FOTO: jaudīgi un produktīvi noslēdzas “Latvenergo” erudīcijas konkurss jauniešiem “Fizmix”

Pat ja Latvijā samazinās skolēnu skaits, mums ir “Fizmix” ir erudīcijas konkurss, kuru šī tendence neietekmē. Saglabājot aktualitāti un mainoties līdzi laikam ar nosaukumu, dalības kanāliem, bet nemainīgi paliekot fizikas un tās likumu popularizētājam, jau 30 gadu tas ir “Latvenergo” sociālas atbildības flagmanis. Konkurss paredzēts 8. un 9. klašu skolēniem.

“Fizmix” erudīcijas konkursā ik gadu piedalās vairāk nekā 200 komandu no visas Latvijas. Komandā ir pieci skolēni un viens skolotājs-konsultants. Komandu klasificēšana un sacensība notiek pēc plānošanas reģionu teritorijām. Šogad konkursā spēkiem mērojas 222 komandas – 1110 skolēnu un skolotāju no 134 skolām.

Latvijai ir jādomā par eksakto zinātņu spēju audzēšanu

Jau piecus gadus notiek arī festivāls, kas šogad nosaukts par “Elektrum” fizikas festivālu”. Tā ir vieta, kur var ieraudzīt, kā aug un uz ko ir spējīga katra nākamā Latvijas inženiertehnisko profesiju pārstāvju paaudze. Festivālu jaunieši apmeklē kopā ar ģimenēm, sacenšoties dažādos uzdevumos un iesaistoties radošajās darbnīcās, eksperimentos.

Šogad festivāla tēma ir “Misija: Nākotne”, kas lieliski ilustrē lielākus mērķus un apņemšanos, kas ir cieši saistīta ar mūsu valsts izaugsmi.

“Mūsu pamatrūpe ir veicināt jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm. Liela daļa mūsu darbinieku ir Rīgas Tehniskās universitātes absolventi, eksakto zinātņu speciālisti. Mūsu tiešā interese ir veicināt jauniešu iesaisti enerģētikas nozarē. Ja salīdzina Eiropas robežās, mūsu valstī ir ļoti izteikta disproporcija starp humanitāro zinātņu un eksakto zinātņu speciālistiem. Šāda situācija nav savienojama ar ilgtspējīgas nākotnes veidošanu. Latvijai ir jāvirzās uz industrializāciju, īpaši jau, saprotot mākslīgā intelekta ieviestās un gaidāmās izmaiņas darba tirgū. Nesen veicām pētījumu, kurā noskaidrojās, ka arvien vairāk jauniešu saprot: fizika – tas ir interesanti! Tas priecē. Jaunieši izprot šīs jomas nozīmi viņu ikdienas dzīvē,” saka AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Viņš uzsver, ka liela loma ir arī pedagogiem. “Šajā festivālā īpaši izceļam un apbalvojam skolotājus. Ir jāuzslavē un jāizceļ veiksmīgi, talantīgi pedagogi, kuri spēj piesaistīt un ieinteresēt jauniešus.”

Čakste arī piebilst, ka Latvija, protams, nav vienīgā valsts reģionā, kas šobrīd mēģina īpaši koncentrēties uz šāda veida speciālistu izskološanu. To, ka nākotne, attīstība un labklājība slēpjas tehnoloģijās, saprot visur Eiropā. “Ir svarīgi apzināties, ka pašlaik mums ir ļoti zemas pievienotās vērtības ekonomika. Var un vajag domāt par to, kā to mainīt, kā strādāt ražīgāk. Tehnoloģijas ir lieliska joma, kur radīt šādus augstas pievienotās vērtības produktus, inovācijas. To pieprasa visa pasaule, un jaunieši, kuri ir izskoloti šajā jomā, par darba trūkumu nekad nesūdzēsies.”

Par topošajiem speciālistiem būs jāpacīnās

AS “Latvenergo” 30 gadu ilgo tradīciju atzinīgi novērtē arī Ekonomikas ministrijā EM). “Ikviens pasākums, kas motivē jauniešus izvēlēties inženierzinātnes, ir apsveicams. Jo lielāka jauniešiem motivācija skatīties uz šīm jomām, jo lielāka iespēja, ka nākotnē, kad pienāks laiks izvēlēties profesiju, viņi izvēlēsies saistīt savu dzīvi ar šo sfēru, kurā Latvijas valstij ļoti vajadzīgs speciālistu pieplūdums. Nevaram atslābt, jo, ja jau šobrīd ir šāds speciālistu iztrūkums, tad, nemainoties tendencei STEM jomā, nākotnē būs daudz smagāka situācija, kas ļoti ietekmēs izaugsmes procesu,” saka EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Viņš gan atzīst, ka visam paralēli vēl arī notiek un notiks cīņa par topošo speciālistu uzmanību. “Eiropas Savienībā, kā zināms, ir ne tikai brīva preču kustība, bet arī brīva darbaspēka kustība. Nevar nosodīt tos, kuri izvēlas veidot karjeru ārpus Latvijas; mūsu uzdevums ir radīt tādu ekonomisko situāciju, kurā mums nav problēmu noturēt šos speciālistus. EM ir izvirzījusi ļoti ambiciozus plānus par ekonomikas dubultošanu un faktiski arī vidējās algas tuvināšanu ES vidējai. Ir intensīvi jācenšas izbeigt tā saucamo “divu ātrumu Eiropu”,” saka Miezainis.

