Vairāk nekā 25000 cilvēku parakstījušies par dējējvistu sprostu aizliegumu Latvijā
Jau vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku ir parakstījuši iniciatīvu "Brīvību vistām", kas aicina Saeimu Latvijā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos olu industrijā. Šo iniciatīvu vietnē brivibuvistam.lv martā publicējusi dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība", norādot, ka dējējvistu turēšana sprostos sagādā dzīvniekiem smagas ciešanas, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.
Iniciatīvas mērķis ir uzlabot fermu dzīvnieku aizsardzību un panākt izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, par minimālo labturības standartu olu ražošanā nosakot dējējvistu turēšanu kūtīs nevis sprostos. Šī prasība tiek pamatota ar sabiedrības vairākuma interesi uz dzīvnieku aizsardzību un ar zinātniskajiem pētījumiem, kas apliecina, ka vistu turēšana sprostos neapmierina vistu fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības.
"25000 paraksti dažu mēnešu laikā ir negaidīti iespaidīgs rezultāts. Tas skaidri apliecina, ka cilvēki Latvijā ir pret to, ka dzīvniekus pakļauj nevajadzīgām ciešanām sprostos, kad jau sen ir pieejamas, praksē pārbaudītas, efektīvas un daudz humānākas olu ražošanas metodes – ražošana kūtīs vai brīvos apstākļos," komentē Katrīna Krīgere, biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja. "Gan sabiedrības viedoklis, gan zinātnieku rekomendācijas ir spēcīgi apsvērumi, kāpēc ir pienācis laiks mainīt likumu un pilnībā atteikties no nežēlīgajiem dējējvistu sprostiem, kā tas jau noticis daudzviet citur Eiropā."
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) publicētajā visaptverošajā pētījumā rekomendēts neizmantot sprostus un norādīts, ka turēšana sprostos vistām rada stresu, jo viņām ir liegts īstenot savu dabisko uzvedību – brīvi kustēties, izplest spārnus, pērties pakaišos un piepildīt citas instinktīvas vajadzības.
Aizliegums turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemts vairākās Eiropas valstīs – Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā un, faktiski, Beļģijā. Diskusija par sprostu aizliegumu norit arī Igaunijā un Slovēnijā.
Latvijā atteikšanos no dējējvistu sprostiem par labu augstākas labturības standartiem atbalsta arī vairums vadošo pārtikas uzņēmumu. Izbeigt sprostos dēto olu ražošanu, izmantošanu vai tirdzniecību apņēmušies tādi Latvijas pārtikas nozares uzņēmumi, kā "Balticovo", "Rimi", "Mego", "Top", "Lidl", "Orkla Latvija", "Fazer", "Lāči", "Lido" un daudzi citi. Daļa uzņēmumu šo apņemšanos ir jau izpildījuši, tostarp "Maxima" un "Food Union".
2024. gadā Latvijā sprostu sistēmās mita ap 2,5 miljoni dējējvistu jeb aptuveni 70% no visām dējējvistām. Sprostu sistēmas vistu olu ražošanā Latvijā šobrīd vēl izmanto 5 uzņēmumi, no kuriem divi lielākie – "Balticovo" un "APF" – ir apņēmušies atteikties no sprostiem tuvāko gadu laikā. Eiropā vidēji sprostos tiek turēti 38% vistu un ar katru gadu to īpatsvars samazinās.
