“Zelenskim nebija citas izvēles!” Analītiķis skaidro, kādēļ Ukrainas prezidents bija spiests piekrist Trampa miera plāna nosacījumiem
Aizvadītajā dienā, 4. martā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, neskatoties uz saspīlējumu attiecībās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu, pieņēma amerikāņu uzspiesto miera plāna versiju. Tomēr jāsaprot, ka Zelenskim citu izvēļu nebija, uzsver psihologs, analītiķis un humanitārais darbinieks Patriks Fors.
Partnerība aizsākās 2014. gadā, kad tika gāzta Janukoviča prokremliskā valdība
“Ukrainas un ASV parterattiecības aizsākās 2014. gada 24 februārī - miljoniem ukraiņu nesen bija gāzuši Ukrainas prokremlisko valdību un tā laika prezidents Viktors Janukovičs, kopā ar saviem spiegošanas priekšniekiem, bija aizbēdzis uz Krieviju. Bet varu Ukrainā šajā satricinājuma laikā ātri pārņēma trausla pro-rietumnieciska valdība.”
“Šīs valdības jaunais izlūkošanas aģentūras vadītājs Valentins Naļivaičenko drīz vien sazinājās ar CIP stacijas priekšniekam, kā arī Apvienotās Karalistes izlūkošanas aģentūru, lūdzot palīdzību aģentūras atjaunošanā no nulles. Arī CIP bija ieinteresēta, jo saskārās ar grūtībām savervēt spiegus Krievijas iekšienē. Krievam ļauties savervēšanai no amerikāņu puses skaitījās valsts lielākā nodevība, bet no Ukrainas puses - vairāk līdzinājās draugu diskusijai pie alus kausa,” norāda Fors.
“Neskatoties uz kopīgajām intereses, amerikāņi bija piesardzīgi, baidoties, ka Ukrainas amatpersonas varētu izrādīties neuzticamas. Tāpat CIP nevēlējās provocēt Kremli, kuram tajā laikā bija ticība, ka ukraiņu izlūkošanas aģentūras ir dziļi kompromitētas. Šādi uzskati viņos valdīja tādēļ, ka pēc PSRS sabrukuma Ukrainas izlūkošanas dienestos vairums bijušo aģentu savu darbu turpināja."
"Kamēr, piemēram, Latvija rīkojās gudrāk un savu spiegu tīklu uzbūvēja no nulles, nomainot visu personālu.”
“SBU un Ukrainas Militārās izlūkošanas dienests (HUR) visiem spēkiem centās panākt sadarbību ar amerikāņiem, un 2015. gadā toreizējais HUR vadītājs, ģenerālis Valērijs Kondratjuks, tikšanās laikā ar CIP stacijas priekšnieka vietnieku negaidīti nodeva viņam veselu kaudzi ar īpaši slepeniem failiem. Tur bija iekļauti ziņojumi par Krievijas Jūras spēku Ziemeļu floti, tai skaitā jaunākajiem Krievijas kodolzemūdeņu modeļiem. Drīz vien CIP aģentu komandas regulāri pameta HUR biroju ar pilnām somām dokumentu.”
“Sadarbība sāka izvērsties - Ukrainā tika uzbūvētas divpadsmit slepenas bāzes, tai skaitā vairāki noklausīšanās posteņi. Ārpus šīm bāzēm CIP pārraudzīja Ukrainas izlūkdienestu aģentu apmācību. Bet 2016. gadā izveidoja un sāka apmācīt elitāros Ukrainas komando spēkus jeb vienību “2245”. Pēc tam jaunā partnerība strauji paplašinājās, pārveidojot Ukrainu par izlūkdatu vākšanas centru, kas pārtvēra vairāk Krievijas sakaru, nekā CIP postenis Kijivā sākotnēji spēja apstrādāt.”
“Ar laiku ukraiņi kļuva nepacietīgi pret Vašingtonas pārmērīgo piesardzību un sāka organizēt agresīvākas operācijas pret ienaidnieku, kas saniknoja Balto namu. Šo iemeslu dēļ abu valstu sadarbība gandrīz pārtrūka… Jāpiebilst, ka Putina padomnieki gan vēsturi cenšas pārraksīt, apgalvojot, ka CIP savu darbību Ukrainai esot uzspiedis.”
