Gatavojamies pašvaldību vēlēšanām: pirmais partiju trijnieks. Solījumi, vilšanās un prieks
Pēc mēneša gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzticības līdere ir Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” (LPV), apsteidzot gada sākuma aptauju uzvarētāju – Nacionālo apvienību (NA), trešajā vietā atstājot “Jauno vienotību” (JV), liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aprīļa beigās veiktā aptauja.
Par LPV būtu gatavi balsot 8,6% vēlētāju, par NA – 7,8%, bet par JV – 6,3%. Salīdzinot ar janvāra datiem, LPV atbalstītāju skaits ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, NA piedzīvojusi lielāko reitinga kritumu - par 1,8%, bet JV rādītājs uzlabojies par 0,3 procentpunktiem. Tālāk, tāpat kā iepriekš, seko Zaļo un zemnieku savienība (5,3%), Apvienotais saraksts (5,1%), “Progresīvie” (4,4%), “Stabilitātei!” (4,1%) un “Saskaņa” (3%). Tomēr vairāk nekā 33% aptaujāto teikuši, ka nezina, par ko balsotu, bet 14,5% vēlēšanās nepiedalītos. Tā kā vēlēšanu iznākums varētu atšķirties nekā šajā paustajā aptaujā. Viens gan ir skaidrs - Rīgas domē visas iespējas atgriezieties ir pašreizējam Saeimas deputātam Aināram Šleseram. Un te nu jautājums, vai aptaujas trijnieks ir gatavs veidot koalīciju savā starpā, un arī tas, ko vēlētāji aizmirsuši vai atceras par partiju pirmo trijnieku.
Koalīcijas prognozes
“Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers paudis, ka “ar nacionāļiem man būs vieglāk vienoties (nekā ar citām domē iekļuvušajām partijām), ņemot vērā to, ka viņi ir konservatīva partija par konservatīvām vērtībām. Lai gan būs problēma ar Liānu Langu, es varu pateikt, un vēl dažiem uzvārdiem.” Savukārt pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) savos publiskajos izteikumos norādījis, ka JV neplāno sadarboties ar LPV, ņemot vērā Aināra Šlesera politisko virzienu un saistību ar Krievijas interesēm. Savukārt Ainārs Šlesers diplomātiski norādījis, ka viņa partija ir atvērta sadarbībai ar dažādiem politiskajiem spēkiem, tostarp arī ar JV, ja tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu stabilu koalīciju. Tomēr šādas iespējas ir maz ticamas, ņemot vērā iepriekš minētos politiskos šķēršļus.
Pašreizējais Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) stingru sarkano līniju ar šleserestiem nav novilcis, kaut gan ir teicis: “Aicinām balsot par NA, jo mēs piedāvājam latvisku Rīgu, un Šlesera vadībā mēs nestrādāsim.” LTV vaicāts, vai nacionāļi ir novilkuši sarkano līniju sadarbībai ar LPV, viņš atbildēja: “Es gribu pateikt to, ka mēs ar modelēšanu nenodarbojamies. Mēs ejam uz uzvaru un sakausim Šleseru. (..) Mūsu biedru absolūta vienprātība ir tāda, ka mēs vadīsim Rīgu un aicinām šobrīd visus latviešus doties uz vēlēšanām.” Edvards Ratnieks bilda, ka modelēšana šobrīd esot lieka, jo 40 procenti Rīgas vēlētāju vēl neesot izlēmuši, par ko balsot. Savukārt viedokļi par iespējamo “Jaunās vienotības” koalīciju ar Nacionālo apvienību pēdējā laikā nav izskanējuši. Pagājušā gada decembrī NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars pauda, ka jaunās valdības veidošanas sarunās JV nacionāliem izteikuši piedāvājumu iesaistīties koalīcijā, kuru turpinātu vadīt “Jaunā vienotība”, bet NA nav ar mieru kļūt par “stuti vai plāksterīti”.
