Kā rīkoties, ja ārzemēs gājis bojā tavs tuvinieks un vēlies viņu apbedīt dzimtenē? Skaidro Ārlietu ministrija
Laiku pa laikam sociālajos tīklos manām Latvijas iedzīvotāju skaudros vēstījumus, kuru tuvinieki gājuši bojā ārzemēs, un nepieciešami līdzekļi viņu repatriācijai uz dzimteni. Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, šie izdevumi netiek segti no valsts budžeta, tomēr mirušo atgādāšana no Eiropas valstīm vien var izmaksāt pat vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.
"Šīs summas pēdējo gadu laikā ir krasi pieaugušas - tās tiešām ir nesamērīgi augstas un mērāmas pat padsmit tūkstošu apmērā," Jauns.lv skaidro labdarības organizācijas "Palīdzesim viens otram" vadītājs un dibinātājs Edijs Pipars, kurš savulaik daudzām ģimenēm palīdzēja ar ziedojumu vākšanu viņu tuvinieku nogādāšanai mājās.
"Izmaksas ir atkarīgas no kuras valsts bojāgājušais tiek atgādāts un arī no apbedīšanas biroja. Piemēram, mums šķiet, ka Vācija no Latvijas nemaz nav tik tālu, tomēr mirušā pārvešanas [uz Latviju] izmaksas vien var sasniegt vairāk nekā 3000 eiro. Šīm izmaksām vēl pieskaitot dokumentu tulkošanu, zārka izmaksas un visus pārējos izdevumus, kopējā summa var pieaugt līdz septiņiem tūkstošiem eiro," norāda Pipars.
Ne Ārlietu ministrijas (ĀM), ne valsts budžetā, kā vairumā Eiropas valstu, nav paredzēti līdzekļi repatriācijai smagas slimības vai nāves gadījumā, tādēļ ļoti svarīgi pirms došanās ceļojumā noformēt atbilstošu ceļojuma apdrošināšanas polisi. "Nāves gadījumā apdrošināšanas polise segs radušos izdevumus, ieskaitot repatriāciju uz Latviju. Bet ja ceļojumu apdrošināšanas nav, visi izdevumi jāsedz ceļotāja tuviniekiem/draugiem," Jauns.lv skaidro ĀM.
Tāpat apdrošinātājs sedz izmaksas tiem cillvēkiem, kuriem ir noformēta dzīvības apdrošināšana. "Sevišķi par to ieteiktu aizdomāties tiem iedzīvotājiem, kuriem ir veselības problēmas, vai tādos gadījumos, ja gados vecāks cilvēks dodas uz ārzemēm darba meklējumos," norāda Pipars.
Ārlietu ministrija norāda, ka tādā gadījumā, ja tuviniekiem vai draugiem nav līdzekļu, lai nosegtu šīs izmaksas, pēc atbalsta var vērsties labdarības organizācijās vai pašvaldībā, kur deklarēta mirušās personas dzīvesvieta. "Tāpat, ja nav finanšu līdzekļu mirušā repatriācijai, tuvinieki var pieņemt lēmumu mirušo lūgt apglabāt pašvaldībai, kur konstatēts nāves fakts, par konkrētās pašvaldības līdzekļiem."
Ja tiek saņemtas ziņas par tuvinieka nāvi ārvalstīs, informāciju par tālāko rīcību var saņemt Latvijas vēstniecībā, kura atbild par valsti, kurā tuvinieks miris, vai Konsulārajā departamentā Rīgā. "Galvenie lēmumi, kas jāpieņem: jāizvēlas apbedīšanas kompānija Latvijā vai ārvalstī atkarībā no valsts attāluma, jāizvērtē finanšu iespējas (ir apdrošināšana vai tās nav) un tas, vai plānota kremācija vai mirušā pārvešana uz Latviju zārkā (ieraksti kremācijai ir zemākas izmaksas)," norāda ĀM.
Kur vērsties pēc konsultācijas:
1) Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā pa tālruni +371 67015905 (darba laikā) vai ārpus daba laika, zvanot Konsulārā departamenta diennakts dežurantam +371 26337711, vai rakstot uz e-pastu palidziba@mfa.gov.lv. Tāpat informāciju par rīcību konkrētajā problēmsituācijā var saņemt tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs.
2) apdrošināšanas kompānijā, kurā noformēta ceļojuma apdrošināšana, vai Latvijas Apdrošinātāju asociācijā;
3) Nacionālajā veselības dienestā par jautājumiem, kas saistīti ar EVAK karti.
