Vai Latvijā tiek piemēroti sodi par “lēnu braukšanu”? Skaidro policija
Runājot par ceļu satiksmes drošību, visbiežāk uzmanības centrā nonāk tie, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Taču mazāk tiek runāts par autovadītājiem, kuri, tieši pretēji, pārvietojas pārāk lēni – dažkārt pat tā, ka rada apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem. Vai par pārāk lēnu braukšanu pienākas sods un kādos gadījumos šāda rīcība tiek uzskatīta par pārkāpumu, portālam Jauns.lv skaidro Valsts policija.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Krista Andersone norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Latvijā šobrīd nav paredzēta speciāla atbildība tieši par “lēnu braukšanu”.
Tomēr praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad apzināta satiksmes kavēšana, tostarp arī pārāk lēna braukšana, ir kvalificēta kā agresīva braukšana, jo tā rada traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Policija norāda, ka bieži vien aiz lēni braucoša transportlīdzekļa slēpjas cits pārkāpums – piemēram, vadītājs braukšanas laikā lieto mobilo tālruni, turot to rokā, vai atrodas reibumā, kas ietekmē spēju droši vadīt auto. Šādi transportlīdzekļi bieži piesaista policijas uzmanību.
Ceļu satiksmes noteikumu 99. punkts paredz, ka vadītājam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, kas atbilst ceļa un meteoroloģiskajiem apstākļiem, transportlīdzekļa stāvoklim, kā arī satiksmes intensitātei. Tas nozīmē – autovadītājam ir pienākums braukt ne tikai lēnāk par atļauto, ja apstākļi to prasa, bet arī neizraisīt nevajadzīgus traucējumus pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Andersone norāda, ka apzināti lēna braukšana var radīt bīstamas un traucējošas situācijas uz ceļa, tostarp arī izraisīt konfliktus starp autovadītājiem. Šādās situācijās pastāv risks, ka var rasties ceļu satiksmes negadījumi.
Tādējādi, lai gan tieša soda par “lēnu braukšanu” nav, autovadītājiem jāatceras, ka arī šāda rīcība var tikt kvalificēta kā pārkāpums, ja tā apdraud vai būtiski traucē pārējiem.