Līderi – nevis populāri, bet gan stabili
Uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis norāda: lai arī pašreizējie reitingi nav pārsteigums, tomēr tie liek raudzīties uz nākotni ļoti piesardzīgi. “Visām partijām reitingi samazinās, un par līderiem reitingu tabulās kļūst nevis tie politiskie spēki, kuriem reitingi aug, bet gan tie, kuriem reitingi nekrīt. Tas ir ļoti neveselīgs faktors. Gribētos, lai ir kaut kas, kam cilvēki piekrīt, kas kļūst populāri. Šie reitingi parāda, ka esošajā politisko partiju spektrā cilvēkiem tā īsti nekas nepatīk un uzvarētājs ir tas, pret kuru ir vairāk neitrālas sajūtas un attieksme. Tie, kuri nezaudē, nevis tie, kas iegūst, jo piedāvā ko jaunu. Saskaņā ar aptaujas datiem, 47,6% jeb teju puse iedzīvotāju ir tādā kā apmulsuma situācijā. Tas ir milzīgs skaitlis, kas pirms vēlēšanām var izraisīt pilnīgi neprognozējamus rezultātus.” Politologs Arnis Kaktiņš no SKDS uzsver, ka LPV straujais reitingu kāpums ir saistīts ar partijas aktīvo darbību sociālajos tīklos un sabiedrības neapmierinātību ar inflāciju un valsts pārvaldes struktūru algu pieaugumu, kas palielina sociālo spriedzi.
Lai gan vairāki uzrunātie uzņēmēji “Kas Jauns Avīzei” izvairījās paust viedokli, kā viņi vērtē politisko spēku samēru pirms pašvaldību vēlēšanām, var pieņemt, ka uzņēmējiem ir svarīgi politiskie spēki, kas nodrošina stabilu ekonomisko vidi, paredzamību nodokļu politikā un atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Ņemot vērā pašreizējos partiju reitingus, iespējams, ka uzņēmēji varētu pievērst uzmanību partijām, kas piedāvā konkrētas iniciatīvas uzņēmējdarbības atbalstam un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Bet te jāņem vērā, cik paredzami ir bijuši aptauju līderu iepriekšējie darbi un solījumi, kā tie attaisnojuši cerības.
Aināra Šlesera čiki
Pirms četriem gadiem pirms 14. Saeimas vēlēšanām pēc astoņu gadu “politiskās klusēšanas” ar savu astoto partijas projektu uz skatuves atkal parādījās bijušais Rīgas vicemērs un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Te jāatgādina, ka šajā gadsimtā viņam bijušas neskaitāmas iespējas pierādīt, kā viņš īsteno savus solījumus, bet bieži vien no solītā tikai tāds čiks vien ir sanācis. Atgādināsim dažus:
* Pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Ainārs Šlesers solīja radīt 50 000 jaunas darba vietas Rīgā. Tomēr Rīgas domes Labklājības departaments 2010. gada nodarbinātības plānā neiekļāva nekādas konkrētas darbavietu radīšanas iniciatīvas. Tādējādi solījums netika izpildīts.
* Tāpat viņš solīja samazināt birokrātiskos šķēršļus būvniecības procesos, tostarp saīsināt būvniecības atļauju iegūšanas laiku un paātrināt būvniecības ieceru apstrīdēšanu. Tomēr tolaik nekas neliecināja par būtiskiem uzlabojumiem šajā jomā. Pašlaik gan Ekonomikas ministrijas vadībā tiek mazināta birokrātija būvniecības jomā, bet tas it nebūt nav saistāms ar Aināra Šlesera pirms vairākiem gadiem izteiktiem solījumiem.
* Ainārs Šlesers arī teicās izveidot Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi, kas regulāri tiktos ar uzņēmējiem un sasāpējušās problēmas. Tomēr šāda padome nav izveidota.
* Viņš arī norādīja, ka pēc vēlēšanām tikšot pieņemts lēmums par “Rīgas siltuma” privatizāciju. Tomēr nekas tāds netika īstenots.
