“Mēs saviem bērniem neko nemācām” - šī “apmācības” metode daudziem "liek vārīties no dusmām"

Rakties dubļos un izzināt pasauli caur jautājumiem — šī nav mājmācība, bet gan metode, ko sauc par “unschooling” jeb burtiski tulkojot — atskološanu. Bet ko tas nozīmē? Vecāki, kuri izlemj pielietot šādu metodi, bieži vien uzskata, ka bērnam nevajadzētu uzspiest izglītības iestāžu izdomāto mācību programmu, bet pašam jāuzņemas atbildība par to, ko viņš vēlas apgūt. Vecāki palīdz bērnam tikai tad, kad viņš vēlas par kaut ko uzzināt vairāk, izrāda interesi, piemēram, uzdod jautājumu.
Ir vecāki, kuri pieturas pie kaut kādas struktūras un izvēlas bērnam palīdzēt apgūt matemātiku un lasīšanu, bet ir arī vecāki, kuri pilnībā no tās izvairās, ļaujot saviem bērniem pašiem izvēlēties, kad un ko viņi gribēs mācīties. Bērnam ir dota pilnīga brīvība. Tieši šāda izvēle, kā “apmācīt” savu bērnu, cilvēkus satrauc visvairāk

Vecāki nefokusējās uz to, lai bērns gūtu kādus sasniegumus līdz noteiktam vecumam. Piemēram, bērni parasti sāk mācīties lasīt jau bērnudārzā, bet “atskolotāji” ļauj bērniem pašiem izlemt, kad viņi gribēs iemācīties lasīt, pieļaujot iespēju, ka bērns to varētu sākt darīt daudz vēlākā vecumā vai pat nekad. Tāpat arī ar rakstīšanu un skaitīšanu. Bērni, kuri tiek apmācīti pēc šādas metodes, parasti apgūst vispārējo matemātiku, bet nezina nopietnākus aprēķinus, kas tiek pārbaudīti iestājeksāmenos augstskolā.

Kādu laiku atpakaļ platformā “TikTok” popularitāti ieguva kāds influenceres “Mami Onami” video. Viņa to iesāk ar vārdiem: “Mēs saviem bērniem neko nemācām. Viss, ko viņi iemācās, ir atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem.” Tad viņa atver sešgadīgā dēla Rainera piezīmju grāmatiņas lapu, kurā viņš pats ir uzrakstījis vārdus “ola”, “lampa”, “burka” un “lauva”. “To viņš izdarīja pats,” viņa saka un piebilst: “Ja jums nepatīk sūtīt bērnus prom uz 40 stundām nedēļā, ja jums nepatīk, ka jūsu bērni pakļaujas kaut kādām iepriekš noteiktām normām, ticiet — jūs varat sekot viņu interesēm, un viņi iemācīsies visu, kas viņiem ir jāmācās, nevis to, ko citiem cilvēkiem šķiet, ka viņiem būtu jāiemācās.” Zem šī video ir vairāki tūkstoši komentāru, no kuriem gandrīz visi pauž viedokli, ka šī sieviete bojā saviem bērniem dzīvi:

• “Jūs kropļojat savus bērnus.”
• “Sešu gadu vecumā es jau rakstīju teikumus un lasīju grāmatas — vai es biju ģēnijs, vai šī metode ir drausmīga?”
• “Šī metode strādā, ja jūs gribat viņus mūžīgi turēt neziņā... Es personīgi saviem bērniem gribu to labāko.”

Daudzi viņu dēvē par “slinku”, apsūdzot, ka viņa izvairās no atbildības par savu bērnu izglītošanu. Daži no niknākajiem komentāriem vērsti nevis pret Onami, bet gan pret viņas dēlu, izsmejot viņu par “atpalicību” attīstībā. Intervijā žurnālam “Rolling Stone” Onami apgalvoja, ka publicējusi video, jo patiesi lepojas ar dēla sasniegumiem. Viņa bija nobažījusies par viņa agrāko neieinteresētību lasīt vai rakstīt, tāpēc bija sajūsmā, redzot, ka viņš pats vēlējās uzrakstīt vārdus.

“Tas, ka vairāki cilvēki internetā raksta, ka mans dēls ir stulbs un ka es esmu nolaidīga māte, sākumā patiešām aizskāra manas jūtas,” viņa saka. “[Bet] es negrasos klausīties komentāru sadaļā par to, kā audzināt savus bērnus. Tas būtu tas pats, kas uzticēties komentāru sadaļai par to, kur ieguldīt savu naudu. Ja tas neizdotos, jūs tiešām vainotu tikai sevi."

Pēdējos gados “atskološana” sociālajos medijos ir kļuvusi arvien populārāka. Sociālajā tīklā “Facebook” ir izveidotas daudzas vecāku grupas tiem, kuri izvēlas šo metodi. Savukārt influenceri ir ieguvuši simtiem tūkstošu sekotāju, dokumentējot savu dzīvi kā vecāki, kuri ļauj bērniem neiet uz skolu. Tomēr daudzi uzskata, ka vecāki, kuri izvēlas šo metodi, ir nolaidīgi vai vardarbīgi. Citi ir noraizējušies, ka šādiem bērniem nav iespējas apgūt prasmi socializēties ar vienaudžiem.