6 iemesli, kāpēc vecāki izvēlas par labu tālmācībai - IKVD secinājumi
foto: Shutterstock
Vērtējot līdz šim saņemtās atbildes, visbiežāk kā iemesls tālmācībai ir minēta ērtība, norādīja Mihailovs.
Sabiedrība

6 iemesli, kāpēc vecāki izvēlas par labu tālmācībai - IKVD secinājumi

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) apzina iemeslus, kāpēc audzēkņu vecāki vai pilngadīgie izglītojamie izvēlējušies par labu tālmācībai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.

6 iemesli, kāpēc vecāki izvēlas par labu tālmācība...

Izglītības iestāžu aptauja noslēgsies ceturtdien, 10. aprīlī, un līdz šim tajā piedalījusies aptuveni trešdaļa skolu. Vērtējot līdz šim saņemtās atbildes, visbiežāk kā iemesls tālmācībai ir minēta ērtība, norādīja Mihailovs. Starp citiem bieži minētajiem iemesliem ir veselības problēmas, tostarp psihoemocionālas grūtības, otrgadniecība vai neiegūta pamatizglītība, kā arī profesionāla nodarbošanās sportā vai mākslā.

Savukārt tālmācības vidusskolas "Rīgas komercskolas" direktore Ilze Beļinska vērsa uzmanību, ka skolēni nereti pāriet uz tālmācību, jo klātienes skolā piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību. Šādu iemeslu minējuši aptuveni puse konkrētās izglītības iestādes audzēkņu. Kā citus iemeslus mācību formas maiņai viņa minēja arī atbalsta personāla trūkumu klātienes skolās, kā arī attālumu līdz skolai, kas īpaši izteikts 1.-6.klašu posmā.

Ar līdzīgiem novērojumiem komisijas sēdē dalījās arī Pusaudžu resursa centra vadītāja, bērnu psihiatre Anna Masaļska, norādot, ka "ļoti liela daļa" bērnu izvēlas tālmācību pēc saskarsmes ar bulingu. Vienlaikus viņa uzskata, ka tālmācība ne vienmēr ir risinājums, īpaši, ja bērns ilgstoši atradies bulinga situācijā.

Masaļska mudināja aktīvāk rast risinājumus emocionālās vides uzlabošanai izglītības iestādēs, uzsverot, ka primāri jānodrošina mācības klātienē, lai bērni var iemācīties mijiedarboties, integrēties un strādāt grupā.

Viņa tāpat vērsa uzmanību, ka uz tālmācību pāriet bērni "ar dažādām specifiskām vajadzībām", piemēram, disleksiju, kuriem nav pieejami viņiem atbilstoši mācību līdzekļi. "Šie bērni ar ģimenēm vienkārši mūk uz šo sistēmu tāpēc, ka patreizējā izglītības sistēma nespēj nodrošināt," sacīja Masaļska.

Tam, ka bērna labākajās interesēs primāri ir mācības klātienē, saņemot nepieciešamos atbalsta pasākumus, uzskata arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Valērija Muižniece-Briede. Savukārt mācībām tālmācībā kognitīvais briedums ir atbilstošāks vidusskolas posmā, lai gan arī tas vērtējams individuāli.

Līdz otrdienai varēja iesniegt priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā par tālmācības stingrāku regulējumu, kurus sagatavojusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tās priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) sēdē pauda uzskata, ka diskusijās par labāko izglītības formu jautājums kļuvis politisks, un rezultāts būšot politiķu atbildība.

"Ko mēs valstī redzam kā nākotnes izglītību vai nākotnes skolu? Vai mēs tiešām esam jau tik tālu, ka iemesls var būt, ka viņš zemnieku būdiņā, lai tikai mācās?" vaicāja deputāte.

Viņa norādīja, ka tālmācībai valsts budžetā novirzīti 11 miljoni eiro. "Pretī mēs saņemam to kvalitāti, ko saņemam. [..] Mēs visu laiku sakām, ka izglītībā nav naudas. Te mēs redzam, ka vienkārši izmetam, jo tas ir aizgājis kaut kādā nekontrolētā ceļā," sacīja Zariņa-Stūre, piebilstot, ka uzlabojumi nepieciešami ne tikai tālmācībā, bet arī citās izglītības apguves formās.

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs. 2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kopš 2021./2022. mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem. Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022. gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024. gadā - 11,3 miljoni eiro.

Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.