Grandiozās ŠleserRīgas vīzijas
Aināra Šlesera solījumi par būtiskām izmaiņām Rīgas attīstībā lielākoties nav īstenoti vai ir izpildīti tikai daļēji. Viņa darbības ir bijušas pretrunīgas, un ir radušās aizdomas par interešu konfliktiem. Tas attiecas arī uz viņa grandiozajiem būvniecības projektiem, kas Latvijas galvaspilsētu solīja un arī tagad sola pārvērst par plaukstošu Lasvegasas vai Dubaijas līdzinieci:
* Andrejsalas attīstības plānos ir to pārvērst par “Ziemeļu Dubaiju” - pārveidot Andrejsalu par modernu daudzfunkcionālu rajonu ar vairāk nekā 6500 dzīvokļiem, birojiem, viesnīcām, promenādēm un jahtu ostu (attīstītāji: kopuzņēmums “Riga Waterfront”, kur 65% pieder Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumam “Eagle Hills” (vadītājs Mohameds Ali Alabbars), bet 35% – “NĪ Holdings”, kas pastarpināti pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm, kā arī Rietumu bankas līdzīpašniekam Leonīdam Esterkinam). Pērnā gada pašā sākumā tika parakstīts sadarbības memorands ar Rīgas domi, kas paredzēja to īstenot 10–15 gadu laikā, taču konkrēti būvniecības darbi vēl nav uzsākti. Lai gan ir parakstīts sadarbības memorands, konkrēti būvniecības darbi vēl nav uzsākti, un pastāv bažas par projekta realizācijas iespējām un investīciju avotu caurskatāmību
* 2021. gadā tika prezentēta septiņstāvu apartamentu viesnīcas ar vairāk nekā 300 numuriem Andrejsalā būvniecība (attīstītājs: SIA “Mācību centrs Andrejsala”, kuras patiesais labuma guvējs ir Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers). Esot uzsākta projektēšana, bet būvdarbi vēl nav sākti. SIA “Mācību centrs Andrejsala” 2020. gadā strādāja ar 166 925 eiro apgrozījumu un cieta 3958 eiro zaudējumus. Tas liecina par ierobežotu finansiālo aktivitāti un peļņu.
* Pirms vairākiem gadiem tika pieteikti Rīgas jahtu centra “Andrejosta” (īpašnieki ir uzņēmumi un personas, kas saistītas ar Šlesera un Šķēles ģimenēm) attīstības plāni, bet nekut tālāk par plānošanu arī nav tikts. Pirms trim gadiem ar Šlesera un Šķēles ģimenēm saistīts uzņēmums SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” iegādājās 9,3 hektārus lielu zemesgabalu Andrejsalā par 5,8 miljoniem eiro. Darījums notika uz nomaksu piecu gadu laikā, un tika izteikti jautājumi par to, vai valsts no šī darījuma ir ieguvusi atbilstošu vērtību.
* Visiem jau aizmirsies Zaķusalas attīstības projekts. Ainārs Šlesers bija iesaistīts projektā, kas paredzēja Zaķusalas pārvēršanu par izklaides un biznesa centru, taču šis projekts netika realizēts. 2016. gadā tika izsludināts arhitektūras un pilsētbūvniecības konkurss par labākās Zaķusalas teritorijas telpiskā plānojuma attīstības vīzijas koncepcijas izstrādi. Bet tā nekas arī nav noticis.
* 2010. gadā tika prezentēts Rīgas domes projekts Lucavsalā izveidot “Lasvegasas filiāli”, kas miljarda eiro vērtībā plānoja salā uzcelt prestižas viesnīcas, kazino, slēpošanas trasi un izklaides parku. Ar šādu priekšlikumu klajā nāca toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš pirms tam bija viesojies ASV un apmeklēja Lasvegasu, kur smēlās iedvesmu savām idejām. Tomēr tie visi arī palika tikai skaisti vārdi.
