Lielā Talka jau drīz: vai zināji, ka tieši talcinieki radīja Dainu kalnu Turaidā?
Šogad aprit 40 gadi, kopš Turaidā tika izveidots Dainu kalns – īpaša vieta, kas kļuvusi par nozīmīgu latviskās dzīvesziņas simbolu. Tiesa, vien retajam zināms, ka Dainu kalns tapa kā sabiedrības kopdarbs bez valsts finansējuma un iniciatīvas.
Idejas autore Anna Jurkāne atminas, ka Dainu kalna izveides pirmsākumos īpaši svarīgas bija talkas. Viņa uzsver, ka Dainu kalns nebija valsts pasūtījums, lai gan sākotnēji ideja tika saistīta ar Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas pasākumiem. Tomēr no oficiālā svētku plāna šī iecere tika izsvītrota, un vienīgais solījums, ko izdevās panākt no toreizējās varas, bija tas, ka Dainu kalna izveidei “netiks likti šķēršļi”. Finansējums netika nodrošināts, un viss bija pašu cilvēku rokās.
Par spīti šķēršļiem, iecere tika īstenota ar sabiedrības spēkiem. Talkās piedalījās vairāki simti brīvprātīgo no dažādiem Latvijas novadiem un nozarēm – gan vietējie siguldieši, gan skolēni, kultūras darbinieki, arhitekti un dabas aizstāvji. Tolaik Dainu kalna teritorija bija nesakopta – bijušā kolhoza upeņu dārzs bija pārvērties par atkritumu izgāztuvi. Lai sakoptu šo vietu, talkas tika rīkotas vairāku gadu garumā.
Viens no aizkustinošākajiem Jurkānes stāstiem ir par skolotāju no Baldones, kura sabiedriskā kārtā strādāja Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā un ar lielu aizrautību izsūtīja ielūgumus par talkām Dainu kalnā pa visu Latviju. Viņa pat atteicās sūtīt ielūgumu kādai augstai amatpersonai, sakot: “Viņam tāds gods strādāt Dainu kalnā netiks parādīts. Viņš nav tā cienīgs.”
Talku kustībā aktīvi iesaistījās arī Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, Rīgas rajona komunālie uzņēmumi, skolēnu grupas, folkloras draugu kopas, vīru koris “Satezele”, arhitektūras dienesti un daudzi citi. Šīs talkas vienmēr noslēdzās ar kopīgu dziedāšanu pie ugunskura, kad tika dziedātas tautā mīļas dziesmas.
Vieni no pirmajiem talciniekiem bija folkloras draugu kopa “Skandinieki”, kuri 1982. gadā talkas laikā Dainu kalna nogāzē atrada un iztīrīja alu ar avotu. Tas vēlāk tika nodēvēts par “Skandinieku avotiņu”, un arī šodien tas ir pieejams apmeklētājiem. Latviešu tautas ticējums vēsta: “Ja jaunas meitas mazgā muti avotā, viņas kļūs skaistas.”
Dainu kalns ir apliecinājums tam, ko iespējams panākt, ja cilvēki vienojas kopīgā darbā un vērtībās. 40 gados tas kļuvis par vietu, kur godināt dainās pausto tautas gudrību un kopā būšanas spēku.
Lielā Talka 2025: “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!” – aicina ikvienu iesaistīties vēsturiskā notikumā
Lielā Talka, kas šogad notiks 26. aprīlī ar kodu “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!”, aicina ikvienu talcinieku, sākoties pavasarim, iesaistīties vēsturiskā notikumā. Lai talkas kā reizē vēsturisku un atraktīvu mūsdienu tradīciju iekļautu Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, iedzīvotāji no visiem novadiem tiek aicināti iesūtīt savu talku pieredzi Lielās Talkas organizatoriem, mājaslapas www.talkas.lv sadaļā "Dalies ar savu talkas stāstu" aizpildot nepieciešamo informāciju. Tāpat ikviens ir aicināts uzaicināt ģimeni un draugus kopā piedalīties akcijā, izplatot informāciju arī savos sociālajos tīklos. Aizpildi informāciju šeit.
Lielā Talka šogad notiks jau 18.reizi – mēs esam apliecinājuši no paaudzes paaudzē mantoto seno talku mūsdienību. Talkas ir tik dažādas, ka vēlamies līdzās paveiktajam milzu darbam rosināt talciniekus dalīties ar savu, savu vecāku vai vecvecāku pieredzi dažādas talkās Latvijas novados. Lielās Talkas organizatore Vita Jaunzeme aicina ikvienu iesaistīties savas talkas pieredzes dokumentēšanā: “Mērķis ir panākt talkas kā mūsu tautas sabiedrisko, vides un kultūras fenomena iekļaušanu Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Pati talkošana ir sākusies vismaz pirms pusotra gadsimta, kad tika atceltas klaušas un zemnieki devās ražas laikā viens otram palīgā. Kods “Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!” nozīmē – mēs kā nācija pastāvēsim ilgi, ja spēsim iemācīties viens otru atbalstīt un otram palīdzēt. Vienmēr atcerēsimies, ka daba ir mūsos ir ģenētiski iekodēta, bet laiku pa laikam der to sev atgādināt.”
Kā zināms, talkas sakņojas tautas tradīcijās un folklorā. Mūsdienās Lielā Talka piedzīvo lielu dažādību – līdztekus atkritumu vākšanai notiek mežu un Laimes koku stādīšana, ainavu, pagalmu un kopienas centru labiekārtošana, dižgaru kapavietu sakopšana, un arī Plaušu tīrīšanas talka sadarbībā ar Dziesmusvētku biedrību. Tāpat norit digitālās talkas, lai dzēstu nevajadzīgo informāciju no savām viedierīcēm un atslogotu datu serverus, kas patērē milzu enerģijas jaudu.
