Ārzemju studentu skaita pieaugums Latvijā rada bažas - augstskolas meklēs risinājumus
Latvijas augstskolas pirmdien lūkoja teikt savu vārdu jautājumos par ārzemju studentiem Latvijas augstākās izglītības iestādēs - pēdējo nedēļu laikā daudz diskutēts par trešo valstu studentiem, kuri augstāko izglītību izmanto kā ieganstu ieceļošanai Eiropas Savienībā, bet studēt nemaz negrasās.
Kā vēsta 360TV Ziņas, augstskolas nenoliedz, ka problēmas ārvalstu studentu piesaistē un atlasē eksistē, taču, lai tās risinātu, piedāvāts ieviest jaunus un stingrākus kritērijus. To mērķis - izvairīties no negodprātīgiem cilvēkiem, kuriem studijas ir tikai iegansts nevis patiesais mērķis ieceļošanai Latvijā un Eiropas Savienībā.
Vietējo studējošo skaits Latvijas augstskolās gadu no gada samazinās, savukārt ārzemnieku skaits turpina pieaugt. Pēdējo 10 gadu laikā studējošo ārzemnieku skaits pieauga divtik un tagad katrs sestais students, proti, vairāk nekā 11 tūkstošu, ir ārzemnieks.
Valsts Robežsardzes rīcībā esošā statistika par ārzemju studentiem anulētajām uzturēšanās atļaujām ir visnotaļ skarba, bet IZM un augstskolu skaidrojums ir nepārliecinošs - daļai uzturēšanās atļaujas anulē pēc absolvēšanas, bet precīzu datu gan nav.
Augstskolas uzsver, ka ārzemju studenti Latvijas ekonomikā ienes ap 385 miljoniem eiro gadā, norādot, ka aptuveni 17 procentu ārzemju studentu paralēli arī strādā, lai segtu ikdienas izdevumus Latvijā. Šādu praksi, protams, neizskaust, bet pašām augstskolām būs striktāk jāvērtē ne tikai studētgribētāji, bet arī skrupulozāk jāseko tam, lai pēc ierašanās Latvijā tiktu pildītas prasības un studijas nebūtu pamestas novārtā darba dēļ.
