Latvijas Nacionālais teātris atklāj 107. sezonu un pavēsta par gaidāmajām pirmizrādēm. FOTO

Teātra ceļojošās balvas

Veltas Līnes ceļojošo balvu – Antas Klints gredzenu – mīlētājai saņēma Līga Zeļģe par mūķenes Ģertrūdes lomu izrādē “Dumpīgā Rīga”, režisors Klāvs Mellis.

Elzas Radziņas kulonu kā aizvadītās sezonas labākā aktrise saņēma Maija Doveika par Blanšas lomu izrādē “Ilgu tramvajs”, režisors Pēteris Krilovs.

Kārļa Sebra gredzenu kā aizvadītās sezonas labākais aktieris saņēma Uldis Anže par skolotāja Kuroņa lomu Alberta Bela hrestomātiskā romāna “Cilvēki laivās” iestudējumā, režisore Inese Mičule.

Ieviņas un Kārlēna šķiltavas kā sezonas labākā jaunā aktrise saņēma Elza Rūta Jordāne.

Teātra direktora speciālbalvu par augstu profesionalitāti, apjomīgu darbu daudzumu un azartu ne tikai radīšanas procesā, bet arī pašrocīgā izpildījumā visas sezonas griezumā saņēma teātra muzikālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Tomass Matjussons.

Jau par tradīciju iedibināta Alfrēda Jaunušana Goda zīmes pasniegšana sezonas labākajai izrādei. 106. sezonas labākā iestudējuma atzinību un Alfrēda Jaunušana Goda zīmi saņēma Tenesija Viljamsa lugas “Ilgu tramvajs” iestudējums teātra Jaunajā zālē, režisors Pēteris Krilovs.Īpaši godināti tika aktieri Lāsma Kugrēna un Voldemārs Šoriņš, kuri uz Nacionālā teātra skatuves spēlē jau 50 sezonas. Teātra nodarbinātākie aktieri, kas 106. sezonā piedalījušies visvairāk iestudējumos – Sanita Paula un Ainārs Ančevskis.

Par aktualitātēm un 107. sezonas repertuāru preses konferencē medijus informēja teātra direktors Māris Vītols un tuvāko gaidāmo jauniestudējumu režisori: Indra Roga, Ināra Slucka, Roberts Dauburs un Matīss Kaža. Sarunas ievadā teātra direktors Māris Vītols akcentēja aizvadītās sezonas veiksmīgos  rezultātus – teātrī tika nospēlētas 358 izrādes, kuras apmeklēja 120 265 skatītāji. To skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu bija par 13 247 skatītājiem jeb par 12,4% lielāks. Arī vidējais zāļu aizpildījums sezonā ir palielinājies no 87% līdz 92%. Gandarījumu sniedzis arī teātra profesionāļu augstais sezonas novērtējums, piešķirot Latvijas Nacionālajam teātrim 22 “Spēlmaņu nakts” balvas nominācijas.

Jaunās sezonas moto “Kvēlās ugunis” un repertuārs 

107. sezonas caurviju motīvam Latvijas Nacionālais teātris izvēlējies uguni kā vienu no dabas pirmelementiem, kas ļauj gan runāt par kvēlām jūtām attiecībās, gan domāt par uguni kā postošu un dzīvību atjaunojošu stihiju filozofiskā līmenī. Kopumā teātris jaunajā sezonā piedāvās 15 jauniestudējumus, tostarp tādas nacionālās kultūras vērtības kā Raiņa jaunības traģēdija “Indulis un Ārija”, Rūdolfa Blaumaņa mīlestības un sociālo kaislību drāma “Ugunī” un Jāņa Jaunsudrabiņa romāna “Aija” skatuves versija. Īpaša nozīme repertuārā atvēlēta arī jauniem oriģināldramaturģijas darbiem. Repertuāru dažādos trīs koncerti – Ulda Stabulnieka 80 gadu jubilejai veltīts koncertiestudējums “Dievišķās nejaušības”, Ziemassvētku koncerts “Vēstules Ziemassvētkos” un ikgadējais Teātra dienas koncerts.

Teātra direktors Māris Vītols pastāstīja, ka jaunajā sezonā Latvijas Nacionālās teātris turpinās iepriecināt savus skatītājus ar kvalitatīvi augstvērtīgiem un mākslinieciski ambicioziem iestudējumiem. Atbilstoši Nacionālā teātra sūtībai un tiem kultūrpolitiskajiem mērķiem un uzdevumiem, ko no teātra sagaida sabiedrība, jaunās sezonas repertuārā galvenā uzmanība būs veltīta tieši latviešu autoru darbiem. Līdzās jau nosauktajām latviešu literatūras klasikas pērlēm uzmirdzēs arī latviešu mūsdienu autoru Janas Egles, Justīnes Kļavas, Jāņa Joņeva, Kārļa Vērdiņa, Andra Kalnozola, Gunta Bojāra un Gusta Ābeles oriģināldramaturģijas darbi un prozas dramatizējumi.

107. sezonā gaidāmas vairāku pazīstamu un vēl pavisam jaunu režisoru debijas uz Latvijas Nacionālā teātra skatuvēm, pirmoreiz sadarbojoties ar Lauru Grozu, Rolandu Atkočūnu, Matīsu Budovski, Robertu Dauburu un Gustu Ābeli. Savukārt atkārtoti uz visām trim Nacionālā teātra skatuvēm jaunus darbus piedāvās tādi režisori kā Indra Roga, Ināra Slucka, Paula Pļavniece, Marija Bērziņa, Regnārs Vaivars, Gatis Šmits, Matīss Kaža un Mārtiņš Egliens. 

