Nekādu "zaļo" tur vairs nav. Kas ir "Zaļo un Zemnieku savienība"
Patlaban, nostiprinoties vispārējai pārliecībai par drīzu Evikas Siliņas valdības krīzi, šī partiju apvienība Saeimā atrodas, iespējams, pašās komfortablākajās pozīcijās.
Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā. Šoreiz par “Zaļo un Zemnieku savienību”.
Koalīcijā notiekošās dīvainības ne tikai nekaitē, bet pat spēcina ZZS reputāciju arī ārpus tradicionālā elektorāta. Tam ir pateicīgs "fons" – Ministru prezidentes, neveiklie "restarta" manevri, partijas "Progresīvie" ministru nedienas. Savienība valdībā uzrāda sevi kā pacietīgu, prognozējamu partneri, kas "nešūpo laivu". Tas raisa sabiedrības simpātijas un gaisina antipātijas – papildus palīdzot ZZS gūt tradicionāli labus panākumus pašvaldību vēlēšanās.
Tāpat savaldīgi pieņēma sava veterāna – bijušā Labklājības ministra Ulda Auguļa – ar skaidriem argumentiem nepamatoto un tādēļ īpaši pazemojošo demisiju. Siliņai, lai kādu laiku noturētos amatā, un partiju apvienībai "Jaunā Vienotība" (JV) var kādā brīdī nākties to koalīcijas partnerim devīgi kompensēt.
Ja valdība krīt, ZZS ir praktiski garantēta līdzdalība jaunajā koalīcijā – jebkurā iespējamā tās kombinācijā. (Versija, ka JV varētu restaurēt iepriekšējo sadarbību ar Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta bloku, šķiet neticama.)
ZZS atšifrējums "zaļzemnieki" jau vismaz divarpus gadus ir tīši melīgs: nekādu "zaļo" tās sastāvā vairs nav. Sabiedrībai gan par to nav iebildumu. Latvijas Zaļā partija – viena no šī politiskā projekta radītājām 2002. gadā – kopā ar Liepājas partiju ZZS pameta pirms šīs Saeimas vēlēšanām, lai iekļautos Apvienotajā sarakstā. Taču savienības mugurkaulam – Latvijas Zemnieku savienībai – zīmols šķita pārāk vērtīgs (un vēlētāji – pārāk pieraduši), lai no tā atteiktos. Labie šīs Saeimas vēlēšanu rezultāti tam varētu būt pierādījums.
ZZS izveide bija zemsaviešu iniciatīva, apzinoties, ka viņu veiksmīga darbība nav iespējama, netiekot 8.Saeimā. Sadarbībai ar "zaļajiem" – it kā ideoloģiski neiespējamu partneri (uz to bieži norādīts, jo citur Eiropā vides sargi cīnās pret industriālo un ķimizēto lauksaimniecību) – ir vienkāršs, pat banāls skaidrojums. Abās partijās liela ietekme bija Ventspils valstspilsētas domniekam Aivaram Lembergam – tolaik pilsētas galvam un ostu tranzīta "karalim".
ZZS un GKR paziņo savu sarakstu pašvaldību vēlēšanām Rīgā
22. martā partiju apvienības "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienība prezentē deputātu kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām.
Tagad "zaļie" ir aizstāti ar līdz šim visai formāli pastāvējušo Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju. (Ko par to teiktu Kārlis Ulmanis un Jānis Pliekšāns? Taču kuru tas tagad uztrauc...) Arī tā agrāk diezgan atklāti atradās ventspilnieka "orbītā".
Lemberga vadītā pilsētpartija "Latvijai un Ventspilij" (dibināta 1994. gadā) skaitās ZZS sadarbības partneris, un Saeimas frakcijā tai ir savi pārstāvji – Jānis Vucāns un Gundars Daudze, kurš bija 9.Saeimas priekšsēdētājs. Tāpat šādā statusā skaitās Daugavpils novada partija.
ZZS ir vienojusies ar pilsētpartiju "Gods kalpot Rīgai" par vienotu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās. Tādā ceļā varbūt tā varētu beidzot iekļūt galvaspilsētas pašvaldībā. Otrs savienības joprojām neaizsniegtais sapnis ir savs pārstāvis Eiropas Parlamentā. (Viena ZZS eirodeputāte gan bija – Iveta "Gribule" Grigule, taču viņu šajā politspēkā nevēlas atcerēties...)
ZZS frakcija – kurai vienīgajai joprojām ir visi vēlēšanās saņemtie (16) deputātu mandāti – ir Saeimas otra lielākā frakcija. Parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa sevi amatā apliecina kā lietpratīga, nosvērta un sabiedrības akceptēta politiķe. Kaut gan tieši viņas nepiedienīgi pēkšņā kandidēšana un ievēlēšana – rokrokā ar dīvainībām sākotnējā kandidāta Gunāra Kūtra uzvedībā – tobrīd radīja par ZZS ļoti nenopietnu iespaidu.
ZZS saviesīgā gaisotnē gaida 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus
Jebkādu aktualitāti šķiet zaudējis "Lemberga jautājums" – pat tiem AS politiķiem, kuri šīs Saeimas pilnvaru sākumā viņa dēļ nelaida ZZS valdībā. Smagos noziegumos apsūdzētais (un otrajā instancē notiesātais) Ventspils domnieks patlaban šķiet aizspiests Latvijas informatīvās telpas perifērijā. Pat viņa "prokremliskie" ieraksti sociālajos tīklos nerada ažiotāžu.
Jaunā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka "drosmīgais" paziņojums, ka Lembergs varētu turpmāk nebūt ZZS kandidāts valdības galvas amatam, šķiet nekaitīga sabiedrības noskaņojuma zondēšana. Diez vai savienība no viņa jebkad konsekventi vai demonstratīvi atteiksies, jo tās konservatīvie vēlētāji šādu "nodevību" varētu nepieņemt.
Vienīgā nopietnā ZZS šā brīža problēma šķiet īsta Ministru prezidenta amata kandidāta neesamība. Taču, iespējams, tā vienkārši nevēlas tagadējai premjerei "elpot pakausī" Bieži piesauktais Viktors Valainis patiesībā būtu traģiska izvēle, pat "Siliņa uzvalkā": daudz pašreklāmas, maz darbu, nulle taustāma rezultāta. "Zēzēesnieki" gan izliekas, ka nekādus padomnieces memuārus nav lasījuši, taču secinājumi, šķiet, būs izdarīti.
