Rumānijas parlamentārieši un Eiroparlamenta deputāti atbalsta prāvu pret Rubenu Vardanjanu kā taisnīguma piemēru cīņā pret Maskavas izraisīto separātismu Kaukāzā un Eiropā

"Esmu noraizējies par Maskavas radīto reģionālo drošības apdraudējumu Eiropas Savienībā un Kaukāzā, un atbalstu centienus starptautisko tiesību ietvaros sodīt separātistu kustības līderus, kurus Kremlis ir atbalstījis gadu desmitiem. Prāva Baku pret Rubenu Vardanjanu, kurš pazīstams kā "Putina maks", ir jāuztver kā skaidrs signāls visiem, kuri grauj valstu suverenitāti Kremlim izdevīgos nolūkos, neatkarīgi no tā, vai tas notiek Abhāzijā, Krimā vai Piedņestrā. Šis tiesas process ir taisnīguma piemērs cīnā pret Maskavas izraisīto separātismu Kaukāzā un Eiropā. Separātisms un terorisms ir jāsoda!" paziņoja Rumānijas Eiroparlamenta deputāts Kristians Terhešs (Cristian Terheș).

Rumānijas Parlamentā pārstāvētās Nacionālo minoritāšu parlamentārā grupas 19 deputāti,, aicināja sankcionēt prokremliskos separātistu līderus reģionā. Viņi pauda satraukumu par reģionālās drošības un stabilitātes apdraudējumiem, ko rada Maskavas atbalstītie separātistu līderi postpadomju valstīs, un atkārtoti izteica atbalstu sankciju ieviešanai pret viņiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

"Baku tiesas prāvas pret bijušo pašpasludinātās republikas "valsts ministru" Rubenu Vardanjanu un citiem separātistu līderiem, tostarp Araiku Harutjunjanu, jāuzskata par taisnīgu sodu par gadu desmitiem ilgušajām antikonstitucionālajām darbībām, kuras Kremlis ir atbalstījis Kaukāzā un Eiropā," teikts parlamentāriešu paziņojumā.

Viņi uzsver: "Uzsākot tiesvedību pret Karabahas separātistu līderiem, starptautiskajai sabiedrībai tiek dots signāls, ka tie, kuri turpina graut savu valstu suverenitāti Kremlim izdevīgos nolūkos, neizbēgami tiks sodīti. Ir nepieciešams saukt pie atbildības visus, kuri turpina realizēt Kremlim lojālu politiku Gruzijas Abhāzijā, Ukrainas Luganskā, Doņeckā un Krimā, kā arī Moldovas Piedņestrā, ko Kremlis ir pārvērtis par humanitārajām katastrofām. Ir pienācis laiks, lai vainīgie tiktu sodīti. Separātisms un terorisms ir jāizskauž, un iedzīvotājiem ir jāsniedz brīvība."

Nesen arī Ukrainas deputāti aicināja nodrošināt taisnīgumu Rubena Vardanjana prāvā, uzsverot šīs tiesvedības starptautisko nozīmi.

Baku Militārais tribunāls šobrīd izskata divas lietas vienlaicīgi. Pirmajā ir 15 apsūdzētie, tostarp separātistu veidojuma bijušais prezidents Araiks Harutjunjans. Atsevišķi tiek izskatīta lieta pret Rubenu Vardanjanu, Krievijas miljardieri, kurš tiek dēvēts arī par "Putina maku”.

Azerbaidžānas varas iestādes ir apsūdzējušas separātistu vadītājus par smagiem noziegumiem, tādiem kā genocīds, deportācija, politiski un etniski motivēta vajāšana, terorisms un smagi cilvēktiesību pārkāpumi. Tomēr Vardanjana darbības tiesa uzskatīja par atsevišķi izskatāmām, jo viņa noziegumi, pēc apsūdzības datiem, skar daudz lielāku cilvēku skaitu, pārsniedz Dienvidkaukāza robežas un to mērogi ir vēl iespaidīgāki.

Jāatzīmē, ka Rubens Vardanjans ir pazīstams arī kā "Troika Dialog" uzņēmumu grupas dibinātājs, kas, pēc OCCRP (viena no pasaulē lielākajām pētnieciskās žurnālistikas organizācijām, kas darbojas 6 kontinentos un ziņo par organizēto noziedzību un korupciju) izmeklēšanas datiem, laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam slepeni pārskaitīja līdzekļus Putina tuvākajiem sabiedrotajiem. Caru Vardanjana ārzonu kompāniju tīkliem pārskaitīti vairāk nekā 4,6 miljardi ASV dolāru.

