Vēja parku būvniecība apdraud Latvijas valsts mežus - sabiedrība ceļ trauksmi
Miers, dabas spēks un gadsimtiem sena vēsture vienuviet – tā var raksturot Latvijas mežus. Taču šobrīd aktuāls kļuvis jautājums, kas skar šo dabas mieru – vēja parku attīstība valsts mežu teritorijās. Zemkopības ministra Armanda Krauzes nesenais lēmums apturēt jaunu vēja parku būvniecību Latvijas valsts mežos ir raisījis plašu rezonansi sabiedrībā un medijos, atspoguļojot bažas par zemes apbūves tiesību piešķiršanas procesu, vēsta 360TV Ziņas.
Ministra lēmums ir reakcija uz sabiedrības un mediju paustajām bažām par to, kā tiek lemts par šo nozīmīgo jautājumu. Kamēr nebūs veikta padziļināta situācijas izvērtēšana, jauni līgumi ar vēja parku attīstītājiem netiks slēgti. Tomēr esošie līgumi paliks spēkā. Šāds ministra solis gandarījis biedrību “Drosme darīt”, kas apvieno vairākus simtus iedzīvotāju un nozares ekspertu, un kura jau ilgstoši iestājas pret jaunu vēja parku būvniecību Latvijā.
Biedrības valdes loceklis Kaspars Bokta telefonintervijā 360TV Ziņām paudis gandarījumu par to, ka valsts pārvalde ir sapratusi situācijas nopietnību, pateicoties viņu aktīvajai darbībai. Tomēr biedrība neplāno apstāties un pieprasīs arī esošo, noslēgto līgumu apturēšanu, kuru skaits sasniedz pat pāris desmitus. Biedrība uzskata, ka ir klaji pārkāpti arī “Latvijas valsts mežu” statūti, kuros galvenais darbības mērķis ir mežsaimniecība, nevis enerģētika. Šis arguments liek aizdomāties par prioritātēm un to, kā valsts resursi tiek izmantoti.
Latvijā kopumā ir plānots uzstādīt vairāk nekā trīs tūkstošus vēja turbīnu, un šajā skaitā nav iekļautas Latvijas valsts mežu teritorijas, kur precīzs turbīnu skaits pagaidām nav zināms. Tādēļ biedrība “Drosme darīt” pieprasa nekavējoties apturēt arī visus pārējos ar vēja parkiem saistītos ietekmes uz vidi vērtējumus. Vēja parku pretinieki uzskata, ka ir nepieciešams neatkarīgs, profesionāls vērtējums, piesaistot starptautiskus ekspertus, lai nodrošinātu objektivitāti un sabiedrības interešu ievērošanu. Šis pieprasījums liecina par vēlmi pēc caurspīdīguma un rūpīgas analīzes, pirms tiek pieņemti lēmumi, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas dabu un ainavu.
Tuvākajā laikā ir plānota biedrības “Drosme darīt” un zemkopības ministra Armanda Krauzes tikšanās. Šī saruna varētu iezīmēt turpmāko virzību šajā jautājumā un sniegt atbildes uz daudziem sabiedrību interesējošiem jautājumiem. Kā tiks rasts līdzsvars starp zaļās enerģijas attīstību un dabas vērtību saglabāšanu? Vai tiks ņemts vērā sabiedrības viedoklis un bažas? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes gaidāmas tuvākajā nākotnē.
