eiropas pilsētas, un skaitīšanu plānots veikt vienlaikus - vienā oktobra naktī. Rīgā tajā piedalīsies Labklājības departaments, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, mobilā brigāde darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, medicīnas iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kuras apseko brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, aptaujājot bezpajumtniekus.
Rīgas dalība šajā projektā ļaus pēc vienotas metodikas ņemt vērā gan tos bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus iestādēs, gan tos, kuri dzīvo dzīvošanai nederīgās vietās. Precīzi dati nepieciešami, lai analizētu vispārējo bezpajumtniecības tendenci un lemtu par sociālo pakalpojumu attīstību un organizāciju.
Eiropā līdz šim nav pastāvējusi vienota pieeja šādai uzskaitei, taču Skandināvijas valstīs, piemēram, Somijā, līdzīgas aplēses tiek veiktas ik pēc diviem gadiem, ieskaitot cilvēkus, kas uz laiku dzīvo pie draugiem vai radiem. Tas palīdz saprast, kur tieši atrodas bezpajumtnieki - uz ielas, dārza mājiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām - un gūt pilnīgāku priekšstatu par viņu stāvokli. Jāsaprot, ka bezpajumtnieks nav obligāti asociāls - mājokli var zaudēt dažādu iemeslu dēļ, un daži uz laiku mitinās hosteļos, pie draugiem vai tuviniekiem.
Trūkst motivācijas
Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniekiem galvaspilsētā. 2024. gada ziemas mēnešos patversmēs un naktsmītnēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji ikdienā izmantoja 565 cilvēki. Lai gan klientu skaits pakāpeniski samazinās, pašas problēmas paliek nopietnas.
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir hroniska alkohola atkarība, veselības problēmas, pazemināts pašnovērtējums un motivācijas trūkums mainīt savu stāvokli. Alkohola atkarība pastiprina sociālo izolāciju: pasliktinās fiziskā un garīgā veselība, zūd darbspējas un saskarsmes prasmes, kas traucē atgriezties sabiedrībā.
Papildu sarežģījumu dzīvokļa jautājuma risināšanā rada grūtības bezpajumtnieku iekļaušanai darba tirgū. Bez stabila ienākuma nav iespējams veikt pirmo īres maksājumu un segt regulāras mājokļa izmaksas. Daudzi pierod pie ērtībām patversmēs un necenšas aktīvi risināt savas mītnes jautājumu.
Saskaņā ar Rīgas domes datiem par bezpajumtniekiem visbiežāk kļūst cilvēki vecumā no 51 līdz 61 gadam - no viņiem ir 29 procenti patversmju klientu. Vecuma grupa 41-50 gadi ir 24 procenti, grupas 31-40 un 62-70 gadi - pa 17 procentiem katra. Cilvēki, kas vecāki par 71 gadu, ir aptuveni 5 procenti.
