Veikalā vai teātrī? Haltūra ar samaksu darba dienas beigās? Kā studentiem sameklēt darbu vasarā
“Esmu students un meklēju darbu. Var būt nepilna laika darbs vai vienreizēja haltūra ar samaksu darba dienas beigās.” Šādi ieraksti sociālo tīklu platformas “Facebook” grupā “Darbs, prakse skolēniem un studentiem” nav mazums. Tuvojas vasara, kad daudziem studentiem atrast darbu ir īpaši aktuāli. Kādas ir iespējas? Skolēniem valsts vasarā līdzfinansē speciālu nodarbinātības programmu, kas ir izdevīga uzņēmējiem. Studentiem šāda atbalsta nav, bet - vai vajadzētu?
Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia”, kas strādā ar zīmoliem “CV-Online.lv” un “visidarbi.lv” vadītājs Aivis Brodiņš apgalvo, ka vasaras periodā ir gana daudz iespēju studentiem atrast darbu, īpaši sezonālos un īstermiņa darbus, bet par to ir jādomā laicīgi.
“Jūlijs un augusts ir aktīvākais periods, kad darba devēji visbiežāk meklē darbiniekus, vai nu lai aizvietotu kādu darbinieku, kas devies atvaļinājumā, vai sezonālajām vajadzībām. Uzņēmumi kopumā ir gana atvērti darbā pieņemt jauniešus uz pāris mēnešiem,” saka Brodiņš.
Mazkvalificētas vakances
Kā liecina personāla atlases kompānijas pieredze, tipiskākās nozares, kur visvairāk ir iespējams studentiem atrast darbu, ir tirdzniecība, klientu apkalpošana, viesmīlība, ražošana, būvniecība, dažāda veida noliktavu darbi, lauksaimniecība. Šajās sfērās sezonālās vakances ir pieejamas visbiežāk.
Lielākais darbinieku trūkums ir tieši mazkvalificētajās vakancēs, kur netiek prasīta specifiska darba pieredze.
“Ir daudz amatu, kurus var apvienot ar studijām. Kaut vai tirdzniecībā – pārdevēji, kasieri, noliktavas darbinieki. Šādu vakanču ir simtiem. Tāpat arī viesmīlības nozarē. Ir liels darbinieku trūkums. Vai, piemēram, lauksaimniecība. Sezonas darbos darbaspēks pat tiek importēts, nav vietējo, kas gribētu strādāt,” norāda Brodiņš. ”Tāpēc darba ņēmēji ir gana atvērti dažādu vecuma un pieredžu darba ņēmējiem. Galvenais ir studenta motivācija un pamatprasmes.”
Studentu darbā nepieņem
Pirmā kursa students, kas vēlējās palikt anonīms, meklēja darbu tieši vasarā. Pēdējā pusgada laikā viņš bija griezies divās kafejnīcās, jo abās bija izlikts sludinājums, ka meklē palīgstrādnieku uz pilnu slodzi, un darbs ir maiņās. Abās vietās studentam tika norādīts, ka vasarā uz diviem mēnešiem darbā nepieņem, vajadzīgs pastāvīgs darbinieks.
“Ir, protams, darba devēji, kuri uzskata, ka nav vērts ieguldīt darbiniekā uz pāris mēnešiem, jo viņš tāpat aizies prom. Ir dažādi darba devēji, bet kopumā uzņēmēji ir gana atvērti,” uzsver Brodiņš.
Jauna sadaļa – darbs studentiem
Kā studentiem sameklēt darbu vakanču portālos? “Var izmantot atslēgvārdus – sezonas darbs, prakse vai attiecīgi konkrētus amatus, piemēram, asistents, maiņas darbinieks. Vai izvēlēties noteiktas amatu kategorijas vai darba veidu – pusslodze, prakse u.tml.,” atbild Brodiņš.
Tieši portālā “visidarbi.lv” februāra beigās ieviesta jauna sadaļa – darbs studentiem. Darba devēji pie darba piedāvājumiem var atzīmēt vēl papildus, ka šis darbs ir īpaši piemērots studentiem. Pagaidām sadaļā ir pārdesmit vakances, bet Brodiņš cer, ka ar laiku to būs arvien vairāk.
Kāpēc izveidota speciāla sadaļa darbam studentiem? “Ļoti daudz saņemam rakstiskus lūgumus no studentiem, kādas ir darba iespējas, kur var atrast darbu jaunieši? ” saka personāla atlases kompānijas vadītājs.