Pedagogi gandarīti par jauniešu interesi

Arī pedagogi ir gandarīti par to, kā notiek “Fizmix” erudīcijas konkurss un festivāls. Aprunājāmies ar Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Atu Krūmiņu un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas fizikas skolotāju Valdi Jerumu.

Viņiem šis nav pirmais konkurss – cik to jau bijis, neatminas ne Ata, ne Valdis, taču abi ir vienisprātis, ka šāda iespēja jauniešiem pārbaudīt un motivēt sevi ir nenovērtējama.

“Tās ir muļķības, ka mūsu jaunieši lielāko daļu sava laika pavada ekrānos, sociālajos tīklos! Problēmas drīzāk ir organizēt laiku tā, lai tiktu uz visām olimpiādēm un pasākumiem, par kuriem ir interese, – sākot ar ķīmijas, matemātikas, beidzot ar lingvistikas olimpiādēm. Un vēl pa vidu ir Dziesmu svētku skates,” saka pedagoģe Ata Krūmiņa, kura konkursā pārstāv Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

“Skolēni zina, ka mēs šajā pasākumā piedalāmies, un katriem nākamajiem pretendentiem tā interese rodas, uzzinot par savu skolasbiedru iepriekšējo pieredzi. Piedalāmies ik gadu, tā ir pēctecība,” piebilst fizikas skolotājs Valdis Jerums, kurš ar komandu ieradies no Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas.

Pedagogu padomi tiem, kuri plāno startēt “Fizmix”, – uzmanīgi sekot līdzi uzdevumu instrukcijām un nesteigties gadījumos, kad šķiet, ka pareizā atbilde jau ir rokā.

Uz pjedestāla šogad – rīdzinieki, jelgavnieki un liepājnieki

No 222 komandām par erudītāko fizikā šogad tika atzīta Rīgas 40. vidusskolas komanda “Šrēdingera uzvarētāji” skolotājas Svetlanas Sokolovas vadībā. Konkursa noslēgumā komandas sacentās, veidojot pašdarinātus mūzikas instrumentus. Rīgas 40. vidusskolas komanda izgatavoja “superērģeles”.

Otro vietu ieguva Zemgales reģiona komanda “Eirodinamiskie” no Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājas Baibas Daģes vadībā. Trešajā vietā –  Kurzemes reģiona komanda “Stellārie” no Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas skolotājas Ivetas Pirktiņas vadībā.

Latgales reģiona komanda “Cerība 2025” no Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotājas Tatjanas Garbuzas vadībā palika ceturtajā vietā, Rīgas reģiona komanda “Cognition” no Jūrmalas Kauguru vidusskolas skolotāja Kirilla Saļmanova vadībā ieguva piekto vietu, bet sestajā vietā – Vidzemes reģiona komanda “Zeta 21” no Madonas Valsts ģimnāzijas skolotājas Vijas Bebrišas vadībā.

Festivālā valsts pārvaldes, izglītības jomas un uzņēmumu eksperti diskutēja arī par nākotnes profesijām eksakto zinātņu jomās. Konkursa dalībniekiem tika organizēta īpaša aktivitāte – laikā jaunieši varēja satikties un aprunāties ar dažādu nozaru ekspertiem un uzņēmumu pārstāvjiem. Aktivitātes noslēgumā katrs pārstāvis varēja piedāvāt jauniešiem vasaras prakses iespēju vai viesošanos uzņēmumā.

“Elektrum” fizikas festivālā visas dienas garumā darbojās dažādas eksakto zinātņu izpētes stacijas. Aizraujošas aktivitātes, robotu paraugdemonstrējumus, radošās darbnīcas un eksperimentus piedāvāja Latvijas un Igaunijas zinātnes centri, universitātes, interešu izglītības iestādes, uzņēmumi un izklaides centri. Festivāla noslēgumā apmeklētājus ar koncertu priecēja Fiņķis un Patrisha.