Ivars Ijabs: Drošība un cīņasspars Eiropas līderībai
Pavasarīgā temperatūra vieš cerību, ka līdz ar gadalaiku maiņu ieilgušo ģeopolitisko “sasalumu” drīz nomainīs saulainākas dienas. Taču, šķiet, reti kurš politikas vērotājs šobrīd ir izteikti optimistisks par to, kas notiek pasaulē. Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa svārstīgā daba, grūti izprotamie lēmumi un izteikumi medijos vedina domāt, ka aizokeāna lielvara vairs nav tik uzticams partneris. Tāpat arī joprojām nepastāvīgā un, kā brīžiem dzirdam sakām medicīnas darbiniekus, “stabili kritiskā” situācija frontē liek domāt par to, kā un kad beigsies Krievijas sāktais karš pret demokrātiju un brīvību Ukrainā.
Drošība un cīņasspars Eiropas līderībai
Transatlantisko attiecību saspīlējums pēdējo pāris nedēļu laikā ir sapurinājis Eiropas līderus, un arī Eiropas Parlamentā notiek aktīvs darbs pie tā, lai šajā mainīgajā laikā Eiropa pārvērtētu savas attiecības ar citām valstīm. Taču vienlaikus ES ir parādījusi, ka spējam būt saliedēti izaicinājumu priekšā. Vēlos arī uzsvērt, ka Eiropa nav nekāds “mazais bērns”, un šis ir laiks, kad ir jāizmanto iespēja parādīt gan sev, gan pārējai pasaulei, ka mēs varam paši lemt par savu likteni.
Protams, īpaša uzmanība tiek pievērsta drošībai, kas ir bijusi un turpinās būt galvenā prioritāte kā katrā dalībvalstī atsevišķi, tā Eiropas Savienībā kopumā. Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Parlaments ir spēris vairākus soļus, lai stiprinātu drošību kontinentā, īpaši, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citus ģeopolitiskos izaicinājumus. Eiropas Parlamentā esam turpinājuši atbalstīt Eiropas Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas ietver aizsardzības izdevumu palielināšanu, dalībvalstu militāro spēju uzlabošanu un sadarbības veicināšanu aizsardzības jomā. Ir pieņemtas arī rezolūcijas, kas aicina pastiprināt sankcijas pret Krieviju un nodrošināt nepieciešamo militāro palīdzību Ukrainai. Esam pastiprinājuši arī cīņu pret hibrīddraudiem, tostarp dezinformāciju, kiberuzbrukumiem un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās.
No Eiropas augstākajām amatpersonām publiskajā telpā nereti dzirdam frāzi “miers caur spēku”. Man jāpiekrīt, ka, stiprinot savu militāro jaudu, Eiropas Savienība varēs aktīvāk piedalīties starptautiskās drošības nodrošināšanā, tādējādi ļaujot efektīvāk veicināt mieru, stabilitāti un starptautisko tiesību ievērošanu.
Latvijai īpaši svarīga ir Baltijas jūras drošība. Šajā jautājumā esmu bijis un būšu izteikti kategorisks – kritiskās infrastruktūras aizsardzība Baltijas jūrā ir ne tikai reģiona, bet visas Eiropas Savienības drošības interesēs. Nav pieņemams, ka Krievijas vai tās aģentu kuģi pārrauj zemūdens kabeļus. Tādēļ esmu gandarīts, ka arī šajā jautājumā darbs virzās uz priekšu, – Eiropas Komisija ieviesusi vairākus pasākumus kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai Baltijas jūrā.
Pie šiem un citiem ar kolektīvo drošību saistītiem jautājumiem aktīvi strādāju Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kur tiešā veidā līdzdarbojos drošākas Latvijas un drošākas Eiropas veicināšanā. Jau vairākkārt esmu uzsvēris nepieciešamību dalībvalstīm apvienot spēkus, piemēram, kopīgi iegādājoties aizsardzības materiālus, samazinot izmaksas un ietaupot līdzekļus. Ir gandarījums, ka arī Eiropas Komisija atbalsta līdzīgu pieeju, īpaši pašreizējos nenoteiktības apstākļos. Par Eiropas ambīcijām un pašpietiekamību runājot, jāatzīmē Eiropas Komisijas plāns “Rearm EU”, kas ļaus mobilizēt aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai, drošībai un noturībai pret apdraudējumiem, kā arī sniegs papildu atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru.
Šis solis iet roku rokā ar manā vadībā izstrādāto Eiropas Aizsardzības industrijas programmu, kas ir nozīmīga Latvijas aizsardzības preču ražotājiem.
Eiropas Savienības sniegtais atbalsts ļaus paplašināt ražošanas jaudu, izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus un iesaistīties jau esošās ražošanas ķēdēs Eiropas līmenī. Šī programma radīs jaunas darba vietas un veicinās ekonomisko izaugsmi aizsardzības un ar to saistītās nozarēs. Tas palīdzēs stiprināt Eiropas rūpniecības bāzi un palielināt tās konkurētspēju pasaules tirgū, kas paver iespējas arī Latvijas ražotājiem. Vienlaikus jāuzsver, ka nekas neliedz mums proaktīvi rīkoties jau šobrīd. Kā savas politiskās grupas “Renew Europe” atbildīgais ziņotājs par šo likumprojektu Eiropas Parlamenta gaiteņos rūpēšos, lai Eiropas sniegtais finansējums un iespējas arī turpmāk kalpotu Latvijas drošības interesēm.
Protams, Eiropā diemžēl netrūkst arī cilvēku, kas danco līdzi Krievijas diktatora stabulei un izmanto populistisku retoriku, imitējot Trampa stāju un vārdu spēles. Tādēļ ir tik būtiski stāties pretī puspatiesībām un pesimismam. Laiks iet uz priekšu, nākotne iestāsies tik un tā, un izvēles, kuras izdarām šodien, nenoliedzami ietekmē rītdienu, tāpēc ir vitāli svarīgi turpināt darbu pie eiropeiskā, taisnīgā un demokrātiskā.
Šo visu uzskaitot, es vēlos uzsvērt būtiskas lietas. Pirmkārt, es kā Eiropas Parlamenta deputāts, un, otrkārt, arī Eiropas Parlaments kopumā ne tikai rūpīgi seko līdzi notikumiem uz globālās politikas skatuves, bet arī aktīvi līdzdarbojas, lai aizstāvētu Eiropas pilsoņu drošību. Eiropas Savienība ar saviem 450 miljoniem iedzīvotāju ir spēks, kas neļaus sevi nolikt otrajā vai trešajā plānā. Neskatoties uz saspīlējumiem, kas pārņēmuši daudzus prātus, vairākums ir vienots izaicinājumu priekšā.
Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa no Igaunijas nesen izteicās: “Brīvajai pasaulei ir vajadzīgs jauns līderis.” Tādējādi viņa norādīja, ka Amerikas Savienotās Valstis šo “amatu”, iespējams, zaudējušas. Laiks rādīs, vai viņai patiesi būs taisnība. Taču arī es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir laiks uzņemties aktīvāku līdzdalību pasaules politikas veidošanā, un šo nostāju turpināšu uzsvērt darbā Eiropas Parlamentā.
Seko Eiropas un Latvijas aktualitātēm:
tiktok: @ivarsijabs
instagram: @ivarsijabs
facebook: @ijabsivars
x: @ijabs
bluesky: @ivarsijabs