“Noteikti iesaku studentiem darba meklēšanu vasarā neatstāt uz pēdējo brīdi – jūnija beigām vai jūlija sākumu, bet par to domāt jau laicīgi – aprīlī, maijā, jo uzņēmumi darbaspēka piesaisti plāno laicīgi,” saka Brodiņš. Turklāt viņš iesaka pieteikumu sūtīt uz vairākām darba vietām vienlaikus.
Kāds ir atalgojums
“Ne vienmēr darba iespējas studentiem aprobežojas tikai ar vasaru. Ļoti daudzās nozarēs – viesmīlībā, tirdzniecībā – ir darbi, kurus var apvienot ar studijām. Vai nu tie ir vakari vai nedēļas nogales,” stāsta Brodiņš. “Ir arī biznesa nozare – starptautiskie biznesa pakalpojumi, piemēram, zvanu centri, kuri jauniešiem piedāvā elastīgu darba režīmu. Tā ir laba iespēja vairāk strādāt intelektuālo darbu, gūt pirmreizējo darba pieredzi, apvienojot to ar mācībām. Klientu apkalpošanas centri ir ļoti populāri studentiem, kur var strādāt pa vakariem un brīvdienām. ”
Uz kādu atalgojumu studenti var cerēt? “Tas nav mazāks par minimālo. Diapazons varētu būt gana plašs, sākot no 740 eiro (minimālā alga) līdz pat 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir atkarīgs no jomas, kāda ir vakance, kāda ir atbildība,” saka Brodiņš. “Ne reti nav daudz darba ņēmēju, kuri gribētu strādāt pastāvīgi tajās amata vietās, kurās atalgojums nav augsts.”
Strādā veikalos
“Studenti “Rimi” veikalos un birojā strādā dažādās pozīcijās visa gada garumā,” apliecina “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova. “Apmēram 10 % no “Rimi” darbiniekiem ir vecumā līdz 25 gadiem. Daļa no tiem ir studenti, kas apvieno darbu ar studijām.”
Tāpat “Rimi” katru vasaru pieņem darbā studentus uz noteiktu laiku. Visbiežāk studenti strādā dažādās pozīcijās gan veikalā, gan birojā, gan e-komercijā. Veikalos studentiem tiek piedāvāts pārdevēja-kasiera amats. Tāpat jauniešiem ir iespēja strādāt zālē, kasē vai vitrīnas zonā, kā arī komplektēt e-veikala pasūtījumus.
Arī mazumtirdzniecības uzņēmums “Maxima Latvija” kā viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā augstu vērtē jauniešu iesaisti darba tirgū un uzņem savā komandā jaunos speciālistus, palīdzot tiem gūt pirmo darba pieredzi, saka kompānijas atlases un talantu vadības daļas vadītāja Linda Gribuste.
Vasaras mēnešos “Maxima Latvija” pievienojas īpaši liels pulks skolēnu – pērn trīs mēnešu laikā uzņēmumā strādāja vairāk nekā 654 skolēni.
Arī 2025. gada pirmajos mēnešos veikalos praksi uzsāka 50 jaunie speciālisti. Daļa jauniešu pēc prakses pabeigšanas turpina darbu ilgtermiņā. Šobrīd studenti uzņēmumā strādā dažādās pozīcijās, visbiežāk pārstāvot tirdzniecības jomu – kā zāles darbinieki, kasieri, preču komplektētāji, noliktavas strādnieki u.c.
Strādā arī teātros
Arī Latvijas Nacionālajam teātrim ir ilggadēja pieredze studentu nodarbināšanā, un šo sadarbību teātris vērtē pozitīvi. Studenti tiek nodarbināti dažādos amatos – administrācijā, mākslinieciskajā nodaļā, bet visplašāk – izrāžu apkalpojošajās nodaļās. Šī sadarbība ne tikai palīdz veiksmīgi nodrošināt teātra ikdienas darbu, bet arī rada dinamisku un enerģisku darba vidi, atzīst Latvijas Nacionālā teātra administrācija.
Mākslinieciskās nodaļas studenti sākotnēji noslēdz terminētu līgumu, lai abas puses varētu pārliecināties par veiksmīgu sadarbību. Ja darba process norit veiksmīgi un abas puses ir apmierinātas, teātris piedāvā iespēju līgumu pagarināt vai pat pāriet uz beztermiņa darba attiecībām.
Interese par vakancēm vienmēr ir liela, un studenti nereti paši savstarpēji dalās pieredzē, iedrošinot arī citus pieteikties darbam Latvijas Nacionālajā teātrī, atklāj administrācija.
