“Senās mūzikas festivālu” atklās Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa”
VSIA “Latvijas Koncerti” organizēto “Senās mūzikas festivālu” 8. jūlijā Sv. Jāņa baznīcā atklās baroka meistara Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa”, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules sakrālās mūzikas virsotnēm. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā koncertā piedalīsies kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un izcili solisti – soprāns Gunta Gelgote, soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs un basbaritons Rihards Millers.
Johana Sebastiāna Baha Mesa siminorā (saukta par “Augsto mesu”) ir komponista radošā mantojuma kulminācija, personisks garīgās pieredzes kopsavilkums – darbs, kas pārkāpj laika, stilu un konfesionālās robežas. Komponēta teju ceturtdaļgadsimta garumā, mesa tika pabeigta J. S. Baha dzīves nogalē. Šo monumentālo mesu veido 27 daļas – no majestātiskā Kyrie līdz triumfālajam Dona nobis pacem.
Līdzās korāļiem, ārijām, duetiem un virtuozām fūgām mirdz arī bagātīgi orķestrēti ansambļi, kuru dažādo vokālo un instrumentālo tembru saplūsme klausītājam uzbūvē pārsteidzošu skaņu katedrāli.
Lai arī mūsdienās “Augstā mesa” tiek uzskatīta par strukturāli un emocionāli vienotu darbu, tās tapšana bija ilgstošs un radoši daudzveidīgs process. Johans Sebastiāns Bahs tajā apvienoja gan no jauna radītas daļas, gan iepriekš sacerētus fragmentus, bieži pārstrādājot jau esošo mūziku. Baha dzīves laikā mesa pilnā apjomā netika atskaņota – atsevišķas daļas izskanēja konkrētos liturģiskos kontekstos. Simboliski un vēsturiski nozīmīgi ir tas, ka pilnā apjomā šis darbs piedzīvoja savu atskaņojumu gandrīz gadsimtu pēc komponista nāves – laikā, kad Eiropa no jauna atklāja Baha mūziku. Leipciga un tieši Svētā Toma baznīca, kur Bahs bija ilggadējs muzikālās dzīves vadītājs, kļuva par viņa radošā mantojuma atdzimšanas vietu.
Mūsdienās “Augstā mesa” vairs nav tikai liturģiska mūzika – tas ir monumentāls koncertdarbs: muzikāli teatrāls, emocionāli nospriegots un dziļi garīgs. Šodien mums ir privilēģija dzirdēt Johana Sebastiāna Baha mūža darbu kā vienotu veselumu – pāri laikam un telpai, piedzīvojamu kā mākslas meistardarbu.
Festivāla ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
11. jūlijā Mazajā ģildē skanēs “Johans Sebastiāns Bahs” – Marko Ambrozīni (taustiņvijole) un Ieva Saliete (ērģeļpozitīvs).Teiksmaino taustiņvijoli klātienē skatījis un dzirdējis vien retais. Šis skaniski kolorītais un vizuāli saistošais instruments baroka un renesanses laikmetā skanējis visdažādākajos kontekstos un bijis pazīstams teju visā Eiropā. Mūslaikos par vienu no šī intrumenta izdaudzinātākajiem virtuoziem dēvējams itāļu meistars Marko Ambrozīni, kurš kopā ar mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnumu Ievu Salieti apvienosies saskanīgā duetā, kur uzmanības centrā likta tieši vācu lielmiestara Johana Sebastiāna Baha skaņumāksla.
11. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar dūdu skanējumu koncertu papildinās Ieva Nīmane un Edgars Kārklis.
12. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese un trīs burvju mīklas”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Gundars Grasbergs, Markuss Riva, Evija Martinsone. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), stāstniece Karina Bērziņa, laikmetīgās dejas grupas “Vendija” dejotāji un Rīgas Doma kora skolas dziedātāji.
Savukārt 12. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim 18. gadsimta mūzikas pērles - līdzās franču baroka pārstāvja Žana Filipa Ramo svītai no alegoriskās traģēdijas “Zoroastrs” skanēs arī fragmenti no vācu meistara Georga Filipa Tēlemaņa izslavētā krājuma Tafelmusik un viņa tautieša Georga Frīdriha Hendeļa ikoniskajiem Concerti Grossi. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos spožais “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistars, vijolnieks Daišins Kašimoto.
