VUGD vadītājs Mārtiņš Baltmanis skaidro, vai nevajadzētu sodīt par izsaukumiem, kas veikti pēc klajiem drošības pārkāpumiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēdējos gados ir attīstījies, un dienesta autoparkā vairs nav nevienas padomju laiku automašīnas, kā arī pērn un šogad nevienai struktūrvienībai naudas trūkuma dēļ darbība nebija jāaptur. Vienlaikus novērojama pozitīva tendence ar darbinieku rekrutēšanu, lai gan visvairāk trūkst autovadītāju. Ugunsdrošības un glābšanas jomā dienests raugās uz aktīvāku prevenciju, lai mainītu cilvēku izpratni par drošību, jo daudzas nelaimes notiek tieši alkohola reibumā, intervijā aģentūrai LETA atzina VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Kāda situācija VUGD pašlaik ir ar personālu?
Pašlaik vakanču skaits veido 12,4%. Pēdējos divos gados tendences ir pozitīvas, jo nodarbinātie VUGD vairāk ir atnākuši nekā aizgājuši.
Otra lieta - 2023. gadā mums piešķīra papildu 105 amata vietas ar finansējumu, kas savā ziņā risināja problēmu, lai mēs spētu nodrošināt vismaz trīs cilvēku komandu uz katru pamatautomobili. Tādēļ 2024. gads pamatā pagāja, jaunos kolēģus apmācot. Visvairāk mums trūkst ugunsdzēsēju glābēju-autovadītāju, jo tiem ir vajadzīgas C kategorijas autovadītāja tiesības, kā arī amatpersonas, kas var vadīt glābšanas darbus, jo tam ir vajadzīga gan pieredze, gan pirms tam sešu mēnešu apmācības.
Iepriekš personāla trūkuma dēļ īslaicīgi nācās apturēt vairāku VUGD posteņu darbību. Tas vairāk nedraud?
2024. gadā nevienai struktūrvienībai darbība nebija jāaptur, arī šogad šādu situāciju nav bijis. Pēdējo reizi to darīt nācās 2023. gada oktobrī.
Kāda pašlaik ir situācija ar VUGD ekipējumu, īpaši automašīnām?
No pēdējā lielā līdzekļu piešķīruma mēs iegādājāmies vairāk nekā 400 transporta vienības. Tagad ir pēdējais šī finansējuma izmantošanas gads, jo kopumā līdzekļi tehnikas iegādei tika piešķirti uz trīs gadiem. Esam jau iegādājušies 133 jaunus pamatautomobiļus, bet ļoti daudz tehnikas būs tieši šogad. Tie nav tikai pamatautomobiļi, tie ir, piemēram, kvadricikli, laivas, piekabes, konteineri un to vedēji, pacēlāji. Mēs saņemsim arī tādu jaunu lietu kā pamatautomobilis ar autokāpnēm, kas pašlaik vēl tiek ražots. Pašlaik mums ir pamatautomobilis, kurā ir ūdens un viss aprīkojums, kas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai un glābšanas darbiem, un tad ir pacēlājs ar autokāpnēm. Tagad tiek ražots apvienots variants, kur jau pamatautomobilis būs aprīkots ar autokāpnēm. Arī tas atvieglos situāciju ar personālu, jo tagad uz vienu notikumu varēs doties viena trīs cilvēku komanda ar vienu automašīnu un nodrošināt abas funkcijas.
Visi šie ir starptautiski iepirkumi, kuros ir uzvarējuši uzņēmumi gan no Polijas, gan Turcijas.
Vai tas nozīmē, ka VUGD autoparkā vairs nav nevienas padomju laiku automašīnas?
Tādu vairs nav. Visas ir norakstītas vai nodotas brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
Kā ir ar citām tehnoloģijām? Kā tiek izmantoti droni, mākslīgais intelekts?
Visi pamatautomobiļi tiek iegādāti jau ar jaunāko aprīkojumu. Tāpat mūsu iecere ir, ka struktūrvienībās uz katru pamatautomobili ir viens drons, un iepirkums jau ir noslēdzies. Viena veida droni ir paredzēti vairāk taktiskiem uzdevumiem, bet būs arī citi droni, kas būs paredzēti tādām katastrofām kā plūdi, vētras, lai mēs varam veikt izlūkošanu no augšas.
