Apvienotā saraksta politiķi un cilvēki
Apvienotais saraksts (AS) ir pirms 14.Saeimas vēlēšanām radīta partiju apvienība. Tās izveidi 2022.gada maijā pieteica AS pilnajā nosaukumā minētās trīs ...
Apvienotā saraksta sastāvdaļas: Zaļā partija, Reģionu apvienība, Liepājas partija un saraksta biedrība
Šī politiskā alianse pastāv ar ļoti vaļīgām saitēm starp tās veidotājiem, kas pilnībā saglabā savu autonomiju, un neparedz savstarpēju saplūsmi vienā organizācijā. Taču sabiedrībā, medijos un Saeimā Apvienotā saraksta (AS) veidojums pašsaprotamāk tiek uztverts kā viengabalains politiskais spēks. Iespējams, pašvaldību vēlēšanas ārpus Rīgas, kur startē vienots AS saraksts, uzrādīs alianses veidotāju savstarpēju konkurenci, ko tās vadība un Saeimas frakcija izliktos neredzam.
Pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. Rakstu sērijā Jauns.lv iepazīstina ar politiskajiem spēkiem Latvijā. Šoreiz par AS sastāvdaļām.
Zaļā partija
Latvijas Zaļā partija (LZP) tika dibināta 1990. gadā – PSRS okupācijas laikā – kā legāla iespēja būt opozīcijā kompartijai. Tā, atšķirībā no citu Eiropas valstu partijām ar šādu - zaļo nosaukumu, vienmēr bija izteikti labēja, dēvējot zaļo konservatīvismu par savu ideoloģiju. Par Latvijas politikas ainavas nozīmīgu sastāvdaļu LZP kļuva 2002. gadā. Tad “zaļie” kopā ar Latvijas Zemnieku savienību un trijām reģionālām partijām – Liepājas partiju (LP), Daugavpils novada partiju un “Latvijai un Ventspilij” – pirms 8. Saeimas vēlēšanām izveidoja Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Toreizējais LZP līderis Indulis Emsis 2004. gadā kļuva par Ministru prezidentu (uz deviņiem mēnešiem), vadot birokrātisko procesu Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Vēlāk viņš kļuva par 9. Saeimas priekšsēdētāju.
Nozīmīga robežšķirtne partijā bija 2017.gads: tā izvēlējās politikā turpināt īstenot tagadējā un ilggadējā (no 2011.gada) valdes priekšsēdētāja Edgara Tavara iezīmēto kursu, noraidot šī amata pretendenta Induļa Emša kritiku. Kopš tā laika LZP ikdienā – to varētu saukt par “reālpolitiku” – praktiski nejūt vides un dabas aizsardzības vēstījumus. Partija neakcentē tās savdabību – Edgars Tavars un citi LZP pārstāvji konsekventi profilējas kā AS (agrāk – ZZS) politiķi.
Pēc divu gadu desmitu ilgas harmoniskas līdzdalības ZZS, “zaļie” un LP to pameta, norādot, ka savienībā valda par “oligarhu” dēvētā un smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils politiķa Aivara Lemberga ietekme. Oponenti skaidroja šādu izvēli ar Edgara Tavara un citu aizgājēju – Raimonda Bergmaņa (LZP), Māra Kučinska (LP) bažām tapt neievēlētiem 14.Saeimā. (Iepriekšējā sasaukumā Edgars Tavars saņēma mandātu, kad to nolika Dana Reizniece-Ozola).
LZP ir diezgan labas izredzes šī gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās, jo tā ilgu laiku kalpo par ērtu “franšīzi” provinces pašvaldību politiķiem, kuri nevar vai nevēlas veidot savu partiju. Tas izskaidro, kāpēc nereti novados “zaļie” cīnās pret partijām, ar ko LZP sadarbojas nacionālajā līmenī. LZP ir četri 14. Saeimas mandāti, tās pārstāvji vada piecas (no pavisam 43) pašvaldības. Rīgas domē “zaļie” nav pārstāvēti.
Reģionu apvienība
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir 2020. gadā dibināta partija, kas radās uz tāda paša nosaukuma triju municipālpartiju apvienības (izveidota 2014. gadā) pamata. Apvienībai laika gaitā pievienojās citas reģionālās partijas un biedrības. Par tās valdes priekšsēdētāju un LRA kandidātu Ministru prezidenta amatam – kļuva Mārtiņš Bondars, bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs. Apvienība ieguva astoņus 12. Saeimas mandātus.
LRA 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās pieteica Mārtiņu Bondaru kā tās un partijas “Latvijas attīstībai” kopējā saraksta līderi. Pēc balsojuma atklājās, ka teju visi deviņi ievēlētie deputāti pārstāv “Latvijas attīstībai”, un arī Mārtiņš Bondars pameta LRA. Nākamajās Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva vien 4,14 procentus balsu, taču tā saņēma valsts finansējumu, pārtapa partijā un iesaistījās būvuzņēmēja Ulda Pīlēna patronētajā projektā. LRA ir septiņi mandāti šajā Saeimas sasaukumā, divi – Rīgas domē (kopējā frakcijā ar Nacionālo apvienību), tā vada septiņas pašvaldības.
Liepājas partija
Liepājas partijas, dibinātas 2004. gadā, ideoloģiskajos stūrakmeņos bez (arī LRA pārstāvētā) reģionālisma minēts arī eiroskepticisms. Taču eirofondu un eirozonas laikos tas nav ticis īpaši manīts. LP līdera Ulda Seska ietekme uz AS ir mazredzama, taču konstruktīvāka nekā viņa domubiedram Uldim Pīlēnam.
Saeimā LP pārstāv divi deputāti – Edgars Putra (līdz 2022. gadam – Latvijas Zemnieku savienība) un bijušais premjers Māris Kučinskis. Liepājas valstspilsētas domē partijai ir seši deputāti, tā veido vairākumu ar LRA (pieci deputāti). Taču savstarpējā sāncensība liek šaubīties, ka abas partijas – atšķirībā no AS starta uz Rīgas domi, kurai Saeimas frakcija ziedo Māri Sprindžuku, vienu no tās profesionālākajiem politiķiem – uzskatītu par lietderīgu veidot Liepājā kopēju sarakstu.
“Apvienotais Latvijas saraksts”
Biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”, ar ko Uldis Pīlēns plānoja piesaistīt AS bezpartejiskus profesionāļus, jau pāris gadus, šķiet, neizceļas ar jebkādu aktivitāti. Tās redzamākā pārstāve bija veselības eksministre Līga Meņģelsone (patlaban – Latvijas Sarkanā Krusta prezidente). Pēc iepriekšējās koalīcijas sabrukuma viņa naivi cerēja amatu saglabāt, steigšus stājoties partijā “Vienotība”, taču tika pasargāta no fatālās kļūdas.
