Ekonomisti iesaka Latvijas iedzīvotājiem pašiem parūpēties par savām vecumdienām un tādējādi palīdzēt visai pensiju sistēmai
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (LU ESZF) pētnieki, balstoties uz jaunā pētījuma rezultātiem par iedzīvotāju finanšu pratību un pensiju sistēmas ilgtspēju, iesaka politiķiem steidzami pievērsties iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa celšanai, kas savukārt veicinās viņu investīciju aktivitāti.
Pētījuma nosaukums ir "Iedzīvotāju finanšu pratība un Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēja". "Pamatideja ir tāda: ja katrs parūpēsies par savām vecumdienām, tad arī visai sistēmai būs vieglāk. Ja cilvēks no jaunības sāks veidot investīciju portfeli, nodarboties ar investīcijām, tad pensijas vecumā papildus valsts pensijai varēs nodrošināt sev cienījamu dzīves līmeni. Salīdzinot trīs Baltijas valstis, noskaidrojām, ka finanšu pratības līmenis Latvijā ir viszemākais. Mēs arī konstatējām, ka pastāv tieša saikne starp finanšu pratību un ieguldījumu portfeļa esamību. Cilvēki, kuriem ir investīcijas, jūtas labāk sagatavoti pensijai. Latvijā ir vismazākais investējošo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju," uzsver pētījuma vadītāja, LU ESZF profesore un viena no foruma organizatorēm Ramona Rupeika-Apoga.
Lai gan cilvēkiem atmiņā palikuši sāpīgi notikumi - ienākumu zudums 90. gadu reformu laikā, "Bankas Baltija" likvidācija, 1998. un 2008. gada krīzes, inflācija -, Rupeikas-Apogas vārdiem runājot, jāturpina veidot investīciju portfeli un to diversificēt, sadalot riskus. Viņa iesaka investēt arī no finanšu tirgiem mazāk atkarīgos aktīvos - zeltā, nekustamajā īpašumā, lai vienās vietās varētu zaudēt, bet citās - laimēt.
Viens no galvenajiem pētījuma virzieniem bija šāds: apzinoties, ka Latvijas pensiju sistēma nav ilgtspējīga, nepieciešams ne tikai veikt valsts reformas (piemēram, nodokļu), bet arī veicināt katra personīgo atbildību par savu nākotni caur izglītību un investīcijām.
Taču pagaidām uzkrājumi ir nedaudziem. "Aptuveni 25% aptaujāto nemaz nav ietaupījumu. Tas ir satraucoši. Tāpat sabiedrība kopumā ir noskaņota skeptiski par nākotnes pensijām: daudzi Baltijas iedzīvotāji uzskata, ka pensiju vai nu nebūs, vai arī viņi līdz tām nenodzīvos. Finanšu pratība var būtiski stiprināt pensiju sistēmu, taču ir svarīgi, lai uzkrājumi veidotos nevis baiļu vai neuzticības sistēmai dēļ, bet gan uz zināšanu un pārliecības pamata. Vajadzētu vienlaikus attīstīt gan finanšu pratību, gan uzticību pensiju sistēmai - tikai tad tā strādās."