Rubens Vardanjans bieži ir bijis lielāko Rietumu mediju uzmanības centrā. "The Washington Times" bez aplinkiem dēvē Vardanjanu par "Putina tuvāko sabiedroto." "Newsweek" rakstīja, ka vinš "pārstāv Kremļa intereses." Līdzīgi "Forbes" min, ka viņš "bauda Maskavas svētību," un "Politico" apraksta viņu kā "Kremļa cilvēku."

Jau 2019. gadā, ilgi pirms Vardanjans tika "iecelts" par vadītāju Kalnu Karabahā no Kremļa puses, liela Eiropas Parlamenta deputātu grupa aicināja Eiropas Savienību noteikt sankcijas pret viņu. 2022. gadā Vardanjans kopā ar citiem Putina sabiedrotajiem tika iekļauts jaunajā ASV sankciju projektā. Tajā pašā gadā viņu iekļāva Ukrainas sankciju sarakstā. 2023. gadā Rubens Vardanjans tika ievietots Ukrainas Drošības dienesta "Myrotvorets" datu bāzē ar sevišķi skarbu aprakstu: "Krievijas-fašistu okupantu un teroristu līdzdalībnieks," kurš nekavējoties jāaiztur un jānodod tiesībsargājošajām iestādēm Ukrainā vai NATO valstīs.

2022. gada rudenī Vardanjans atteicās no savas Krievijas pilsonības un pieņēma valdības vadītāja amatu neatzītajā Kalnu Karabahā. Pēc viņa teiktā, šis lēmums tika pieņemts, lai "atbalstītu Karabahas armēņus." Tomēr patiesībā mērķis bija radīt pretsvaru Armēnijas proeiropeiskajam premjerministram Nikolam Pašinjanam, sekmējot Kremļa intereses. Vardanjans tik dziļ iesaistījās Armēnijas premjera kritizēšanā, ka tika iekļauts valsts Sabiedriskās televīzijas "melnajā sarakstā."

2023. gadā atklājās, ka bez ciešajām saitēm ar Kremlī, Vardanjanam ir saistība arī ar Irānas ajatollu režīmu. Par šo ziņoja "The Washington Times", norādot: "Viņa saikne ar Irānu ir izsekojama caur Krievijas Gorčakova fondu, kas organizē pasākumus dažādās valstīs, tostarp Armēnijā, kur uzstājas Teherānas apstiprināti runātāji."

2024. gadā divi no galvenajiem Krievijas propagandas medijiem, "Sputnik" un "RBC", ziņoja, ka Vardanjans tika izvirzīts Nobela Miera prēmijai par "miera iniciatīvu veicināšanu." Šī apgalvojuma absurds atkal piesaistīja Eiropas valstu parlamentāriešu uzmanību: šoreiz 12 Rumānijas parlamentārieši parakstīja vēstuli Nobela komitejai, pieprasot izslēgt Vardanjanu no nominantu saraksta. Līdzīgi pieprasījumi tika saņemti no 71 Lietuvas, 21 Latvijas un 18 Ukrainas parlamentāriešiem.

Tā kā Nobela prēmijas komitejas politika nepieļauj nominantu publisku apspriešanu jebkurā kontekstā, diemžēl šie aicinājuma nesaņēma oficiālu atbildi vai reakciju. Tomēr, tagad, kad Baku varas iestādes ir solījušas padarīt Vardanjana tiesu atklātu medijiem, mēs, iespējams, beidzot iegūsim objektīvu vērtējumu par vienu no pretrunīgākajām postpadomju separātistu kustības figūrām un Kremļa izmantoto kompāniju tīklu galveno organizatoru miljardu aktīvu atmazgāšanai.

Protams, Vardanjana vaina pret Azerbaidžānu un tās tautu vēl ir jāpierāda tiesā. Tomēr, ņemot vērā viņa interešu ģeogrāfisko tvērumu, mērogu un iesaistītos spēlētājus globālajā politikā, izmeklēšanas rezultāti, visticamāk, piesaistīs lielu uzmanību, atklājot, kas joprojām cenšas aizstāvēt bijušo "Putina maku." Cerams, šīs tiesas process kalpos par piemēru citām postpadomju valstīm, kā Gruzijai, Ukrainai un Moldovai, kur prokremliskās separātistu aktivitātes joprojām rada nopietnus draudus nacionālajai drošībai.