Vispirms pazuda kazlēni, tad suns... Lūsis dodas medībās uz lauku sētu
Aizkraukles novadā lūsis sācis doties medībās uz Zalves pagasta saimniecību “Krastmalas” – vispirms pazuda divi kazlēni, tad suns, nesen uzbruka vēl vienam sunim.
Ieva Burgmane ievietojusi sava mīluļa, vipetu šķirnes dzinējsuņa Cleo foto un notikušā aprakstu “Facebook”. Viņa redzējusi visu uzbrukumu, gan kā lūsis apgūlās, sagatavojās lēcienam, gan kā uzbruka.
Sākās ar kazlēniem
Cleo izglāba viņas māte Bella, lūsis atkāpās, taču suns bija cietis un steidzami nogādāts pie veterinārārstes. Vairākās vietās bija brūces – uz priekškājām, krūškurvja, pakaļkājas, uz kakla saplēsti muskuļi un stipri asiņoja. Lūsis paspējis saķert tikai ar ķepām, nevis zobiem, tad iznākums varēja būt vēl sliktāks.
Burgmane žurnālam “Medības” stāsta: “Tas sākās ar kazlēniem pirms trim nedēļām. Kazai atskrēja trīs kazlēni. Tie bija tikai dienu veci, kad starp sešiem un astoņiem vakarā divi no tiem pazuda no kūts. Ap sešiem vakarā gāju palīgā mammai tos pabarot, un ap astoņiem vakarā kazlēnu vairs nebija… Tā bija pirmā piektdiena.”
No trim suņiem atgriežas divi
Nākamajā rītā, apstaigājot apkaimi, Burgmane uz kaimiņu lauka atradusi lūša pēdas. Pēc divām nedēļām, atkal piektdienā, viņa pagalmā ieraudzīja lūsi, kurš devās uz kūti, saimniecei līdzi izskrēja arī trīs vipetu šķirnes suņi.
Bija vakars, jau tumšs, lūsis aizskrēja kūtij pa vienu pusi, suņi pa otru. “Pie upes saklausīju kaucienus, un mājās atgriezās tikai divi no suņiem. Meklējām trīs dienas un neatradām neko,” teic Burgmane. 14. martā, atkal piektdienā, lūsis atgriezās un uzbruka sunim, kuru šoreiz izdevās izglābt, Cleo sāk atkopties, jo, par laimi, nebija skartas artērijas.
Padomdevēji komentāros iesaka lūsi klusiņām nošaut un aprakt, kas, protams, ir likumpārkāpums. Lūši ir aizsargājami dzīvnieki, kopš 2021. gada to medības Latvijā ir aizliegtas, un Latvijas meža kaķi kļuvuši drošāki. Pērn Valkā no sētas lūsis nesis prom pudeļpīles, netālu no Saulkrastiem vistas.
Atradis vieglu medījumu
“Dzīvojot pie meža, ar dzīvo dabu ir jārēķinās,” sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” atklāts ir biologs Vilnis Skuja. Viņš pats ir ilgus gadus dzīvojis meža ielokā Mazirbē, turklāt ar suni, tāpēc var runāt pēc personīgās pieredzes.
Lai lūsis sāktu nākt pēc laupījuma uz kūti un sētu, varot būt dažādi iemesli. “Viņš var būt vecs, slims, kāds cits defekts, kad vairs nespēj medījumu notvert mežā,” spriež Skuja. Lūšu dabiskais medījums ir stirnas, kuru Latvijā pietiek, protams, nesmādē arī citu laupījumu – zaķus, vistveidīgos putnus, lapsas.
Iespējamas legālas medības
Skuja arī uzsver, ka kūtij jābūt nodrošinātai, lai tāds plēsējs nevarētu iekļūt iekšā, jo lūsis nevar ielīst pa apakšu vai kādām šķirbām. Tiesa, suņus kūtī netur, un, kā noticis šoreiz, arī tie var kļūt par medījumu. “Ja lūsis saprot, ka no suņa nav jābaidās, tur neko nevar darīt,” teic Skuja. Šajā gadījumā plēsējs ir atrisinājis savu izdzīvošanas problēmu, tomēr arī dabas pazinējs atzīst, ka tik gudrus lūšus mums nevajag.