Vienotībnieku izgāšanās
Ja, salīdzinot ar aptauju rezultātiem pirms 2022. gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām, LPV popularitāte strauji kāpusi (no 2,5% 2022. gada augustā līdz 8,3% šī gada aprīļa beigās), tad “Jaunās vienotības” reitings krities no 8,3 līdz 6,3%. Un tas noteikti saistīts ar vienotībnieku darbību pēdējo triju gadu laikā, kas veicinājusi sabiedrības neapmierinātību. Pēdējo pāris gadu laikā “Jaunās vienotības” prestižu iedragājuši vairāki skaļi skandāli, skaļākie no tiem:
* Daļa vēlētāju, īpaši nacionāli orientētie, ir kritizējuši „Jauno vienotību” par sadarbību ar „Progresīvajiem”, uzskatot to par pretrunā esošu ar partijas deklarēto konservatīvo nostāju. Šāda politiskā koalīcija ir novērojusi vēlētāju atbalsta samazināšanos, it īpaši Vidzemē.
* 2023. gada novembrī „Jaunā Vienotība” no Saeimas frakcijas izslēdza deputātu Andreju Ceļapīteru neilgi pirms valsts budžeta pieņemšanas. Šāda rīcība tika interpretēta kā iekšējās nesaskaņas un politiskās nestabilitātes pazīme, kas varēja ietekmēt partijas iekšējo dinamiku un tās spēju efektīvi īstenot politiskos mērķus.
* Politiskā apvienība „Jaunā vienotība” ir norādījusi uz trūkumiem krīzes vadības sistēmā, īpaši attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem un vakcīnu iepirkumiem. Tā atzina, ka šie trūkumi varētu būt iedragājuši iedzīvotāju uzticību parlamentam un politiskajām partijām.
* „Jaunā vienotība” savā vēlēšanu programmā kultūru pieminēja vienreiz, norādot uz atbalstu diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē. Eksperti norāda, ka partijai trūka konkrētas vīzijas par kultūrpolitiku, salīdzinot ar citām partijām, kas piedāvāja detalizētākus plānus.
* 2024. gada augustā „Jaunā vienotība” piedzīvoja ievērojamu reitingu kritumu, kas bija lielākais starp visām partijām. Salīdzinot ar jūniju, partijas atbalsts samazinājās par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 8,7%. Šāds kritums tika saistīts ar premjera Krišjāņa Kariņa atkāpšanos un ar to saistītajiem skandāliem. Šī situācija norādīja uz sabiedrības neapmierinātību ar valdības darbību un ietekmēja JV politisko pozīciju. 2024. gada aprīlī premjers Krišjānis Kariņš atkāpās no amata pēc skandāla saistībā ar speciālajiem lidojumiem un degvielas čekiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsāka izmeklēšanu, un Valsts kontrole veica revīziju, kas varēja radīt jautājumus arī par Krišjāņa Kariņa bijušo biroja darbinieku lomu. Daļa no viņiem strādā arī pie tagadējās premjeres Evikas Siliņas. Šie notikumi radīja papildu spiedienu uz JV un tās reputāciju.
Nacionāļu stabilitāte
Savukārt Nacionālās apvienības reitings ir stabils, ja ne pat pavairojies. Ja pirms 14. Saeimas vēlēšanām to atbalstīja 7,5% aptaujāto, tad tagad jau 7,8%. Kopumā jāteic, ka Nacionālā apvienība pēdējo trīs gadu laikā ir nostiprinājusi savu pozīciju Latvijas politiskajā ainavā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem valstī.
14. Saeimas vēlēšanu programmā NA uzsvēra latviskas Latvijas veidošanu, latviešu valodas un kultūras aizsardzību, ģimenes vērtību stiprināšanu, kā arī drošības un tautas ataudzes jautājumus. Tā nacionālā līmeni īstenoja vairākas iniciatīvas. Uzsākts valsts aizsardzības dienests, kurā 2023. gada jūlijā dienestu sāka vairāk nekā 200 jauniešu. Tāpat panākta plašāka NATO sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā. NA iebilda pret koalīcijas paplašināšanu, vēloties saglabāt trīs partiju valdību, tādējādi demonstrējot konsekvenci savā politiskajā kursā.
