
Siliņas "restarts" izgāžas jau startā? Aptauja rāda satraucošus skaitļus

Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" publiskotā SKDS aptauja rāda, ka sabiedrībā valda liela skepses deva par Ministru prezidentes Evikas Siliņas izsludināto "4x4" plānu un lēmumu atbrīvot no amata trīs ministrus. Tikai 6% aptaujāto uzskata, ka šīs pārmaiņas valdības darbu uzlabos, bet trīs reizes vairāk jeb ap 18% domā pretēji – ka situācija tikai pasliktināsies. Lielākā daļa respondentu, vairāk nekā puse (54%), uzskata, ka valdības darbā būtisku izmaiņu nebūs.
Visoptimistiskāk uz situāciju raugās jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 19% domā, ka Siliņas lēmumi nesīs pozitīvas pārmaiņas. Tomēr pat šajā grupā vairāk ir to, kas uzskata, ka valdības darbs pasliktināsies. Līdzīga situācija vērojama arī 25–34 un 35–44 gadus veco iedzīvotāju vidū, kur attiecīgi 11% un 9% tic uzlabojumiem. Tajā pašā laikā šajās vecuma grupās ir vismazāk to, kas sagaida stagnāciju.
Vecākās paaudzes pārstāvji uz valdības lēmumiem raugās daudz skeptiskāk – vairāk nekā 60% vecāka gadagājuma respondentu domā, ka valdības darbs vai nu neuzlabosies, vai pat pasliktināsies. Arī izglītības līmenis ietekmē viedokli – jo augstāka izglītība, jo biežāk respondenti uzskata, ka nekas nemainīsies.
No reģionālā skatpunkta vispesimistiskākā situācija ir Kurzemē, kur tikai 1% iedzīvotāju tic pozitīvām pārmaiņām, bet 24% uzskata, ka valdības darbs pasliktināsies. Vidzemē pesimistu ir 22%, bet pārējos reģionos šis rādītājs svārstās no 14% līdz 16%. Savukārt Vidzeme ir vienīgais reģions, kur mazāk nekā puse respondentu uzskata, ka nekas nemainīsies (48%), kamēr citur šādu viedokli paudusi vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Ienākumu līmenis arī ietekmē attieksmi pret Siliņas lēmumiem – cilvēki ar vidēji zemiem ienākumiem ir vispesimistiskāk noskaņoti, un tikai 2% no viņiem tic valdības darba uzlabojumiem. Augstāku ienākumu grupās šis rādītājs ir robežās no 6% līdz 10%, taču pārliecinošs vairākums visās ienākumu grupās domā, ka situācija būtiski nemainīsies.
Jau ziņots, ka 21. februārī premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") aicināja atkāpties trīs ministrus – izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība"), satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība).
Skaidrojot savu lēmumu par ministru atstādināšanu, premjere norādīja, ka minētajās trīs jomās ir nepieciešams svaigs skatījums. Nākamajam satiksmes ministram ir jāpiedāvā plāns ostām un dzelzceļam, kā arī jānodrošina "airBaltic" IPO.
Labklājības ministrs būs galvenais atbildīgais par jauno un daudz skaidrāko valsts demogrāfijas politiku. Savukārt izglītības ministram būs līdz galam jāievieš līdzšinējās ministres Čakšas piedāvātā izglītības finansēšanas reforma.