Lauris Vidzis: Kāpēc Stradiņa slimnīcas būvniecības stāstā nevaram atļauties vēl vienu "Velvi"
“Lielas slimnīcas būvniecība nav tikai betona sienu liešana un stikla fasāžu iestiklošana – tas ir ieguldījums nākotnes veselības aprūpē un visas sabiedrības labklājībā. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpuss ir vairāk nekā jauna ēka – tas ir ceļš uz pieejamu, efektīvu ārstniecību tūkstošiem pacientu un solījums medicīnas darbiniekiem, ka nākotnē viņi varēs savu darbu veikt mūsdienīgos, atbilstošos apstākļos. Tieši tāpēc slimnīcas būvniecībā nav vietas kompromisiem vai neīstenojamiem, nenopietniem būvniecības darbu termiņiem, lai gan netrūkst arī ticētāju brīnumam.” Viedoklī dalās Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
To labi apliecina fakts, ka kopš jaunā iepirkuma izsludināšanas publiskajā telpā izskanējušas dažādas spekulācijas un maldinoša informācija par A2 korpusa projekta izmaksām, radot nepamatotu satraukumu sabiedrībā. Kā Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs vēlos kliedēt šīs bažas un sniegt faktos balstītu situācijas skaidrojumu.
Lai gan latviešiem nereti pārmet, ka esam pārlieku lieli pesimisti, mūsu spēja ticēt labajam un visu slikto ātri aizmirst liecina par pretējo. To pierāda arī Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības stāsts. Nav pagājis ne gads, bet izskatās, ka jau aizmirsts par iemesliem, kas aizkavēja slimnīcas jaunā korpusa pabeigšanu un radīja neizbēgamus apstākļus līguma laušanai ar SIA “Velve”. Pēkšņi no apziņas pagaisusi tāda būtiska informācija kā fakts, ka A2 korpusam vajadzēja būt pabeigtam jau 2023. gada pavasarī, bet SIA “Velve” ilgstoši nepildīja līgumā noteiktās saistības: neievēroja būvniecības termiņus, nenodrošināja termiņiem adekvātu strādnieku skaitu ikdienā, pieļāva būtisku defektu veidošanos būvobjektā, tajā skaitā pelējumu, kas ilgstoši netika novērsts ēkas pagrabstāvā, kur plānots izvietot operāciju bloku, un jumta neatgriezenisku sabojāšanu, pieļāva nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšanu utt. Tāpat aizmirsies, ka SIA “Velve”, pametot objektu, nelikumīgi piesavinājās lielāko daļu būvdokumentāciju, kas slimnīcai apgrūtināja objekta pārņemšanu un turpmāko darbu veikšanu, radot papildu izdevumus un grūtības ar jauna iepirkuma izsludināšanu.
Pamatproblēma – iepriekšējā būvnieka nespēja
Te mēs atgriežamies pie pamatproblēmas: pilnīgi visas termiņu nobīdes, ES līdzekļu derīguma termiņš, finansējuma piesaiste un nepieciešamība meklēt jaunu būvnieku ir saistīta ar vienu vienīgu patieso iemeslu – SIA “Velve” nespēju ilgstoši pildīt savas saistības, vairākkārtējiem termiņa pagarinājumiem un papildu naudas pieprasīšanu, kas rezultātā noveda pie nekā. Pat ar visu valsts pretimnākšanu līguma laikā, ko veidoja gan papildu naudas piešķīrums sadārdzinājuma segšanai teju 20 miljonu eiro apmērā, gan divkārtējs termiņa pagarinājums, celtniecība tika novilcināta, būtiska daļa valsts samaksātās naudas par jau paveiktajiem darbiem un iegādātajiem materiāliem apakšuzņēmējiem tālāk netika pārskaitīta, un lielais būtisko defektu apjoms paveiktajos darbos netika novērsts. Spekulācijas par it kā spēju pabeigt darbus ar SIA “Velve” menedžmentu ir utopiska ilūzija, ko publiskajā telpā mēģina kurināt daži karteļa entuziasti, aizmirstot reālos faktus, kas ir nepārprotami: ar iepriekšējo būvnieku Stradiņu A2 korpuss netiktu pabeigts nekad...
