Kā Latvijai izdzīvot globālās konkurences straumē?

Pasaules politiskā un finanšu okeāna viļņošanās draud izskalot krastus gadu desmitiem būvētajā Eiropas miera ostā, kuras attīstība līdz šim bijusi arī Latvijas ekonomiskā uzplaukuma un drošības pamatā. Lai arī Latvijas ekonomikas panākumi lielā mērā saistīti ar visas Eiropas veiksmes stāstu, tomēr galvenie mājasdarbi jāpilda pašiem.

Vai viss ir slikti?

Svarīgi saprast, ka, runājot par Latviju, mēs aplūkojam valsti, kas pēdējo 20 gadu laikā ir paveikusi īstu ekonomisko brīnumu. Lai cik lielas grūtības ir pašlaik, tās nav salīdzināmas ar totālo atpalicību un atrautību no pasaules ekonomikas, kāda bija uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Tagad mēs risinām civilizētas, attīstītas un stabilas ekonomikas problēmas brīdī, kad tā saskārusies ar globāliem izaicinājumiem un atdūrusies pret izaugsmes griestiem.

Tas ir labs mirklis, lai valsts gudrākās galvas sanāktu kopā un vienotos par turpmākajiem mērķiem, radītu nākotnes vīziju un izveidotu ceļa karti tās sasniegšanai. Tieši ar šādu mērķi ir izveidots diskusiju cikls Latvijas formula, kurā vadošo augstskolu un nozaru eksperti TV24 ēterā diskutēs par vēlamajiem attīstības scenārijiem dažādās jomās.

Diskusijas vada Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, un tās ir turpinājums pirms vairākiem gadiem sāktajai iniciatīvai Latvija 2050, kurā  dažādu nozaru eksperti piedāvāja valsts attīstības mērķus un risinājumus.

Diskusijai pievienojas arī izdevniecības Rīgas Viļņi mediji, tostarp jauns.lv un Kas Jauns Avīze. Mūsu valsts nākotne ir mūsu visu rokās, bet lieli darbi sākas ar nopietnu sarunu.

Karš Ukrainā atklāj Eiropas vājās vietas

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Inna Šteinbuka atklāj krīzes cēloņus: “Eiropas uzplaukums bija balstīts uz trim vaļiem – pirmkārt, brīvā tirdzniecība gan pašā Savienībā, gan ar citām valstīm, otrkārt, lēti un pamatā no Krievijas ievesti energoresursi, treškārt, ekonomija uz drošības rēķina vai “miera dividende”, jo par ES drošību rūpējās partneri aiz okeāna. Tagad visi šie faktori vairs nedarbojas. Tirdzniecību negatīvi ietekmēja sākumā kovids, pēc tam Krievijas karš un ar to saistītas sankcijas, bet tagad arvien straujāk pieaug tirdzniecības karu varbūtība. Daudzpusējā tirdzniecības kārtība šobrīd ir dziļā krīzē, un šķiet, ka pasaules tirdzniecības straujā pieauguma laikmets ir pagājis.  Lētā enerģija no Krievijas vairs uz ES neplūst. Un galvenais – Eiropai pašai jāsāk rūpēties par savu drošību, ieguldot ievērojamus līdzekļus aizsardzībā. Es, protams, ceru, ka ASV mūs nepametīs, bet Trampa signāli ir skaidri – mums vairāk jāinvestē militārajā industrijā, nevar mūžīgi cerēt uz ASV “stipro aizmuguri”.”

Vairāk investīciju, mazāka birokrātija

Labā ziņa, ka Eiropas Savienības līderi saprot situācijas nopietnību un ir gatavi pārmaiņām.  Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas aicinājuma bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi kopā ar ekspertu komandu izstrādāja ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni. Tajā uzsvērts, ka ES jāpievērš uzmanība trim būtiskiem jautājumiem: jānovērš plaisa inovāciju jomā salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, jāizstrādā kopīgs plāns dekarbonizācijas mērķu sasaistei ar augstāku konkurētspēju, jāpalielina Eiropas drošība un jāmazina tās atkarība no ārējiem ekonomiskiem spēkiem.

