Labklājības ministrija turpina mazināt birokrātiju

2024. gadā noslēdzās Nodarbinātības valsts aģentūras un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas funkciju un procesu pārskatīšana un optimizēšana.

Turpinot invaliditātes ekspertīzes, tehnisko palīglīdzekļu, sociālās apdrošināšanas, aktīvās nodarbinātības pakalpojumu un pārvaldības procesu digitalizāciju, ir nodrošināts ērtāks, ātrāks un vienkāršāks pakalpojuma pieprasīšanas process iedzīvotājiem, samazināts pakalpojuma saņemšanai sagatavojamo dokumentu skaits, kā arī pilnveidotas pakalpojuma administrēšanas iespējas.

Pasākumi IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) pārvaldības un dažādu procesu centralizācijai visā nozarē (piemēram, vienots e-pasta risinājums nozarē, vienota nozares dokumentu vadības sistēma, vienota IKT lietotāju autorizācijas sistēma, centralizēta IKT monitoringa sistēma) ir ļāvuši samazināt sadrumstalotību, optimizēt laika, finanšu un cilvēkresursus IKT infrastruktūras uzturēšanai, paaugstināt kiberdrošību. Centralizētā vairāku publisko iepirkumu veikšanā nozarē (piemēram, virknei komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu, datortehnikas iepirkumiem) veicina izdevīgākas cenas piedāvājumu un finanšu resursu ekonomiju.

2025. un turpmākajos gados plānotās ieceres vērstas uz:

* nozarē sniegto pakalpojumu un to pārvaldības digitalizēšanu. Viens no būtiskākajiem projektiem šajā rīcības virzienā ir Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DiGiSoc” izstrāde un ieviešana, kuras 1. kārtai ir jānoslēdzas 2026. gadā, bet 2. kārtai – 2028. gadā.

* nozarē sniegto pakalpojumu efektivitātes palielināšanu. Pārskatot nozares pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un prasības pakalpojumu saņēmējiem, paredzēts palielināt elektronisko informācijas/dokumentu apriti un samazināt pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu skaitu, kā arī iedzīvotāju iesaisti šo dokumentu sagatavošanā tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, asistenta pakalpojuma atkārtotai saņemšanai, invaliditātes ekspertīzes noteikšanai.

* nozares pārvaldības efektivitātes palielināšana. Labklājības ministrija turpinās centralizētu publisko iepirkumu veikšanu nozarē un IKT pārvaldības pilnveidošanu, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu ekonomiju.

“Protams, arī Labklājības ministrija vērtē izdevumu samazināšanas iespējas, bet grūti būs, jo labklājības nozarē aiz katra centa ir pretī cilvēks un lineāri nevar griezt, arī nodarbinātos ministrijā un padotības institūcijās, jo visur pretī ir cilvēks, kurš vēlas savlaicīgi un pat iespējami ātri saņemt pakalpojumu. Vispirms būtu jāvērtē būtība un funkciju nozīmība kopsakarā ar citām nozarēm. Jāatminas, ka arī atalgojums un tā starta pozīcija labklājības nozarē nav no tiem labākajiem. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir atzinusi, ka sociālā sfēra varētu būt izņēmums izdevumu samazinājumam,” norāda Ingus Alliks.

Vairāk par birokrātijas mazināšanas plāniem un ekspertu viedokļus lasiet žurnāla “Likums un Taisnība” jaunajā numurā.