Valsts digitālās attīstības aģentūru kritizē par bezdarbību vēlēšanu norises problēmu cēloņu noskaidrošanā
Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) neskaidro iemeslus šonedēļ notikušajām problēmām iepriekšējās balsošanas norisē. Ņemot vērā šonedēļ fiksētos traucējumus vēlēšanu norisē, aģentūra LETA vērsās pie VDAA, lūdzot skaidrot radušos situāciju, taču atbildē saņēma atrakstīšanos.
VDAA tika jautāts gan par to, kā var rasties "nepieredzēti liels pieprasījums pēc reģistra pakalpojuma", ja datubāzei piekļūst tikai ļoti konkrēts tam autorizētu personu skaits ar tam paredzētu konstantu ierīču skaitu, gan par to, kādēļ atkārtoti bija traucēta datu iesniegšana pēc iecirkņu slēgšanas, gan par to, vai trešā sistēma, kuras darbināšana ir paredzēta vēlēšanu naktī, ir atbilstoši pārbaudīta "stresa apstākļos" un kāda ir varbūtība ka netiks traucēta vēlēšanu rezultātu skaitīšana.
Uz minētajiem jautājumiem VDAA konkrētu atbildi pēc būtības nesniedza. Tā vietā iestāde informēja, ka ceturtdien iepriekšējās balsošanas diena aizvadīta atbilstoši plānam, pilnvērtīgi nodrošinot sistēmas tehnisko darbību. VDAA apliecina, ka patlaban sistēma veiksmīgi darbojas, savukārt visi iedzīvotāju aktivitātes rādītāji jau tika apkopoti un ir izvietoti publiskās informācijas portālā.
VDAA arī apgalvoja, ka līdzšinējo dienu traucējumi ir bijuši īslaicīgi un tie tikuši operatīvi atrisināti, līdz ar to "nekādā veidā neapdraudēja kopējo vēlēšanu gaitu". VDAA aktīvi turpinot darbu atbilstoši plānotajiem vēlēšanu sistēmas nodrošināšanas procesiem.
"Būtiski, ka vēlēšanu iecirkņi ir gatavi nodrošināt vēlēšanu procesu arī manuāli," piebilda VDAA.
Kā ziņots, teju katru dienu sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) un VDAA - sniegumu.
Jau pirmdien - pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā - vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Analoģiska situācija atkārtojās arī trešdien vakarā.
Bez šīm problēmām trešdien vakarā, laikā, kad bija jāsākas vēlētāju pieņemšanai, pārstāja darboties elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Sākotnēji CVK sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, tomēr vēlāk gan precizējis, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija. Skaidrojot notikušo, tika apgalvots, ka ticis konstatēts, ka,"ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma", nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru, klāstīja Vaivars.
Vēlēšanu komisiju darbinieki aģentūrai LETA norādīja, ka šāds skaidrojums ir dīvains, jo piekļuve reģistram ir tikai jau iepriekš zināmam lietotāju lokam, līdz ar to nevajadzētu rasties "iepriekš nepieredzēti lielam" pieprasījumam.
Aģentūras LETA aptaujātie vēlēšanu komisiju vadītāji neslēpj neapmierinātību ar notiekošo. Viņus satrauc gan reģistru un sistēmu darbības pieklibošana, gan arī faktiskā organizatoru negatavība vēlēšanām - neesot pietiekami izmēģinātas sistēmas un nav līdz galam novērsti to trūkumi. Atsevišķi komisiju vadītāji pat izteicās, ka šoreiz piedzīvotais esot "bardaks", kas nav piedzīvots pēdējo 20 gadu laikā. Komisijas ar bažām raugās uz sestdienu, kad paredzēta galvenā vēlēšanu diena ar lielu plūsmu vēlētāju.
Bažas pauduši arī atsevišķi politiķi, tomēr vadošās amatpersonas ar kritiku par notiekošo nesteidzas.
Tikmēr CVK radušās problēmas skaidro ar komisiju darbinieku nepietiekamu sagatavošanos vēlēšanu procesam, ko šo komisiju darbinieki, kā norādīja Jelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga, uztver kā "dūrienu sirdī".
CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte šonedēļ norādīja ka CVK strādā ļoti ciešā sazobē ar VDAA, lai turpmākajās dienās nekādi traucējumi pašvaldību vēlēšanu sistēmas darbībā vairs neatkārtotos.
Līdz šim četrās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši provizoriski vismaz 10,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 140 428 jeb 10,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur četrās dienās nobalsojuši 12,18% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 10,49% Latgale ar 8,93% un Zemgale ar 8,56% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Kurzemē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 8,17% vēlētāju.
