Henriks Danusēvičs: samazinot PVN pārtikai, mēs palīdzētu gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai
Ilgstoši politiķi aktualizē jautājumu par pārtikas cenu kāpumu. Pašlaik tiek plānots ieviest dažādus regulējumus un ierobežojumus, kas varētu sadārdzināt tirdzniecības procesu, tādējādi neizbēgami pieaugot cenām slēptā formā. Vienlaikus šie pasākumi apdraud mazos tirgotājus, kuru izdzīvošana jau tagad ir apgrūtināta, un administratīvie šķēršļi tikai palielinātu viņu izmaksas.
Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs, "latiņa, kurai globālais tirgotājs var pārkāpt ar vienu soli, mazajam prasa milzīgu piepūli. Kā man augstlēkšanā ar savu 1,69 nesacensties ar manu draugu Vili, kuram augums 1,96."
Diskusijas par pārtikas cenu pieejamību un nepieciešamību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikas produktiem kļūst arvien aktuālākas. Šī iniciatīva tiek uzskatīta par nepieciešamu soli, lai samazinātu pārtikas cenas patērētājiem un mazinātu mājsaimniecību ikdienas izdevumus. Ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, PVN samazināšana tiek uzsvērta kā efektīvs līdzeklis, lai reāli samazinātu pārtikas cenas un uzlabotu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad daudzas mājsaimniecības saskaras ar pieaugošām dzīves dārdzības izmaksām.
Vairāk nekā 20 ES dalībvalstīs jau ir ieviesta samazināta PVN likme pārtikas produktiem, un šādas likmes svārstās no 5% līdz 10%. Šāda pieeja ir izplatīta, lai tieši samazinātu pārtikas iegādes izmaksas un nodrošinātu piekļuvi pamatproduktiem. Piemēram, Polijā PVN likme pārtikai ir tikai 5%, kas veicina lētākas pārtikas pieejamību.
LTA sapulcē tirgotāji apsprieda iespējas samazināt pārtikas cenas Latvijā. Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka viens no efektīvākajiem veidiem ir Eiropas Savienības prakses piemērošana un PVN samazināšana pārtikai (izņemot alkoholu). Tas ne tikai palielinātu pārtikas pieejamību, bet arī veicinātu pārdošanas apjomu pieaugumu, samazinot pārtikas iepirkumus kaimiņvalstīs, kur PVN ir mazāks. "Samazinot PVN, mēs ne tikai palīdzētu iedzīvotājiem, bet arī sekmētu Latvijas ekonomikā notiekošo tirdzniecības apjomu pieaugumu," norādīja Danusēvičs.
Ekonomisti un analītiķi norāda, ka PVN samazināšanai ir gan pozitīvas, gan potenciāli negatīvas sekas. Pozitīvā ietekme galvenokārt ietver pārtikas cenu samazināšanos, kas palielinātu mājsaimniecību reālo pirktspēju un mazinātu sociālo spriedzi. Tomēr pastāv arī riski, piemēram, valsts budžeta ieņēmumu samazinājums vai iespēja, ka ražotāji varētu izmantot PVN samazinājumu, lai palielinātu preču cenas. Lai gan PVN samazinājums pozitīvi ietekmētu patērētājus, tas būtu jākontrolē, lai tas nekļūtu par iemeslu tirgotājiem paaugstināt cenas.
Jautājums par PVN likmes izmaiņām pārtikas produktiem tiek apspriests Latvijā jau no 2005. gada, kad LTA pirmo reizi piedāvāja šo iniciatīvu Ekonomikas ministrijai un Saeimai. Šī tēma joprojām nav pieņemta, un ir nepieciešams turpināt diskusijas starp valdības pārstāvjiem, ekonomikas ekspertiem un nozaru asociācijām, lai rūpīgi izvērtētu visus aspektus un prognozētu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību.
Henriks Danusēvičs atzīmē, ka šis jautājums ir būtisks visiem Latvijas iedzīvotājiem: "PVN samazinājums pārtikai ir svarīgs solis, kas ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ikdienas izdevumus. Tā varētu būt arī lieliska dāvana Latvijas pilsoņiem neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā."
