Vissīvākā konkurence pašvaldību vēlēšanās pieteikta Jēkabpils novadā, vismazākā - Ventspils novadā

Kopumā uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās pretendē 5975 kandidāti jeb vidēji 8,2 kandidāti uz vienu deputāta vietu. Pašvaldību vēlēšanām iesniegti 340 kandidātu saraksti jeb vidēji astoņi saraksti uz vienu pašvaldību.

Vissīvākā konkurence uz vienu deputāta vietu ir pieteikta Jēkabpils novadā. Tur uz 19 deputātu vietām ir 260 kandidāti, kas nozīmē, ka uz viena deputāta krēslu kandidē teju 14 cilvēki.

Rīgā uz 60 deputāti vietām kandidē 743 cilvēki, kas nozīmē uz vienu deputāta vietu kandidē vairāk nekā 12 cilvēki. Trešajā vietā ar lielāko kandidātu skaitu uz vienu deputāta vietu ir Jūrmalas novads. Tur uz 15 deputātu vietām kandidē 172 cilvēki, kas nozīmē, ka uz vienu deputāta krēslu kandidē vairāk nekā 11 cilvēki.

Vismazākā konkurence uz vienu deputāta vietu ir Smiltenes, Valkas un Ventspils novados. Smiltenes novadā uz vienu deputāta vietu kandidē mazāk nekā pieci cilvēki, bet Ventspils novadā uz 15 deputātu vietām kandidē 56 cilvēki jeb uz vienu deputāta krēslu kandidē mazāk nekā četri cilvēki.

Visvairāk kandidātu sarakstu iesniegts Rīgā - 16, Jēkabpils novadā - 13 un Jelgavā - 12. Vismaz kandidātu sarakstu iesniegts Ventspils novadā - četri.

3671 kandidāts jeb aptuveni 61,4% no kopējā skaita ir vīrietis, bet 2304 - sievietes. Vidējais kandidātu vecums ir 47,4 gadi. Uz pašvaldību deputāta vietu kandidē 34 personas, kuras ir vien 18 gadus vecas, un 23 personas, kuras ir vecākas par 80 gadiem. Vecākais kandidāts šajās pašvaldību vēlēšanās ir 88 gadus vecs.

31 persona ir 19 gadus veca, bet 30 kandidāti ir 20 gadus veci. Visvairāk kandidātu ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem - 1565. 1407 kandidāti ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem. 192 kandidāti ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem.

4167 kandidāti (nepilni 70%) ir ar augstāko izglītību, 1644 ar vidējo, bet 164 kandidātiem (mazāk nekā 3%) ir pamata izglītība.

Sešiem no kandidātiem ir Vācijas pilsonība, trīs cilvēkiem papildu Latvijas pilsonībai ir arī Lielbritānijas pilsonība, diviem kandidātiem ir arī ASV pilsonība. Vēl pašvaldību vēlēšanās kandidē cilvēki, kuriem ir Somijas, Īrijas un Austrālijas pilsonības.

4832 kandidāti (~81%) norādījuši, ka ir latvieši, 302 jeb aptuveni 5% ir krievi, 56 kandidāti norādījuši, ka ir poļi, 38 kandidāti pēc tautības ir ukraiņi, bet 22 - baltkrievi. Pieci cilvēki norādījuši, ka pēc tautības ir vācieši. 682 no kandidātiem izvēlējušies savu tautību nenorādīt.

4238 kā kandidēšanas iemeslu uz konkrēto pašvaldību norādījuši deklarēto dzīvesvietu, 810 kandidāti - deklarēto dzīvesvietu un nekustamo īpašumu, bet 343 kā kandidēšanas iemeslu norādījuši darba vietu. 346 konkrētajā pašvaldībā izvēlējušies kandidēt, jo tur pieder nekustamais īpašums.

Vairāk nekā 10% no kandidātiem dzīvo Rīgā, 4,2% Jēkabpils novadā, bet 3,3% - Jūrmalā. 3,2% no kandidātiem dzīvo Jelgavas novadā, bet 3,1% Ķekavas novadā. Viens kandidāts norādījis, ka viņam dzīvesvietas Latvijā nav.

Kandidātu saraksti bija jāiesniedz attālināti Valsts digitālās attīstības aģentūras nodrošinātajā lietojumprogrammā, vai arī klātienē konkrētās pašvaldības vēlēšanu komisijā.

Attālināti iesniegtu kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus vēlēšanu komisijai bija pārbauda vienas dienas laikā no to saņemšanas brīža. Savukārt klātienē iesniegtu kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus pašvaldības vēlēšanu komisijai bija pārbauda kandidātu saraksta iesniegšanas brīdī.

Tagad pašvaldību vēlēšanu komisijām būs jārīko reģistrēto kandidātu sarakstu numuru izlozi. Izlozei jānotiek atklātā vēlēšanu komisijas sēdē, kurā piedalās reģistrēto kandidātu sarakstu pilnvarotie pārstāvji. Uz sēdi aicināmi arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Jau ziņots, ka sarakstu iesniegšana sākās 19.martā un noslēdzās 8.aprīlī. Pašvaldību vēlēšanas notiks jūnija sākumā.