Ar "nulles klikšķa" uzlaušanu vairāki "WhatsApp" lietotāji izspiegoti ar "Paragon"

"Šiem cilvēkiem "WhatsApp" lietotnē vai nu pa tiešo, vai nu pēc pievienošanās tērzēšanas grupai ir nosūtīti elektroniski dokumenti, kurus pat nebija nepieciešams atvērt, lai spiegprogramma varētu sākt savu darbību. Nulles klikšķa uzlaušana tiek uzskatīta par īpaši slēptu, jo lietotājs pat nemaz nenojauš, kas notiek," Latvijas Televīzijai stāsta korespondente Briselē Ilze Nagla. 

Sarunās starp "WhatsApp" un Itālijas tiesībsargājošajām iestādēm noskaidrots, ka uzbrukumos iesaistīti vairāk nekā desmit valstu telefona numuri, tostarp arī Latvijas. Upuriem "WhatsApp" tika nosūtīti elektroniski dokumenti – vai nu tieši, vai pēc pievienošanas grupu tērzēšanai. Lai spiegprogrammatūra sāktu darboties, šos failus pat nebija nepieciešams atvērt. Šāds "nulles klikšķa" uzbrukums tiek uzskatīts par īpaši slepenu un bīstamu.

Itāļu medija "Fanpage" galvenais redaktors Frančesko Kančelato bija pirmais, kurš publiski atzina, ka saņēmis brīdinājumu no "WhatsApp" par spiegprogrammatūras izmantošanu pret viņu, ziņo britu laikraksts "The Guardian". "WhatsApp", kas pieder "Meta", nav atklājis precīzus uzbrukumu mērķus vai viņu atrašanās vietas, taču norādīja, ka tie atrodas vairāk nekā 20 valstīs, arī Eiropā.

Pēc "WhatsApp" pārstāvju teiktā, platformas eksperti decembrī atklāja, ka "Paragon" programmatūra tiek izmantota pret tās lietotājiem, un nekavējoties slēdza izmantoto ievainojamību. Līdzīgi kā citi spiegprogrammatūru izstrādātāji, arī "Paragon" piedāvā savu produktu "Graphite" valdības aģentūrām, kas to izmanto noziedzības apkarošanai.

Itālijas Nacionālās kiberdrošības aģentūras un "WhatsApp Ireland Limited" advokātu sarunās atklājās, ka spiegprogrammatūra līdz šim tika izmantota vismaz pret septiņiem Itālijas telefona numuriem, informēja Itālijas valdība. Bez Itālijas numuriem uzbrukumos figurē arī citu valstu telefona numuri, tostarp no Beļģijas, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Kipras, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas, teikts paziņojumā.

Eiropas Komisija, atbildot uz jautājumu par iespējamiem rīcības soļiem, uzsvēra, ka šādu gadījumu izmeklēšana ir katras dalībvalsts tiesībsargājošo iestāžu kompetencē. "Komisijas nostāja ir skaidra – jebkādi mēģinājumi nelikumīgi piekļūt pilsoņu datiem, ieskaitot žurnālistus un politiskos oponentus, ir nepieņemami, ja tie tiek pierādīti," paziņoja Eiropas Komisijas preses pārstāvis Markuss Lammerts.