No bedres uz panākumu reiboni. Kas ir partiju apvienība "Jaunā Vienotība"

Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā. Šoreiz par “Jauno Vienotību”. 

Apvienība JV, kas dēvējas par centriski labēju un liberālkonservatīvu, tika dibināta 2018. gada aprīlī, pirms 13. Saeimas vēlēšanām. To veido vairākkārtējā premjerpartija "Vienotība" kopā ar reģionālpartijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālo partiju". JV ir sadarbības līgums ar Daugavpils pilsētpolitikas veterāna Jāņa Lāčplēša vadīto Latgales partiju (tā gan tagad lūkojas pēc cita partnera).

Municipālpartiju ietekme uz JV politiku – īpaši uz valdības darbu, īpaši tagad – ir maz jūtama. Ja vien tāda ir vispār. To uzdevums bija vēlēšanās piesaistīt "Rīgas kungiem" vairāk balsu attiecīgā vēlēšanu apgabalā. Tāpat – maskēt to, ka visvaldošākā varas partija pati vada tikai četras pašvaldības. Redzamākais atalgojums par to ir kuldīdznieku partijas nesenās līderes (un bijušās novada domes Ingas Bērziņas saņemtais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres portfelis.

Nav it kā dzirdēti pārmetumi – kaut pašvaldības viena otrai skatās "uz nagiem" –, ka JV veidojošās reģionālās partijas (atšķirībā no "separātās" Daugavpils) tiktu īpaši apbērtas ar valsts budžeta labumiem.

Valmieras novadā neizpratni izraisīja demonstratīvi ātrā un vieglā JV norobežošanās (izslēdzot no savas valdes) no tā domes priekšsēdētāja Jāņa Baika, kad viņam radās problēmas ar KNAB un Eiropas prokuratūru. (Politiķi tur aizdomās par eirofondu naudas iespējami neatļautu ieguldīšanu Valmieras Rūpniecības un eksporta parkā, kur ražo bruņumašīnas "Patria".)

JV politprojekts gandrīz izgāzās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Agrākos partijas "Vienotība" atbalstītājus acīmredzami bija atbaidījuši 12.Saeimas laika skandāli – dīvainā Laimdotas Straujumas valdības krišana partijas līderes Solvitas Āboltiņas aizkulišu intrigu rezultātā, šķelšanās deputātu frakcijā.

Tomēr – šķiet, tikai pateicoties Rīgas saraksta, kur pirmais numurs bija Edgars Rinkēvičs, veiksmei – JV pārvarēja piecu procentu barjeru (6,69%), saņemot astoņus Saeimas mandātus. Tad notika politisks brīnums: daudz lielāko frakciju līderu pretenzijas veidot valdību izrādījās ziepju burbuļi, un pašas mazākās frakcijas kandidāts Krišjānis Kariņš kļuva par premjeru. Viņš nostrādāja amatā visu parlamenta pilnvaru laiku, pār ko dramatisku ēnu meta kovids un Krievijas iebrukums Ukrainā.

Šīs Saeimas vēlēšanās JV bija favorīte un uzvarētāja. Tas, ka aiz procentu barjeras palika divi saraksti ("Attīstībai/Par!" un "Saskaņa"), tiem pietrūkstot pavisam nedaudz atbalstītāju, konvertēja apvienības iegūtos 18,97 procentus balsu 26 mandātos. No tiem viens gan tika zaudēts.

JV, fanātiski aizstāvot 2024. gada budžeta projektu, aizpērnajā novembrī izslēdza no frakcijas bijušo Madonas novada vadītāju Andreju Ceļapīteru – agrāko "šķēlistu" jeb Tautas partijas biedru. Viņš uzstāja uz samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Taču ārpusfrakcijas deputāts palika "Vienotības biedrs un kopumā Saeimas balsojumos balsta valdību.

Panākumu reibonis, kas JV un īpaši premjerpartijā sākās vēlēšanu naktī, ar laiku kļuva tikai klajāks un absurdāks, šokējot sabiedrību. Jebkādas iekšējas vai valdības problēmas tika apmāti ignorētas un noliegtas, par neordināriem lēmumiem – piemēram, koalīciju ar nupat vēl nīstajiem ZZS "Lemberga pakalpiņiem" – valdīja kompartijas cienīga vienprātība.

Agrāk (vismaz ārēji) cilvēciski lādzīgais premjers Kariņš palika arvien iedomīgāks un arogantāks – īpaši pēc Apvienotā saraksta prezidentālo ambīciju izraisītās valdības krīzes 2023. gada pavasarī. "Vienotībā" un Rīgas pilī saprata, ka viņam nevar uzticēt nākamās koalīcijas veidošanu. Taču Kariņa aizstājējas izvēle tagad ir novedusi pie karikatūriska valdības "restarta".

Runas par savstarpējām varas cīņām "Vienotībā" – starp kādreizējiem "Jaunā laika" veidotājiem un "Zatlera kancelejas meitenēm" – jau ir pavisam nodeldētas. Taču tagad šīs baumas kalpo sabiedrībai par kaut cik racionālu skaidrojumu Evikas Siliņas un citu "Vienotības" vadošo politiķu arvien mazsaprotamākai un "strausa cienīgai" uzvedībai.

Premjerpartijas dīvainības acīmredzami bojā Rīgas domes JV frakcijas izredzes gūt nozīmīgu mandātu skaitu 7.jūnija vēlēšanās un palikt pozīcijā. Tagad frakcija ar 11 deputātiem vada domes koalīciju, un "Vienotības" politiķis Vilnis Ķirsis ir pilsētas galva. Taču te regulāri pieminētā SKDS/LTV janvāra aptauja (jaunāku datu vēl nav) uzrāda JV vien 6,7 procentus atbalstītāju. Lēmums veidot kopēju sarakstu ar politveidojumiem "Kods Rīgai" un "Par!" jau izskatās pēc Ķirša izmisīgas grābstīšanās.

Latvijas nācijas "klusējošā vairākuma" attieksmē pret ilggadējo premjerpartiju ir piedzīvoti dažādi emociju viļņojumi. Tomēr bija pierasts, ka valstī ir "Vienotības" ļaudis, kas gan krīzes brīžos pratīs neatstāt valsts kasi tukšu un izmaksāt pensijas, gan neļaus mums savās brīvības alkās pārāk tālu atrauties no Eiropas fondiem un NATO 5. panta. Tagadējās valdības laikos mums jau diemžēl ir pietiekams pamats, citējot valsts galvu, "nebeigt krist panikā"...