Ja turpinām par tehnoloģijām, tad mēs visus datus apkopojam un kartējam. Piemēram, aktuālais patvertņu jautājums. Sistēma mums ļauj izmantot dažādas datubāzes un redzēt iedzīvotāju blīvumu konkrētajā teritorijā, kartēt mūsu trauksmes sirēnas un saprast, cik daudz iedzīvotāju mēs ar šīm sirēnām varam sasniegt.
Kas attiecas uz mākslīgo intelektu, tad mēs atsevišķos gadījumos jau šobrīd to izmantojam iepirkumu jomā tirgus izpētei, un tas notiek daudz ātrāk nekā iepriekš, kad komersantiem bija jāsūta jautājumi par to rīcībā esošo tehniku un cenām, lai provizoriski saprastu, kas tirgū ir pieejams un cik tas apmēram maksā.
Ir arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra iepirkums par "ABS +" sistēmas jeb tā saucamās šūnu apraides sistēmas ieviešanu. Mēs piedalījāmies gan testēšanā, gan arī definējām prasības. Šogad sistēma tiks ieviesta.
Pie jaunajām tehnoloģijām noteikti gribas pieminēt 112 lietotni, kas arī tiek uzlabota, lai, atverot lietotni, uzreiz būtu redzama tuvākā patvertne. Ja 300 metru rādiusā tādas nav, tad parādīsies aicinājums izmantot divu sienu principu, proti, atrast telpu ēkā, kur priekšā ir divas sienas.
Šī 112 lietotnes funkcija jau darbojas?
Tā ir pārbaudīta, bet mēs ceram, ka no pašvaldību puses tiks pieteikti vairāk objektu, kuri būs jāapseko. Pēc tam liksim klāt jaunos objektus, kuri parādīsies. Taču es arī atgādināšu, ka, lai parādītos jaunas funkcijas, lietotne ir regulāri jāatjaunina, jo tas nenotiek automātiski.
Ja vēl paturpinām par personālu, vai nav lietderīgi vairāk iesaistīt brīvprātīgos ugunsdzēsējus, it īpaši novados, kur izsaukumu skaits nav liels, bet VUGD darbiniekus vairāk izmantot tur, kur izsaukumu ir vairāk?
Mēs jau 2023. gadā veicām riska novērtējumu un uz tā bāzes izvērtējām mūsu struktūrvienības. Ir atsevišķas struktūrvienības, kuras mēs varētu pārcelt. Bet tajās vietās mums ir jāizveido brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācija.
Katram pagastam un pilsētai - vairāk nekā 500 teritoriālām vienībām - ir noteikts savs riska līmenis. Kopumā ir pieci riska līmeņi, un katram līmenim ir atšķirīgas prasības, cik ātri jāierodas uz negadījuma vietu un kādiem resursiem jābūt pieejamiem. Uz šīs bāzes mēs arī noteicām 34 vietas, kur būtu nepieciešamas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas. Kaut kur tās jau ir izveidotas, kaut kur tas vēl būtu jādara.
Paralēli Saeimā pašlaik ir Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, kurā ir paredzēts, kā mēs atvieglotā kārtībā varēsim nodot tehniku un aprīkojumu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Ir paredzētas 57 tehnikas vienības, kuras mēs konkrētos punktos varēsim nodot. Mums arī ir cieša sadarbība ar Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienību. Ir arī izstrādāta apmācības programma brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju biedriem, kas ir gan par ugunsgrēku dzēšanu, gan ugunsdrošības prevencijas pasākumiem, kā iepriekš nebija. Tas ir arī sinhronizēts ar ugunsdzēsēju glābēju jauno profesijas standartu.
Tāpat gribas sistēmisku pieeju pēc vienota principa. Piemēram, ja VUGD īsteno kādu kampaņu, tad tajā iesaistās arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
Tas nozīmē, ka VUGD potenciāli varētu atstāt 34 apdzīvotās vietas?
Nē. Ja mēs skatāmies uz potenciālajiem riskiem, šobrīd iezīmējas divas mūsu struktūrvienību atrašanās vietas, kuras varētu arī atstāt. Bet kopumā brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām būtu jābūt 34 vietās pēc riska novērtējuma rezultātiem.
Piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir jābūt Inčukalnā, Ainažos, un tur jau šobrīd ir izveidotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas. Līdz ar to šis process jau notiek, bet šobrīd mēs to esam salikuši kopā ar datiem no riska novērtējuma, lai viss būtu pēc vienotas sistēmas. Protams, nevienam nav liegts šādas organizācijas veidot arī citās vietās, bet primāri tas ir nepieciešams tajās vietās, kur ir lielāki riski.
Tāpat ir jāsaprot, ka ļoti būtisks ir preventīvais darbs, lai strādātu ar cēloņiem, nevis gaidītu, kad notiks ugunsgrēks. Vairāk nekā 60% gadījumu ugunsgrēku galvenais iespējamais iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Tā visbiežāk ir neuzmanīga sveču dedzināšana, smēķēšana gultā. Lai to novērstu, nav pat nepieciešami lieli ieguldījumi, tas ir skaidrošanas darbs. Protams, cita lieta ir, cik daudz cilvēki no tā paņem sev. Mēs arī redzam, ka klātesošs ir sociāli ekonomiskais faktors. Ja mēs skatāmies uz cilvēku vajadzību piramīdu, tad, kad ir nodrošinātas pamatvajadzības, cilvēks sāk domāt arī par to, kā pasargāt savu īpašumu, tiek uzstādīti dūmu detektori utt. Ja prioritāte ir domāt par pamatvajadzību nodrošināšanu, tad drošības jautājumi ir otrajā plānā. Piemēram, vismazākais ugunsgrēku skaits pērn bija Mārupes novadā.
Tāpēc arī jaunajā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumā paredzēts, ka VUGD būs pieeja pašvaldību datubāzēm, kurās ir informācija par maznodrošinātajām personām, kuras mēs redzam kā vienu no svarīgām mērķa grupām, ar ko mums ir jāstrādā. Pie visiem mēs ar prevencijas pasākumiem aiziet nevarēsim, mums ir jāiet pie tiem, kur dati liecina par lielākām potenciālām problēmām.
Vēl viena nepatīkama lieta - no tiem, kuri ir gājuši bojā ugunsgrēkos, 63% ir bijuši alkohola reibumā un nedaudz vairāk kā 1% psihoaktīvo vielu ietekmē. Ja mēs runājam par tiem, kas ir noslīkuši, tad 68% ir bijuši alkohola reibumā un 3% ir bijuši psihoaktīvo vielu ietekmē. Te daudz dziļāk cēloniski ir jāskatās uz sabiedrību un drošības kultūru, jo te nav runa par infrastruktūras izbūvi vai kaut ko tamlīdzīgu, te ir runa par cilvēku izpratni.
Ko darīt?
Prevencija ir vienīgais ceļš, ko mēs arī ikdienā darām ar dažādām kampaņām. Citu alternatīvu nav daudz. Izeja ir izglītošana, izglītošana un izglītošana. Turklāt mūsu dienests jau saskaras tikai ar sekām. Iemesli, kādēļ cilvēki dzer, ir jāmeklē citur.
Nu daudz tiek runāts arī par to, ka gadījumos, kad cilvēki nepatikšanās iekuļas paši savas rīcības dēļ, viņiem būtu jākompensē glābšanas izdevumi. Piemēram, katru ziemu notiek diskusijas par zemledus makšķerniekiem.
Diemžēl ne jau vienmēr izglābj, dažkārt viss beidzas arī traģiski, un tad nav no kā to kompensāciju paprasīt.
Es dienestā esmu ilgstoši, un jāsaka, ka nekad nebūs tā, ka visi iedzīvotāji būs izlasījuši informāciju par ugunsdrošību, visi būs uzlikuši dūmu detektoru utt. Mums jābūt objektīviem un pragmatiskiem.
