No ravēšanas līdz ugunskura ballītēm: ļaudis dalās sirsnīgos talkas stāstos
Šogad, 26. aprīlī, visā Latvijā norisināsies Lielā Talka ar īpašu vēstījumu – “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!”. Talkas organizatori aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties šajā nozīmīgajā notikumā, kā arī dalīties savā personīgajā talkas pieredzē, lai saglabātu un stiprinātu mūsu kopīgo talkas tradīciju. Aplūkosim jau iesūtītos!
Talkas organizatori jau ir saņēmuši sirsnīgus un iedvesmojošus stāstus no dažādiem Latvijas novadiem.
Aina Tarasova no Cēsu novada dalās atmiņās par talkām savā dzimtā, kur ne vien ravēts un sakopts, bet pat stādīti koki, ierīkoti zālieni un uzlikts jumts. Šajās talkās piedalījušies līdz pat 35 cilvēkiem – ģimene, radi, draugi un kaimiņi. Aina atceras, ka talkas laikā ikviens nāk ar savu cienastu, bērni spēlējas, pieaugušie dzied un jokojas, un vakars noslēdzas ar ugunskura ballīti: "Talka ir viena no ģimenes un draugu kopā sanākšanas tradīcijām. Pieaugušie bauda sarunas un joko. Lēnām sāk krēslot, bet vēl negribas atvadīties. Tik laba ir mājas talka un tik fantastiski talkotāji! Un ar tik labām emocijām ierīkotā apkārtnē noteikti būs vēl daudz lielisku ugunskura ballīšu!"
No Ainažu pagasta saņemts stāsts par Sāru dzimtas kartupeļu talkām dzimtas mājās “Irnumos”, kur talkās piedalās visa lielā radiņu saime. Kā atklāj Jolanta Borīte no Sāru dzimtas:
"Tā stādīšana un rakšana uz lielo saimi ir tīrais nieks, bet kopā būšanas mirklis visām paaudzēm ir svētīgs! Pavasaros iestādām piecas kastes, rudenī novācam vairāk nekā 50. Un kā galvenais gardums galdā tiek celti ugunskura oglēs cepti kartupeļi un kāds medījuma gardums – desiņas vai kotletes. Agrāk talkās tika vārīta arī jēra gaļas zupa ar svaigiem kāpostiem. Kas par gardumu!"
No Galgauskas pagasta iesūtīts stāsts par Linužu ģimeni, kura Elderos kartupeļu talku rīko jau 57 gadus – paaudzēs nodota kopīga darba un svētku tradīcija.
Īpašs vēsturisks stāsts saņemts no Liepas, kur atklājas, ka gandrīz pirms 100 gadiem, 1929. gadā, mazpulcēni, zemnieki un pat 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīri vairākās talkās pielikuši roku, lai uzceltu pieminekli Cēsu kaujās kritušajiem karavīriem. Talkā iedzīvotāji ar zirgiem veda granti, laukakmeņus un šūnakmeņus, veidoja jaunus piebraucamos ceļus un stādīja liepu aleju un bērzu birzi, kas joprojām rotā šo piemiņas vietu.
Tāpat ik gadu visos pagastos aktīvi talko Rēzeknes novads. Katru gadu tiek izraudzīta arī viena centrālā talkošanas vieta – pērn tā bija Kaunatas pagasta Dubuļu ciems, kur notika taku skrējiena “Stirnubuks” vienīgais posms Latgalē. Talkotāji tur atjaunoja liepu aleju un kopīgi iestādīja liepu ceļā uz Lielo Liepukalnu. Rēzeknes novadā Lielās Talkas koordinators ir pašvaldības izpilddirektora vietnieks Andris Stafeckis, kurš šo pienākumu pilda jau astoņus gadus un pats aktīvi iesaistās talkošanā. Talkā piedalās gan uzņēmēji un pašvaldību kolektīvi, gan Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīri un vietējie iedzīvotāji. Pārsvarā talkotāji sakopj ciemu teritorijas, ceļmalas un kapsētas, cērt krūmus, stāda kokus un puķes, kā arī apkaro invazīvo augu – latvāni.
