Zemkopības ministrija grasās atvieglot koku ciršanu ārpus meža, neuzklausot vides ekspertu viedokli

Šonedēļ noslēdzās publiskā apspriešana par noteikumiem, kas būtiski mainīs koku ciršanas kārtību teritorijās ārpus meža, pamatā – pilsētās un ciemos. Vides eksperti par to uzzināja nejauši, lai arī bija aizdomas, ka izmaiņas varētu kādā brīdī parādīties.  

“Ne arboristi, ne Dendrologu biedrība, pat ne pašvaldību darbinieki, kas reāli strādā ar koku ciršanas noteikumiem, nezināja. Nu tā, ja tu speciāli katru dienu neej Valsts kancelejas izsludinātajos grozījumos iepazīties ar normatīviem. Vienkārši nebija šīs informācijas,” raidījumam sacīja Latvijas Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs.

Ceļš līdz noteikumiem bija garš. Pirms gada Ekonomikas ministrija sagatavoja plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu attīstītājiem. Te piedalījās pārstāvji no valsts iestādēm un biznesa vides, tostarp būvnieki un “Latvijas Valsts ceļi”. 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka koku ciršanas kārtības vienkāršošana ir nepieciešama ātrākai biznesa projektu virzībai. “Tā ir cīņa par vienu koku, tas nav stāsts par dabas aizsardzību. Tas ir vairāk politisks stāsts,” teica V. Valainis.

Galīgo noteikumu versiju izstrādāja Zemkopības ministrija, balstoties aptaujāto pašvaldību ierosinājumos. Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz atļaut bez pašvaldības saskaņošanas cirst daudz resnākus kokus – esošo 20 cm vietā – 35 cm diametrā. Zemkopības ministrijas Meža departamenta vecākā eksperte Lelda Pamovska nevarēja paskaidrot, kāpēc palielinājums ir tieši tāds, bet pieļāva, ka tas varētu arī mainīties.

Ministrijai nav datu par to, cik koku gadā vispār izcērt ārpus meža, kur nu vēl specifiski diametrā no 20 līdz plānotajiem 35 centimetriem. Zināms, ka pirms diviem gadiem pašvaldības izskatīja 8637 iesniegumus par koku ciršanu. No tiem 1311 vērtēja Dabas aizsardzības pārvalde. Ministrija pieļauj, ka pēc izmaiņām iesniegumu skaits varētu samazināties pat par trešdaļu. 

“Mēs saņemsim, protams, oficiāli šos iebildumus, bet es zinu, ka dabas aizsardzības organizācijām nepatīk šī pieeja. Tās vēlas saglabāt šo birokrātiju un nedzird tos argumentus, ko saku es. Ka laukos jau šobrīd cilvēki saudzē kokus, un tāpat cilvēki varētu rīkoties arī pilsētā,” komentēja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Lai arī koku ciršanas noteikumus mīkstina pašvaldību dēļ, lielākā no tām – Rīga – izsakās noraidoši. Pirmkārt, daudzu perspektīvu koku iespējamās nociršanas dēļ. Otrkārt, pašvaldībai būs jāmaina vietējas nozīmes aizsargājamo koku saraksts. Turklāt Rīga ir aplēsusi, ka izmaiņu dēļ būtiski saruks naudas apjoms, ko tā saņem par izcirstajiem kokiem un iegulda jaunu apstādījumu veidošanā. Zaudējumu atlīdzību kopējais apjoms varētu samazināties pat par 90% jeb 300 tūkst. eiro. Tas tāpēc, ka grozījumu autori plāno mainīt zaudējumu atlīdzības principu. 

“Ja rīt stātos spēkā šie grozījumi, tad mums turpmāk būtu koku skaita ziņā jāsaskaņo tikai 10% no visiem kokiem, kuru ciršanu mēs saskaņojam šobrīd,” minēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs Viesturs Freimanis.

Pret resnāku koku brīvu ciršanu iestājas Dabas aizsardzības pārvalde un atgādina par pārkāpumu procedūru, kas uzsākta pret Latviju saistībā ar nepietiekamu lapkoku praulgrauža aizsardzību. Šis kukainis mīt vecos platlapju kokos. “Sanāk, no vienas puses, mēs cenšamies šo pārkāpumu procedūru novērst un uzlabot vecu koku aizsardzību. No otras puses, mēs ļaujam vecākus kokus izcirst,” teica DAP ģenerāldirektores vietnieks Andris Širovs.

Vides organizācijas iebilst arī pret priekšlikumu atļaut īpašniekiem brīvi cirst kokus slēgtā privātā teritorijā, piemēram, pagalmā, neatkarīgi no celma caurmēra. Zemkopības ministrijas pārstāve L. Pamovska to pamato šādi: “Arī cilvēka labbūtība viņa privātajā pagalmā ir nozīmīga. Ja tas koks patiešām cilvēkam traucēs, tad viņš darīs visu, lai no tā koka tiktu vaļā. Ar administratīvo slogu, ar normatīvo aktu spiest cilvēkam domāt par to, kā no tā koka varbūt ar nelikumīgiem līdzekļiem tiktu vaļā, tas arī nav labi.” 

Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs uzskata citādi: “Katrs koks iekšpagalmā ir svarīgs, tāpēc vajag to mazo administratīvo bremzīti, kas pasaka – bet tiešām padomājiet, vai jūs gribat cirst to koku.”

Līdzīgu principu – ļaut cirst bez liekas saskaņošanas – Zemkopības ministrija attiecina arī uz ceļmalām un alejām, kur kokus varēs pēc saviem ieskatiem nocirst autoceļa īpašnieks. Iepriekš ne reizi vien šādi apturēta ainavisku aleju izciršana. Būvniekiem grib ļaut, nevaicājot pašvaldības viedokli, cirst kokus arī putnu ligzdošanas laikā – no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Savukārt pašvaldībām plāno ļaut arī pašām izlemt, vai tās vēlas rīkot publisko apspriešanu pirms koku izciršanas ārpus meža.

“Šajā te administratīvā sloga mazināšanas procesā sākotnēji un līdz šim ir dominējušas tieši ekonomiskās intereses. Bet vēl jau ir sabiedrības kopīgās intereses kaut vai patīkamai dzīves videi pilsētā un ciemos, un dabas daudzveidības, dabas kvalitātes intereses. Un ļoti svarīgi ir šīs intereses visas saprātīgi saskaņot, izvērtēt un vienoties par kādu saprātīgu risinājumu. Citādi, mēģinot mazināt administratīvo slogu, tas slogs tiek radīts vēl lielāks, kaut vai noteikumu apspriešanas laikā,” uzsvēra Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele.

ZM sola vēl precizēt grozījumu redakciju, taču zemkopības ministrs ir apņēmības pilns virzīt jaunos noteikumus izskatīšanai valdībā jau šopavasar.