Iespējas palīdzēt ģimenei, ko propagandists atvilinājis Baltkrievijā, ir ierobežotas
"Bija panikā un raudāja," tā par kādu sievieti, kura aizbrauca no Latvijas, meklējot labāku dzīvi Baltkrievijā un nonāca nepatīkamā situācijā, stāsta prokremliskais aktīvists Romāns Samuļs. Jauns.lv sazinājās ar Ārlietu ministriju, lai noskaidrotu, vai sievietei tiktu sniegta palīdzība, ja tāda būtu nepieciešama.
Kā jau ziņoja Jauns.lv mikroblogā “X” parādījās video, kur Romāns Samuļs stāsta par kādu ģimeni, kura klausot viņa padomu, ka Baltkrievijā ir labāka dzīve, aizbrauca prom no Latvijas, bet saskarās ar skarbu realitāti. Pēc Samuļa teiktā sieviete uz Baltkrieviju atbrauca bez “drošības spilvena” ar trim bērniem – 16 un 14 gadīgām meitām un 4 gadus vecu dēlu. Vīrs, kā saka Samuļs, šai sievietei ir nomiris. Viņš teica, ka sievietei ar čemodāniem un bērniem, bez līdzekļiem, nebija kur doties. Viņai uz kādu laiku iedeva iespēju padzīvot lauku mājā, kurā nav ne labierīcību, ne ūdens, gāzes, lai pagatavotu ēst. Piebilstot, ka, lai viņa varētu legāli dzīvot Baltkrievijā, viņai ir jāsavāc 2300 ASV dolāri.
Jauns.lv sazinājās ar Ārlietu ministriju, lai noskaidrotu, vai šai sievietei palīdzētu tikt atpakaļ uz Latviju, ja tas būtu nepieciešams. Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte norādīja, ka ministrija šobrīd nav saņēmusi nekādu informāciju vai palīdzības lūgumu no minētās sievietes. Jāņem vērā, ka ar šo informāciju publiski dalās prokremliskais aktīvists, un nav skaidrs, vai šāds gadījums patiešām ir noticis, un kas no visa pateiktā ir patiesība. Ja tiktu saņemts iesniegums, palīdzība no Latvijas puses tiktu sniegta.
“Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā,” vēsta preses sekretāre.
Vienlaikus Diāna Eglīte norāda, ka konsulārās palīdzības sniegšanu Baltkrievijā būtiski apgrūtina tiesiskuma trūkums šajā valstī, kā arī kopš Baltkrievijas atbalstītā Krievijas iebrukuma Ukrainā līdz minimumam ierobežotā sadarbība tieslietās un citās jomās. Šeit ir daži iespējamie varianti, kā konsulārais dienests varētu rīkoties:
- Sazinātos ar sievietes tuviniekiem, radiniekiem vai pašvaldību (balstoties uz viņas deklarēto adresi Latvijā), lai rastu iespējas, kā sniegt nepieciešamo palīdzību;
- Ja sievietei nebūtu līdzekļu, lai atgrieztos Latvijā, viņai varētu tikt sniegta materiālā palīdzība. Kā skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretāre, šādā gadījumā tiktu piešķirts aizdevums, lai viņa kopā ar bērniem varētu, piemēram, atgriezties Latvijā ar autobusu maršrutā Minska–Rīga;
- Savukārt, ja sievietes ceļošanas dokumenti būtu nozaudēti vai nozagti, viņai tiktu izsniegti jauni, kas ļautu atgriezties Latvijā.
Protams, šie visi ir tikai aptuveni scenāriji. Eglīte atgādina, ka konsulārā palīdzība tiek sniegta individuāli un tieši, un pieprasījuma gadījumā tā tiks nodrošināta Ārlietu ministrijas kompetences un iespēju robežās. Preses sekretāre arī uzsver, ka neviens nevar aizliegt sievietei palikt Baltkrievijā, ja viņa tā vēlas. “Satversmes 98. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas,” norāda Eglīte. Vienlaikus Ārlietu ministrija atkārtoti un stingri aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju.