Dienvidkurzemes novada skolēni, bērnu vecāki un iedzīvotāji ik gadu sakopj 96 km garo Baltijas jūras piekrasti, kur jūra izskalo un cilvēki atstāj dažādas drazas. Diemžēl atkritumu apjoms nemazinās, taču talkotāji neatlaidīgi attīra pludmali un mācās par atkritumu kaitīgo ietekmi. Talkās aktīvi iesaistās Pāvilostas, Vērgales, Rucavas pamatskolu, Nīcas vidusskolas un Z. Mauriņas Grobiņas vidusskolas filiāles Kapsēdē audzēkņi un pedagogi.
Siguldas novada pašvaldība šogad iecerējusi talkā iekļaut arī civilās aizsardzības talku, bet pērn novadā tika stādīti augļukoki un ogu krūmi, kuplinot Mālpils sociālās aprūpes mājas pagalmu un bērnudārzu teritorijas.
Gulbenes novadā ik gadu tiek sakopts 167 hektāru plašais Emzes parks un citas vietas, kur nepieciešams talkotāju spēks. Talkas noslēgumā kopīgi tiek baudīta Talkas zupa. Novadā talkas koordinatore jau piekto gadu ir Dace Kurša. Talkotāju vidū ir gan biedrības, gan jaunieši, gan seniori.
Smiltenes novadā plānotas vairākas talkas vietas, bet galvenā – Jāņukalna teritorijas sakopšana. Pērn talkās sakopts Cērtenes pilskalns, Drustu skolas apkārtne, Launkalnes dabas taka “Veļu kalni”, ezermalas, dabas takas un Baznīckalns. Talkas koordinatore ir ainavu arhitekte Una Raiskuma.
Kuldīgas novadā talkas tradīcija tiek kopta jau 17 gadus, un to koordinē Dace Jansone. Pērn talkotāji apstādīja meža zemi ar eglītēm, krāsoja soliņus un barjeras, uzstādīja putnu būrīšus, bet interesantākais atradums bijis Ventas krastā izmests paklājs un svaru bumba.
Arī Rīga gatavojas Lielajai Talkai! Pilsētā darbosies astoņi talkas vietu koordinatori. Pērn Šķirotavas apkaimes koordinatore Ivita Zeibote atceras, ka talkā savāktais atkritumu apjoms bija tik ievērojams, ka tā nofotografēšanai nācās pakāpties uz atkritumu izvedējmašīnas. Savukārt koordinators Arturs Rudovičs stāsta par kādu rīdzinieku, kurš, pamanot talkotājus, pievienojās ar savu tehniku un palīdzēja ātrāk savākt atkritumus.
Ar savu unikālo stāstu dalījies arī Mārupes novads, kas Lielajā Talkā piedalās jau 17 gadus. Tur īpašais mantojums ir Mārupītes upes talkas – neticamais piemērs tam, kā cilvēku kopīgs darbs var mainīt vidi. Pirms desmit gadiem upītes krasti bija aizauguši, piemētāti ar sadzīves lietām un atkritumiem. Talku laikā krasts tika attīrīts, un kāds vietējais uzņēmums sagādāja laivas, lai talkotāji varētu izvākt upē sanestos zarus un gružus. Mārupes stāsts nav tikai par sakopšanu – tas ir arī par kopā būšanas prieku. Latvijas simtgadē Mārupītē notika pat pašgatavotu laiviņu regate, kurā drosmīgākie talkotāji brida pa upīti, lai palīdzētu savām laiviņām sasniegt finišu. Tas bija jautrs un aizraujošs piedzīvojums visai kopienai.
Un vai zināji, ka arī Dainu kalns, kas šogad svin 40 gadu jubileju, tapis, pateicoties simtiem talcinieku no visiem Latvijas novadiem?
Šī vieta sākotnēji bija aizaugusi un piegružota teritorija, taču 1982. gadā, talkās, cilvēki to sakopa un pārvērta par nozīmīgu kultūras mantojuma vietu. Viens no pirmajiem talciniekiem bija Rīgas folkloras draugu kopa “Skandinieki”, kuri talkā atrada un iztīrīja avotu, kas šodien zināms kā “Skandinieku avotiņš”.
Lielā Talka šogad ne tikai aicina sakopt vidi, bet arī kopīgi veidot Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu. Tādēļ ikviens tiek aicināts dalīties ar saviem dzimtas, draugu, kolēģu vai domubiedru talkas stāstiem, fotogrāfijām, video vai audio. Sūti savu stāstu: ej.uz/TalkasMantojums .
Katra novada talkas koordinatora informāciju var sameklēt www.talkas.lv sadaļā Kontakti. Katra reģistrētā talkas vieta arī piedalās balvu izlozē.