“Ja lūsis sāk klejot pa mājām, ir jāvēršas pie medniekiem. Izņēmumi ir iespējami. Pašvaldībās ir medību komisijas, kas šādus ārkārtas gadījumus izskata,” atgādina Skuja. “Ātri jānāk kopā, nospriež un likvidē, mēs taču esam maza valsts, tas viss ir iespējams.”
Uzvalks pagalam
Protams, ņemot vērā, ka pēdējos četrus gadus lūšu medības ir atceltas, tie kļūst drošāki. Tomēr šī nepavisam nav pirmā reize, kad lūsis uzbrūk mājdzīvniekiem vai ienāk sētā, tas pieredzēts arī medību laikos, tikai senāk nebija soctīklu, lai varētu sacelt lielu ažiotāžu.
“Pirms vairāk nekā 20 gadiem Mazirbē dienas vidū ienāca lūsis, netālu no veikala. Domāja, ka nav riktīgs, nošāva, bet nebija traks, acīmredzot vecs,” atceras Skuja.
Ušos netālu no Kolkas lūsis reiz ielavījās vistu kūtiņā un paslēpās zem laktas. Saimniece ieraudzīja un palūdza kaimiņu meža viesi padzīt. Viņš bija uzvalkā, saposies uz kāzām, paņēma tūrista cirvīti un gāja uz kūti. Lūsis izbijās, leca pa durvīm ārā, mazliet saskrāpēja, un uzvalks bija pagalam.
Ar dabu jārēķinās
Ap deviņdesmito gadu sākumu pie Šlīteres bākas lūsis saplosīja Slīteres rezervāta direktora vietnieces, vēlāk Saeimas deputātes Annas Seiles taksīti, un suns vairs nebija glābjams.
Citā reizē gan ne lūsis, bet vilku ģimene iztīrīja deputātes aitu kūti – kamēr viņa bija Rīgā Saeimā, durvis bijušas atstātas vaļā, lai aveni var brīvi nākt un iet. Izglābās tikai viens jērs, kurš bija kaut kur nolīdis un paslēpies. Toreiz vilku medībām sasaukti mednieki, piedalījās arī Skuja: “Es arī vienu nokāvu.”
Tomēr viņš atkal atgādina – ar dabu jārēķinās, tā var būt skarba, un medībās iet ne tikai cilvēks. Kad Mazirbē pagalmā bija ienākusi mežacūka un saplēsusi suneni Irmu, Skuja glāba mīluli, tomēr uz cūkām soda ekspedīciju nerīkoja. Turklāt šie ir medījami dzīvnieki, it sevišķi cūku mēra laikā.
Valsts meža dienests aicina pat obligāti ziņot par plēsēju uzbrukumiem, to var darīt lietotnē “Mednis”. Starp citu, lūšu dabiskie ienaidnieki ir vilki, bet to ieviešanās var būt nākamā problēma.
Atļauja nogalināt
Gadījumos, kad savvaļas dzīvnieks rada reālu apdraudējumu mājlopiem vai cilvēkiem, ir iespējams saņemt vienreizēju atļauju konkrētā dzīvnieka likvidācijai, informē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Tomēr šādas atļaujas izsniegšanai ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem.
Pirms šāda atļauja tiek piešķirta, īpašuma saimniekam ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu uzbrukumus – jānodrošina nožogojumi, slēgtas kūtis, jāgādā, lai mājdzīvnieki netiktu atstāti bez pieskatīšanas. Nepieciešams iesniegt pierādījumus par konkrēto problēmdzīvnieku – piemēram, kameru ierakstus, uzbrukuma fotogrāfijas vai citus.
Ja īpašnieks pats nav mednieks, jāvienojas ar vietējo medību kolektīvu par mednieku, kurš veiks konkrētā dzīvnieka likvidāciju. “Šādas atļaujas Latvijā ir tikušas izsniegtas, taču lielākoties cilvēki, izvērtējot situāciju un saprotot nepieciešamību pašiem nodrošināt sava īpašuma aizsardzību, šādu atļauju beigās nemaz neprasa,” piebilst Strode.