Inna Šteinbuka akcentē, ka Dragi ziņojums ir nopietns signāls un labs pamats, uz kura veidot ES attīstības plānu. “Diemžēl investīciju trūkuma, pārspīlētā regulējuma un birokrātijas dēļ atpalicība turpina pieaugt. Piemēram, 2021. gadā ASV uzņēmumi pētniecībā un attīstībā investēja par 270 miljardiem eiro vairāk nekā Eiropas uzņēmumi. ES globālajā sacensībā zaudē savu kādreiz spēcīgo pozīciju moderno tehnoloģiju jomā. Pašlaik ES palikuši tikai četri no piecdesmit pasaules TOP tehnoloģiju uzņēmumiem.”

Kā Latvija izskatās globālās konkurētspējas reitingā?

Latvijas ģeopolitiskā situācija nav apskaužama – investori mūsu virzienā raugās kā apdrošināšanas kompānija uz nekustamo īpašumu, kas uzbūvēts aktīva vulkāna pakājē. Tas atspoguļojas arī mūsu ekonomikas rādītājos – globālās konkurētspējas indeksā (GKI) skaidri redzams, ka investīciju apjoms sarūk.

Tomēr visas mūsu problēmas novelt uz ārējiem apstākļiem nebūtu korekti. Pēdējā GKI 2024. gadā Latvija salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pakāpusies no 51. uz 45. vietu. Tas gan joprojām ir vājākais sniegums no Baltijas valstīm (kā gan bez šī salīdzinājuma!). Lietuva ieņem augsto 30. vietu, pakāpjoties par trim pozīcijām, Igaunija, lai arī nokritusi par septiņām vietām, ir 33. vietā.

Lai arī starptautiskajā tirdzniecībā esam salīdzinoši augstā vietā, turklāt ar augšupejošu tendenci, optimismu nivelē stabila 57. vieta rādītājā “Vietējā ekonomika un rādītāju pasliktināšanās nodarbinātības, starptautisko investīciju un cenu segmentos”.

Birokrātija bremzē produktivitāti

Inna Šteinbuka kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas konkurētspēju, min zemo produktivitāti. “Diemžēl Latvijas konkurētspēja krietni atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Globālās konkurētspējas foruma pētnieki definē valsts konkurētspēju kā produktivitāti, kas Latvijā ir tikai puse (54 %) no Eiropas vidējā rādītāja, bet apstrādājošajā rūpniecībā situācija ir vēl sliktāka – tikai 40 % no ES vidējās produktivitātes.”

Lai uzņēmumi strādātu efektīvāk, nepieciešamas investīcijas ražošanas un citu procesu optimizācijā. Liela daļa investīciju gan Latvijas ekonomikā, gan zinātnē, gan citās jomās ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi, bet to apgūšana varētu būt ievērojami efektīvāka. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem tiek minēts šo līdzekļu sarežģītā administrēšana, kas dažkārt attur uzņēmumus no šo iespēju izmantošanas.

RSU administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis uzsver nepieciešamību izrauties no birokrātiskajiem žņaugiem. “Iespējams, tas skanēs mazliet provokatīvi, bet, manuprāt, nevajag ļaut Eiropas Savienības fondu naudu administrēt ierēdņiem. Lai to dara darba devēji, industrija vai privātais sektors uz līguma pamata.”

Turpmākajos gados (līdz 2027. gadam) Latvijas ekonomiku sagaida Eiropas investīcijas vairāk nekā trīs miljardu eiro apmērā. Profesore Šteinbuka uzsver, ka šo naudu vajag veiksmīgi un efektīvi ieguldīt. “Piemēram, Latvijā veiksmīgi pieaug dronu ražošana, un ir loģiski turpināt strādāt šajā virzienā. Dronus var izmantot ne tikai militāriem mērķiem, bet arī virknē citu nozaru: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, iekšējās drošības pasākumos utt. Šajā jomā ir liels eksporta potenciāls.”

Plašāku rakstu lasiet žurnāla Patiesā Dzīve 14.02. numurā.