Vēstuļu sūtīšana kļūst arvien dārgāka. Kādēļ tā?

Šis gads "Latvijas pasta" (LP) klientiem atnesa nepatīkamu jaunumu - tika paaugstināti pasta sūtījumu tarifi. Reaģējot uz to, daļa lielo klientu, piemēram, pašvaldības, teicās taupības nolūkos samazināt sūtījumu apjomu vai pat meklēt alternatīvus piegādes veidus. Tādēļ lēmums par tarifu paaugstināšanu varētu likties pārsteidzīgs, taču, no otras puses, LP īsti nebija iespējas tos necelt, jo inflācija tomēr dara savu un pakalpojuma izmaksas neizbēgami pieaug.

Lai arī vēstuļu apjoms jau kuro gadu samazinās, tas nenozīmē, ka proporcionāli tādā pat apjomā varētu samazināt pastnieku skaitu, jo kaut kā jau arī tie nosacīti nedaudzie sūtījumi līdz adresātam tomēr ir jānogādā. Kā saka "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis: ""Tarifus visvairāk ietekmē nevis mūsu izmaksu bāze, bet gan apjomu kritums. Tādēļ savā ziņā tas ir apburtais loks."

Vēstuļu piegāde - ar mīnusiem

Vēstuļu un abonētās preses piegāde ir LP tā biznesa daļa, ko sauc par universālā pasta pakalpojumiem. Uz tiem ik pēc vairākiem gadiem tiek izsludināts konkurss, kurā vismaz līdz šim vienīgais reālais pretendents pašsaprotami ir bijis LP, jo nevienam citam tāda pastnieku un pasta nodaļu tīkla nav. Patlaban tiek lemts par LP sniegto universalā pasta pakalpojumu termiņa pagarināšanu līdz 2028. gadam, bet kā būs tālāk - laiks rādīs. Taču universalā pasta pakalpojumiem ir viens būtisks mīnuss - vismaz pagaidām tie ir zaudējumus nesoša pozīcija LP pakalpojumu grozā, tādēļ valstij nākas ik gadu tos subsidēt, piešķirot šim mērķim 3 - 4 miljonus eiro. LP valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis lēš, ka pērn uzņēmums strādājis ar 400 - 600 tūkstošu eiro zaudējumiem (raksta tapšanas brīdī gada pārskats vēl nebija pieejams), taču te ir ierēķinātas arī subsīdijas, bez kurām zaudējumiem droši vien varētu pieskaitīt vēl kādus trīs miljonus. Pats par sevi tas nav nekas īpašs, jo pērn LP diezgan daudz investēja gan jaunā parauga pasta nodaļu izveidē, gan pakomātu tīklā, gan jaunu rentgena aparātu iegādē sūtījumu pārbaudei, tādēļ nelieli mīnusi ir saprotami. Taču problēma tā, ka likums LP neļauj universālā pasta pakalpojumus segt no citiem biznesa virzieniem, tādēļ ar citur gūto peļņu šo pakalpojumu mīnusi nav nosedzami un nekur nepazūd, un bez valsts subsīdijām neiztikt. Tiesa, LP pāraugošās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs uz nākotni raugās optimistiski, sakot, ka universalā pasta pakalpojumi ir daļa no LP tālākās stratēģijas un no peļņas viedokļa tie neesot bezcerīga pozīcija budžetā. 

Lai arī vēstuļu un preses piegādes apjomi mazinās, tomēr vēstuļu apjomi, ko mēnesī piegādā LP, tomēr ir diezgan iespaidīgi - apmēram miljons sūtījumu, no kuriem 85 procenti ir juridisko personu vēstules. "Pastnieks jau piegādā ne tikai vēstules un presi, bet arī pensijas, kā arī var sniegt finanšu pakalpojumus. Tie ir vispieprasītākie, izmantojot mūsu piedāvāto servisu pastnieks mājās. Tādēļ ir pāragri runāt par pastnieka profesijas norietu," skaidro Ģirts Rudzītis. Finanšu pakalpojumi tiešām veido apmēram ceturto daļu no LP ieņēmumiem, turklāt šo vizienu uzņēmuma vadība plāno attīstīt, jo neviens konkurents nepiedāvā kombināciju "pasts - loģistika - finanšu pakalpojumi".

Pastnieka alga - vidēji 960 eiro "uz papīra"

Liels pieprasījums ir arī pēc pakalpojuma "pastnieks mājās", kura mērķis ir kompensēt pasta nodaļu samazināšanu nelielās apdzīvotās vietās, garantējot visu pasta pakalpojumu piegādi ikvienam klientam tieši mājās: piesaki tos telefoniski vai internetā, un pastnieks pats pie tevis atbrauks. Vietām pat prasītos palielināt pastnieku skaitu, taču nevarētu teikt, ka atalgojums šaja profesijā būtu ļoti vilinošs - vidēji LP pastnieks saņem 960 eiro pirms nodokļu nomaksas, tātad "uz rokas" sanāk apmēram 770 eiro. Uzņēmums gan cenšas kompensēt inflācijas sekas un šogad algas paaugstinājis par vidēji deviņiem procentiem, tomēr kopumā par ārkārtīgi kārdinošām tās tik un tā grūti nosaukt. 

Lai algas paaugstinātu vairāk, vajadzētu atkal celt tarifus, bet tas, visticamāk, nozīmētu vēl daļas klientu zaudēšanu, taču pienākums piegādāt presi un vēstules tāpat nekur nepazustu. Par pašvaldībām, kuras līdz šim bijušas būtiski LP klienti tieši vēstuļu piegādē, Ģirts Rudzītis saka tā: "Ir pašvaldības, kas to neuzskata par būtisku izdevumu kāpumu, bet ir arī tādas, kuras jau ir digitalizējušās. Ir arī tādas, kurām tā ir būtiska izdevumu sadaļa. Zinu, ka dažas pašvaldības ir mainījušas vēstuļu piegādes pakalpojumu sniedzējus pret viena cilvēka uzņēmumiem, par kuriem nav pārliecības, vai tie nestrādā pelēkajā zonā." Te gan jāpiebilst, ka atšķirībā no dažādiem kurjerdienestiem LP ir viena būtiska priekšrocība sūtījumu piegādē, kas noder tiem uzņēmējiem, kuri vēlās ar saviem reklāmās sūtījumiem sasniegt konkrētu auditoriju - tā ir ļoti plašā klientu bāze, kas ļauj sasniegt konkrētu mērķauditoriju. Plus vēl arī pieeja visām daudzdzīvokļu ēkām ar durvju kodiem.

Ir gan vēl kāds ceļš, kā varētu mēģināt samazināt vēstuļu un preses piegādes - samazināt servisa līmeni un uz attālākām apdzīvotām vietām sūtījumus vest nevis katru dienu, bet gan, piemēram, reizi trijās dienās. Šādu ceļu ir izvēlējusies Igaunija un Somija, kur arī ir līdzīgas problēmas, taču Latvija, cik zināms, pagaidām šādu variantu nopietni neizskata. 

Toties "Latvijas pasts" ir pilns apņēmības kļūt pat vadošo pakomātu tīkla operatoru. Šajā jomā uzņēmums ir izvērsis ļoti aktīvi darbību, taču pagaidām iespaidīgu rezultātu vēl nav - gan tādēļ, ka pārāk daudz laika izniekots, gan arī vairāku citu iemeslu dēļ. Par tiem - nākamajā šīs publikāciju sērijas rakstā.