Pirmizrādes līdz 2025. gada nogalei

Lielajā zālē

Rainis “Indulis un Ārija”, režisore Indra Roga, pirmizrāde 20. septembrī.
Baltā traģēdija. Kūru virsaitis Indulis un vācu bruņinieka meita Ārija dzīvo, cīnās un mīl, nonākuši zem nepanesama spiediena, jo ierauti lielās pasaules kārtības turbulencēs – uz karalauka dzimst abu mīlestība, bet mīlēt ienaidnieku nozīmē nodot dzimteni, tautu un līdz ar to arī sevi.

“Dievišķās nejaušības”. Uldim Stabulniekam – 80, koncerts, režisore Marija Bērziņa, pirmizrāde 8. oktobrī.
Godinot Ulda Stabulnieka 80 gadu jubileju, oktobrī gaidāms koncertiestudējums “Dievišķās nejaušības” Marijas Bērziņas režijā. Tajā starp Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevriem izskanēs arī citas dziesmas, viņa iemīļotu autoru dzeja un privātās korespondences fragmenti.

Mērija Orra “Viss par Ievu”, režisore Ināra Slucka, pirmizrāde 15. novembrī. 
Izrāde par laiku un paaudžu maiņu, šoreiz – teātra vidē un starp aktrisēm, bet ne vide šoreiz ir izšķiroša. Tie principi, kas kalpojuši paaudzei, kam šobrīd ir vārds un vara, vairs nav saistoši nākamajai. Gribētos ticēt, ka jaunie parādās pie apvāršņa, lai labotu iepriekšējās paaudzes pieļautās kļūdas, bet… Atklāts stāsts par Īvu Heringtoni pie kāda Brodvejas teātra ieejas vēlā rudens vakarā.

Ziemassvētku koncerts “Vēstules Ziemassvētkos”, režisore Paula Pļavniece, pirmizrāde 17. decembrī.
Nacionālais teātris Ziemassvētku laikā iecerējis skatītājus ne tikai iepriecināt ar šim laikam piemērotām dziesmām, bet atgādināt par retro un “vintāžu”, kas aiziet un atgriežas – proti, ar roku rakstītām apsveikuma kartītēm un vēstulēm vistuvākajiem draugiem un vismīļākajiem cilvēkiem Ziemassvētku laikā. Koncertā starp dziesmām izskanēs fragmenti no reālu cilvēku sūtītiem labajiem vārdiem un vēlējumiem nākamajam gadam sev tuviem cilvēkiem. 

Jaunajā zālē

Gusts Ābele “Klusums un troksnis”, režisors Gusts Ābele, pirmizrāde 11. septembrī.
Ģimnāzists Svens ar draugiem pandēmijas laiku aizvada komunālajā dzīvoklī. Nav jāiet uz skolu, tāpēc dienas viņi velta bohēmiskai uzdzīvei un sapņiem par mākslu un pieaugšanu. Kad Svena labākais draugs pārceļas uz dzīvi Beļģijā, attālums starp viņiem ātri vien pāraug klusumā, un nekas nebiedē jaunus cilvēkus vairāk kā klusuma skaņa. 

Kārlis Vērdiņš/Matīss Kaža “Bastardi”, režisors Matīss Kaža, pirmizrāde 14. novembrī.
Arī elitārā skolā 11. klases zēni ir tādi paši puikas. Apjukuši, bet, kad vajag – pārliecināti. Sapņotāji, bet, kad vajag – reālisti. Gatavi iemīlēties, pārkāpt robežas un noteikumus, mazāk – atbildēt par savu rīcību. Viņi ir pārliecināti, ka, iekļūstot prestižās ārzemju augstskolās, sasniegs visu. Bet tad ierodas jauns skolotājs, kas viņu vērtības un priekšstatus par dzīvi cenšas pārveidot ar mākslas palīdzību un brīvību.

Aktieru zālē

Jānis Joņevs “Ko var cilvēks”, režisors Roberts Dauburs, pirmizrāde 25. septembrī.
Septiņdesmito gadu otra puse. “Mikrofona” aptauja, hokejs un Aukstais karš. Taču naktīs notiek pavisam cita cīņa, nežēlīga un plašākai publikai neredzama. Kāds ir sevi iedomājies par nenotveramu, taču otrā pusē ir meitene, kas nekad nepārtrauc meklēt un jautāt. Ko var cilvēks? Ko var izvēlēties, un kas ir neizbēgams?

Jana Egle “Egles stāsti”, režisore Ināra Slucka, pirmizrāde 9. oktobrī.
Izrāde par mums pašiem. Par mums vistuvākajiem cilvēkiem, kuri reizēm kļūst sveši. Par mūsu spēju pārtrūkušās saites sasiet no jauna. Dzīves stāsti, mirkļu uzplaiksnījumi un sapņi. Reizēm skarbi, tomēr cilvēcīgi un mīlestības piepildīti.

Andris Kalnozols “Ods”, režisors Matīss Budovskis, pirmizrāde 4. decembrī.
Jauns pāris gatavojas atvērt veselīga dzīvesveida uzņēmumu perspektīvā mazpilsētā. Taču kādu vasaras nakti nejauši sastaptais klaidonis, ko jaunie cilvēki aiz labas sirds ielaiž savā dzīvesvietā, kļūst par traucēkli. Sapņi pārvēršas murgos, un nejaušā viesa nevērīgi izmestais jautājums – vai šī dzīve ir dzīvošanas vērta? – kļūst par vienīgo jautājumu, kas uzmācīgi skan ausīs.