Sabiedrību šajā ziņā var iedalīt četrās grupās. Viena grupa ir cilvēki, kas apzinās, ka par drošību ir jārūpējas, ir jāveido drošības kultūra, un viņi to ievēro - mājās ir uzstādīti dūmu detektori, ugunsdzēsības aparāts ir nopirkts utt. Otra daļa zina par visām prasībām, uzskata, ka tas ir svarīgi, bet neko nav izdarījuši. Apziņa un izpratne ir, bet rīcība līdz galam neseko. Tad ir nihilistisku cilvēku grupa. Viņi paziņo, ka ugunsgrēks viņiem mājā nekad nav bijis un viņiem neko nevajag. Turklāt šādi viņi rīkojas ne jau tikai attiecībā uz mūsu darbības jomu, mēs varam paskatīties kaut vai uz agresīvajiem braucējiem ielās. Šie cilvēki vienkārši nerespektē citus. Ceturtā grupa ir mazaizsargātie un trūcīgie sabiedrības locekļi, kuriem primārās ir pamatvajadzības, un no tā bieži vien cieš drošība.
Mēs kopā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru strādājam arī pie Ugunsdrošības civilās aizsardzības platformas ieviešanas, kurā būs arī pašdeklarēšanās sistēma. Mums ir 63 inspektori, bet Latvijā ir vairāk nekā 800 000 mājsaimniecību. Mēs varam matemātiski izrēķināt, ka mums vajadzēs daudzus gadus, lai pie visiem aizietu, un pie visiem arī nav jāiet. Ēkas īpašnieks varēs deklarēt, ka man ir ugunsdrošības sistēma, man ir ugunsdzēsības aparāti, un, ja mēs redzam, ka atkarībā no ēkas lietošanas veida potenciālu problēmu visdrīzāk nav, tad mēs tam nenovirzīsim tik daudz resursu, bet tos novirzīsim uz turieni, kur tas ir vajadzīgāks.
Mēs tagad arī pastiprināti uzkrājam datus. Kā jau es minēju, 2023. gadā bija pirmais risku novērtējums un 2027. gadā tas būs jāatkārto. Situācija noteikti nebūs mainījusies kardināli, bet kaut kādas korekcijas noteikti būs jāveic. Tādēļ tagad mēs vācam datus, ko varēsim dažādos griezumos salīdzināt, skatīties, vai mūsu pasākumi strādā vai nestrādā.
Ja mēs skatāmies uz mūsu rezultatīvajiem rādītājiem, tad no vairāk nekā piecdesmit šobrīd izpildīti nav pieci. Tas nozīmē, ka mūsu īstenotie pasākumi strādā. Bojāgājušo skaits samazinās, kūlas ugunsgrēku skaits samazinās, cietušo skaits samazinās. Ja kaut kur redzam, ka mūsu aktivitātēm nav rezultātu, tātad ir jādomā kaut kas cits. Tie visi ir konkrēti izmērāmi darbības rādītāji, nevis kaut kas nekonkrēts ar vārdiem "veicināsim un attīstīsim".
Ko, jūsuprāt, iesākt ar kūlas dedzinātājiem?
Mums ir atsevišķa kampaņa, bet mēs arī visu mūsu rīcībā esošo informāciju par kūlas ugunsgrēkiem nododam arī Lauku atbalsta dienestam, un tad no platību maksājumiem tiek ieturēta nauda. Tas ir pātagas princips. Ja mēs skatāmies, tad 2022. gadā bija 1200 kūlas ugunsgrēku, 2023. gadā - 760, 2024. gadā - 440. Diemžēl šogad mēs jau esam pāri 440, jo ātrāk iestājās gan silts laiks, gan ir sausums, kas īpaši veicina dedzināšanas kāri.
Kāda situācija ir ar dūmu detektoru uzstādīšanu?
Mēs strādājam vairākos virzienos. Veicam sabiedriskās domas aptaujas, un tur aina ir diezgan nemainīga jau vairākus gadus - vairāk nekā 80% norāda, ka dūmu detektorus ir uzstādījuši. Ja mēs skatāmies uz ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, tad tikai 30% gadījumu, kad to var pateikt, dūmu detektors ir bijis uzstādīts. Protams, ir arī tādi ugunsgrēki, kur visa māja ir nopostīta, un to, vai ir bijis dūmu detektors, pateikt nevar. Tomēr korelācija ir labi redzama - ugunsgrēks izceļas tur, kur par drošību ir domāts ļoti maz.
