Ogres muzejā atklāta izstāde par ziemas prieku baudīšanu
Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklāta jauna izstāde „Ogre ziemā aicina”. Ogres pakalni un pauguri, bagātīgie priežu meži ziemas prieku baudīšanai ir ļoti piemēroti, tāpēc slēpošana, slidošana, vizināšanās ar ragaviņām kļuvusi par iecienītu ogrēniešu brīvā laika pavadīšanas veidu jau no 20. gadsimta sākuma.
Arī pēc svaiga gaisa un balta, tīra sniega izslāpušie rīdzinieki labprāt devās uz Ogri baudīt ziemas burvību. Pirmskara laikos no Rīgas uz Ogri tika norīkoti pat speciāli slēpotāju vilcieni. Vienā no 1938. gada janvāra nedēļas nogalēm Zilajos kalnos pulcējies rekordliels ziemas sporta cienītāju skaits - gandrīz 1500, Kasjauns.lv stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Evija Smiltniece.
Populārākais ziemas sporta un aktīvās atpūtas veids visos laikos bijusi slēpošana, tāpēc visplašāk izstādē pārstāvētas dažādu laiku slēpes un slēpju zābaki, no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem līdz astoņdesmitajiem gadiem. Tās lietojuši Ogrē dzīvojošie cilvēki, tai skaitā Jaunogrē dzīvojušie mākslinieki Uga Skulme un Jurģis Skulme.
Gan pirmskara laikā, gan vēlāk Ogrē bija populāra lēkšana no tramplīna. Pirmais tramplīns uzcelts jau 1934. gadā, pēdējais tapis 2007. gadā. Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot arī ogrēniešu Jāņa Kalniņa un Modra Krūzes tramplīnu slēpes, 1930. gadu pieskrūvējamos slidu zābakus, kā arī padomju laikā lietotās slidas. Daudzu zēnu bērnības dienu lepnums – hokeja nūjas - atsauks atmiņā aizrautīgo spēļu mirkļus uz Ogres upes ledus vai māju pagalmos.
Iespējams, daudzi neko nebūs dzirdējuši par 1970. gadā Pārogrē uzcelto kamaniņu trasi, kas bija otrā kamaniņu trase Latvijā, uzreiz aiz slavenās Cēsu Cīrulīšu trases. Pirmoreiz publiskai apskatei savas 1973. gadā gatavotās kamanas atvēlējusi viena no Latvijas pazīstamākajām kamaniņu braucējām, 1980. gada Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja Ingrīda Amantova. Varēs aplūkot arī kamaniņu sportistu inventāru - kombinezonu, ķiveri, speciālos apavus – kalipšus.
Ziemas prieku baudīšana atainota arī muzeja krājuma fotogrāfijās. Īpaši interesantas ir Konstantīna Mundes muzejam dāvātās fotogrāfijas, kurās redzami 30. gadu slēpotāji un tramplīnlēcēji. Aktīvi ziemas sporta cienītāji pirmskara laikā bijusi arī Kalniņu ģimene no „Svelmju” mājām. Aizrautīgie 1950. - 1960.gadu slēpotāji Juris Zaķis un Gunta Kalniņa devuši iespēju arī citiem ielūkoties savos fotoalbumos.
Tāpat muzejā no krātuvēm celti ārā arī rakstainie cimdi un profesionālas adītājas uzadījušas šo cimdu kopijas no Pāces vilnas fabrikas dzijas. Šos cimdus muzejā var ne tikai apskatīt, bet arī iegādāties.
