Latvijai drosmīgāk jārealizē savas iespējas globālajā tirgū
Latvijas augstskolu līderu diskusijā par mūsu valsts globālo konkurētspēju eksperti uzsver iespēju izmantot mūsu dabiskos resursus, nepieciešamību rīkoties drosmīgāk, kā arī vērš uzmanību uz nepietiekamo finansējumu un tā sarežģīto administrēšanu.
Diskusiju ciklu “Latvijas formula” TV24 ēterā vada profesors Mārcis Auziņš, un tā pirmajā epizodē Latvijas iespējas un izaicinājumus globālās konkurētspējas kontekstā analizēja Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Rīgas Stradiņa universitātes administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Irina Pilvere.
Jāmeklē savas nišas
Latvija ir neliela valsts ar unikāliem dabas resursiem un augstu izglītības līmeni, taču konkurence globālajos tirgos ir sīva. Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis – lai noturētu un nostiprinātu savu vietu pasaulē, ir jāmeklē veidi, kā izmantot savas stiprās puses un attīstīt jaunas nozares. Ekonomists Gundars Bērziņš norāda, ka ir divi konkurētspējas veidi. “Absolūtā konkurētspēja nozīmē, ka Latvija ir labākā pasaulē kādā noteiktā jomā. Relatīvā konkurētspēja nozīmē, ka esam stiprāki nekā citi reģionālā griezumā, jo mums ir specifiskas zināšanas un pieredze, līdz ar to mēs šajā jomā varam konkurēt visā pasaulē. Latvijai būtu jāmeklē savas relatīvās konkurētspējas nišas un jāveicina to attīstība.”
Dabas kapitāls
Kā vienu no šādām nišām, kurā Latvija uzrāda labus rezultātus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Irina Pilvere uzsver bioekonomiku – nozares, kas izmanto bioloģiskos resursus, piemēram, augus, dzīvniekus un mikroorganismus, lai ražotu pārtiku, enerģiju, materiālus, arī citas preces un pakalpojumus. “40 % Latvijas eksporta veido bioekonomikas nozares, tostarp lauksaimniecība, kokrūpniecība un pārtikas ražošana.” Viņa uzskata, ka Latvijas konkurētspējas atslēga ir ilgtspējīga un zaļa ražošana, kas piesaista starptautisko tirgu uzmanību.
Arī Latvijas lielā mežu platība ir nozīmīgs resurss, kas var veicināt konkurētspēju. Meži nodrošina ne tikai kokmateriālus, bet arī oglekļa piesaisti, kas ir svarīgi, īstenojot Eiropas Savienības zaļo politiku. “Mēs varam izcelties pasaulē ar savu dabas bagātību un ilgtspējīgu saimniekošanu,” saka Pilvere.
Cilvēki – Latvijas kapitāls
Rīgas Stradiņa universitātes administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis uzsver, ka Latvijas globālā konkurētspēja ir cilvēki. “Cilvēku kapitāls – tā ir reputācija un zīmols ne tikai medicīnā, bet visā sabiedrībā. Jāsaprot, ka cīņa par globālajiem talantiem ir pieaugusi, un, ja cilvēki no Latvijas aizplūst, nevis brauc uz šejieni, ja nedibina kompānijas, nebrauc šeit studēt, nepārceļas uz dzīvi, tas nav labi, jo cilvēki ir tie, kas noteiks Latvijas nākotnes konkurētspēju.”
Investīcijas inovācijās
Lai attīstītu inovatīvas nozares, nepieciešams ieguldīt zinātnē un tehnoloģijās, tomēr Latvija vēl aizvien atpaliek zinātnes finansējuma ziņā. Toms Baumanis uzsver: “Latvijas zinātnes finansējums ir nepietiekams, un tas liedz attīstīt augstas pievienotās vērtības nozares.”
Bieži inovāciju projektu finansējums balstās uz Eiropas Savienības struktūrfondu konkursiem, kas ir sarežģīti un ne vienmēr pieejami. “No 60 projektiem tiek finansēti tikai trīs,” saka Pilvere. “Tādēļ mums ir nepieciešama stabilāka valsts politika, kas atbalsta inovācijas un zinātnes attīstību.”
Drosme kļūdīties
Latvijai ir jāmeklē jauni attīstības virzieni, taču pilnīgi jaunu nozaru veidošana no nulles ir riskanta. Baumanis skaidro, ka veiksmīgākie jaunu nozaru attīstības modeļi balstās uz mūsu stiprajām pusēm. “Ja mēs radām inovatīvus risinājumus un strādājam, izmantojot esošās zināšanas un nozares, kuras labi pārzinām, jaunu virzienu attīstība to ietvaros ir daudz veiksmīgāka.”
Viņš uzsver, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā ir zemā riska tolerance. “Jaunas inovācijas prasa laiku un ieguldījumus, bet mēs Latvijā esam pieraduši nekavējoties prasīt rezultātu. Ir svarīgi “uzturēt neefektivitāti”, pieļaut iespēju kļūdīties, strādāt ar augstāku risku un veidot ilgtermiņa investīcijas.”
Kas jāuzlabo?
Diskusijas dalībnieki vienojās – lai Latvijas konkurētspēja augtu, nepieciešami vairāki nozīmīgi soļi.
Investīcijas zinātnē un izglītībā – jāstiprina universitātes un jāveicina augstas pievienotās vērtības nozares.
Atbalsts veiksmīgajām nozarēm – jāstiprina bioekonomika, medicīna un tehnoloģijas.
Riska tolerance un inovāciju veicināšana – jāatbalsta jaunās nozares, kas balstās uz esošajām zināšanām.
Jāsamazina birokrātija – Eiropas fondu līdzekļi jāpiešķir efektīvāk un elastīgāk.
Ja Latvija spēs veiksmīgi attīstīt savas stiprās puses un investēs jaunos virzienos, tā varēs nostiprināt savu vietu pasaules ekonomikā un kļūt par nozīmīgu inovāciju centru Eiropā.
Raidījuma ierakstus skaties XTV.lv
