
Militārās izlūkošanas un drošības dienests: "nevīžīga paskata tūristi" var būt Krievijas spiegi

Militārās izlūkošanas un drošības dienests sagatavojis ikgadējo publisko pārskatu par dienesta darbību 2024. gadā. Pārskatā Latvijas izlūkdienests brīdina, ka indivīdi, kuri šķietami ir "nomaldījušies tūristi", patiesībā var būt Krievijas spiegi.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) savā gada pārskatā informēja, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti rada "galvenos draudus" nacionālajai drošībai. Dienests sniedza padomus, kā atpazīt Krievijas aģentus, kas varētu maskēties kā tūristi vai humanitāro organizāciju darbinieki, atsaucoties uz dokumentu, raksta "Euronews".
Aizdomīgu personu pazīmes var būt nevīžīgs izskats, nesaskanīgs militārs vai sportisks apģērbs un īsi apcirpti mati militārā stilā. Tāpat šādām personām var būt līdzi nestandarta aprīkojums - aptieciņas, kartes un rācijas, viņi var slikti pārzināt apkārtni un uzdot dīvainus jautājumus. Daži no potenciālajiem spiegiem varētu ierīkot nometni attālos rajonos, neizrādot interesi par dabu, kā arī uzkavēties līdzās militārās vai kritiskās infrastruktūras objektiem, norāda MIDD. Tur arī pieļāva, ka Krievijas diversanti varētu mēģināt musināt uz nemieriem, kas vērsti pret esošo varu. MIDD aicināja Latvijas pilsoņus neveikt patstāvīgu rīcību, atklājot aizdomīgas personas, bet uzreiz vērsties policijā vai pie militārpersonām un ziņot par spiegiem.
Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis pārtraukt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas iedzīvotājiem, jo viņu vizītes var apdraudēt apvienības iekšējo drošību. Viņš atgādināja, ka Latvija pārstāja izdot Šengenas vīzu un aizliedza ieceļot Krievijas pilsoņiem bez galējas nepieciešamības pēc kara sākuma Ukrainā. Līdzīgus pasākumus veikusi arī Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija un Somija. Turklāt saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2024. gadā es dalībvalstis Krievijas iedzīvotājiem izsniegušas vairāk nekā 565 tūkstošus Šengenas vīzu jeb 5,7% no kopējā skaita.
Uz šī fona Latvijas varas iestādes nolēma uzlikt par pienākumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem paziņot par ieceļošanu Republikā no Šengenas zonas valstīm. Sniegt informāciju par brauciena mērķi, paredzamo uzturēšanās laiku un vietu nepieciešams 48 stundas pirms iebraukšanas.
"Aizvadītajā gadā Krievija nemainīgi turpināja radīt lielāko apdraudējumu Latvijas drošībai. Kā dienests brīdināja jau iepriekšējā darbības pārskatā, agresorvalsts papildus tradicionālajām izlūkošanas aktivitātēm Latvijā organizēja arī kaitnieciskas darbības, cenšoties iebiedēt un šķelt Latvijas sabiedrību," galvenās pārskatā aprakstītās tendences raksturo Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieks Normunds Mežviets. "Nav šaubu, ka arī šogad Krievija turpinās mēģinājumus ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus Latvijā, tostarp izmantojot agresīvas metodes. Kā liecina dienesta analīze, Krievijas organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā varētu kļūt daudzveidīgākas.""
Līdzās Krievijas specdienestiem, pērn interesi par Latviju saglabāja arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti. Naidīgās valstis savu ietekmi Latvijā centās vairot, arī izplatot to interesēm atbilstošus vēstījumus un dezinformāciju informatīvajā telpā. Saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos pastiprinājās starptautiskā terorisma radītais apdraudējums. Turklāt riskus sabiedrības drošībai radīja ne vien ieceļotāju skaita pieaugums no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni un atsevišķu Latvijas iedzīvotāju interese par islāma radikālo interpretāciju, bet arī labējā un kreisā ekstrēmisma ideoloģiju izplatīšanās sabiedrībā, teikts Valsts drošības dienesta mājaslapā publicētā informācija.
Lai mazinātu riskus valsts drošībai, VDD aizvadītajā gadā īstenoja plašu pretdarbības pasākumu kopumu, kurā ieskats sniegts dienesta darbības pārskatā. Pārskatā ir iekļauta informācija par galvenajiem VDD darbības virzieniem: pretizlūkošanu, valsts noslēpuma aizsardzību, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, informatīvās telpas drošību, ekonomisko drošību, pretterorismu, pirmstiesas izmeklēšanu un valsts augstāko amatpersonu aizsardzību.
Pārskatā plašāk aprakstīti vairāki VDD aizvadītajā gadā atklāti noziedzīgi nodarījumi, tostarp spiegošana, kaitnieciskas darbības Krievijas interesēs, Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumi un apmācīšanās terorismam.