Papildu studentu nodarbināšanai teātris sadarbojas arī ar praktikantiem, iespēju robežās piedāvājot iziet praksi dažādās nodaļās, piemēram, ražošanas vai administrācijas nodaļās. Teātra mērķis ir sniegt jauniešiem praktisku pieredzi un izpratni par darba vidi, kas palīdz attīstīt profesionālās iemaņas un sagatavoties tālākai karjerai.
Atbalsta programma būtu vērtīga
Gan darba devēji, gan personāla atlases kompānijas vadītājs uzskata, ka valsts līdzfinansējuma programma studentu nodarbinātībai vasarā būtu noderīga.
“Pašlaik valsts atbalstu sniedz skolēniem no 15 līdz 20 gadiem. Liela daļa jauniešu šajā vecumā jau ir studenti, tāpēc esošajā vasaras darbu programmā nemaz nevar piedalīties ,” atzīmē “Rimi Latvia” pārstāve. “Studenti un topošie speciālisti ir svarīga darba tirgus daļa, kas kļūs tikai nozīmīgāka, tāpēc šāda atbalsta programma jauniešiem būtu būtiska.”
Arī “Maxima Latvija” piekrīt, ka atbalsta programma studentiem veicinātu viņu nodarbinātību vasaras mēnešos. “Šāda iniciatīva dotu iespēju jauniešiem iegūt vērtīgu darba pieredzi, attīstīt praktiskas iemaņas, kā arī atbildības sajūtu. Savukārt uzņēmumiem tas palīdzētu piesaistīt jaunus darbiniekus un veicinātu jauniešu integrāciju darba tirgū jau studiju laikā,” uzskata Gribuste.
Jābūt mērķtiecīgai
Savukārt personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” pārstāvis norāda, ka atbalsta programmai jauniešiem būtu jābūt mērķtiecīgai un diferencētai.
“Atšķirībā no skolēniem, kuri iegūst pirmo darba pieredzi, studenti ir dažādās attīstības stadijās. Pirmā kursa studenti meklē jebkādu darbu, kuru varētu apvienot ar mācībām. Bieži vien nodarbe ir nesaistīta ar apgūstamo specialitāti. Savukārt trešā, ceturtā kursa studenti nereti strādā savā izvēlētajā jomā. Piemēram, palikuši strādāt prakses vietā, kurā bija nodarbināti studiju laikā,” saka Brodiņš.
Viņaprāt, programma varētu būt mērķētāka konkrētās nozarēs, piemēram, STEAM (science, technology, engineering, arts and mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika).
“Šajās nozarēs nākotnē būs vislielākais darbinieku pieprasījums, šīs prasmes būs ļoti svarīgas. Programmā fokuss varētu būt tieši uz šīm nozarēm, nevis uz pilnīgi visām sfērām un, visdrīzāk, pirmā kursa studentiem, kuri vēl tikai cenšas iegūt šo pieredzi savā specialitātē,” uzskata Brodiņš.
NVA nesaskata vajadzību
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) norāda, ka augstākās izglītības iestādēs studējošie nav vasaras nodarbinātības pasākuma mērķa grupa, un tā īstenošanas gaitā nav bijis liecību, ka studentiem vasaras nodarbinātības programma būtu saistoša.
“Vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistās skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Atbalsts nodarbinātībai vasaras brīvlaikā visbiežāk nepieciešams nepilngadīgajiem skolēniem, jo ap 80 % no pasākuma dalībnieku kopējā skaita ir nepilngadīgie,” uzsver NVA. “Atšķirībā no skolēniem, daudzi no kuriem pirmo reizi saskaras ar darba tirgu un kuriem ir nepieciešams atbalsts darba iemaņu un pirmās darba pieredzes iegūšanai, studenti ir pieauguši cilvēki, un viņiem ir lielākas iespējas atrast darbu patstāvīgi.”
Studenti bieži vien ir arī ekonomiski patstāvīgāki, daudzi jau strādā paralēli mācībām, norāda NVA. Turklāt studenti, kuriem nav darba, bet viņi vēlas to atrast, var reģistrēties NVA bezdarbnieka statusā un saņemt reģistrētajiem bezdarbniekiem paredzēto atbalstu iekļaušanai darba tirgū.
Studentiem vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri mācās klātienē un ir reģistrējušies NVA bezdarbnieka statusā, Eiropas Sociālā fonda projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros piedāvā pasākumu “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”.
Tā ir iespēja veikt akadēmisku, pētniecisku vai administratīvu darbu augstākās izglītības iestādēs - universitātēs, akadēmijās, augstskolās un koledžās. Bezdarbnieka statusā NVA reģistrētajiem studentiem, kuri piedalās pasākumā, NVA maksā stipendiju - 15 eiro dienā.