Turklāt jāņem vērā, ka ES fondu līguma nosacījumi nemaz neļāva turpināt līguma saistības ar savu nespēju apliecinājušo būvnieku, jo termiņu pagarināšanas limits atbilstoši ES stingrajām prasībām jau bija izsmelts. Lūdzu, beigsim atkal un atkal vārīt šo jau sen atdzisušo veco zupu, jo sadarbības turpināšana ar SIA “Velve” nebija iespējama ne pēc būtības, ne arī juridiski, bet jaunā korpusa pabeigšanas cena, ņemot vērā daudzos defektus un pelējumu, turpinātu augt.
Projekts: septiņreiz nomērīts un vienreiz griezts
A2 korpusa būvniecība ir kļuvusi par lakmusa papīru tam, cik nopietni mēs kā valsts attiecamies pret veselības sistēmu. Manuprāt, mazākais, ko varam prasīt no būvniekiem, kuri būvē slimnīcu, ir darbu paveikt kvalitatīvi, lai būve būtu droša un godam kalpotu nākamajām paaudzēm. Diemžēl ne visi ir vienisprātis ar Stradiņa slimnīcas vadību, publiski mētājoties ar atlaistā būvnieka tiražētajiem apgalvojumiem, ka to it kā nav bijis iespējams paveikt, jo projekts esot slikti izstrādāts. Tajā pašā laikā tiek ignorēts fakts, ka A2 korpusa būvprojektu izstrādāja un uzraudzīja sertificēti eksperti. Projektu izstrādāja SIA “Sestais stils”, un to izvērtēja neatkarīgi būveksperti. Turklāt Valsts kontrole un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) seko līdzi visiem lielajiem infrastruktūras projektiem, lai garantētu kvalitāti un atbilstību normatīviem. Projekta izstrādē tiek izmantoti jaunākie būvniecības tehniskie risinājumi, lai nodrošinātu ēkas ilgtspēju un efektīvu ekspluatāciju. Pirms celt jauno ēku, tika septiņreiz nomērīts un tikai tad griezts: projektu radīja arhitektūras profesionāļi, kas ikdienā sadarbojas ar celtniekiem, nevis ārsti, māsas vai cits slimnīcas personāls, kuru pienākums ir ārstēt vai vadīt slimnīcu. Turklāt ar būvprojektu un tehnisko specifikāciju bija iespējams iepazīties jebkuram pretendentam pirms piedāvājuma sagatavošanas. SIA “Velve” centieni publiskajā telpā diskreditēt projektu ir vienīgais salmiņš, pie kura var pieķerties būvnieks, kurš nav spējis attaisnot uz sevi liktās cerības.
Cik maksās, un kad beidzot būs gatavs?
Katra diena, ko pavadām bez A2 korpusa, ir diena, kad pacienti tiek ārstēti novecojušās un pārpildītās telpās, bet ārsti un māsas cīnās ne tikai par dzīvībām, bet arī ar izdegšanu un apgrūtinājumiem, ko rada novecojusī infrastruktūra, tādēļ ir saprotama sabiedrības interese par A2 korpusa būvniecības gaitu un izmaksām. Jaunā iepirkuma izziņošanas dienā izskanēja informācija, ka A2 korpusa pabeigšanai būs vajadzīgi “papildu 67 miljoni eiro”, taču šī informācija neatbilst patiesībai. Šīs ir jau ieplānotās būvniecības izmaksas, kas ir iekļautas kopējā ES apstiprinātā projekta budžetā – starpība starp kopējo projekta apjomu un izbūvēto apjomu, līdz ar to nekādi 67 miljoni no jauna nebūs jāmeklē. Kopējais projekta budžets ir 156,7 miljoni eiro, kas paredzēti gan būvdarbiem, gan medicīnas aprīkojumam, lai slimnīca pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā būtu pilnībā funkcionāla. Lielāko daļu – 85 % no būvniecības izmaksām – sedz Eiropas Savienības fondi. Reālo būvdarbu pabeigšanas cenu noteiks tirgus – patlaban ir izsludināts iepirkums, un pretendentu pieteikumi arī būs rādītājs nepieciešamajām izmaksām.
Atbildot uz jautājumu, kad A2 korpuss būs gatavs, gribu uzsvērt, ka pēc līguma laušanas ar iepriekšējo būvnieku darbi neapstājās. 2024. gadā tika veikti ārkārtas darbi, un tūlīt noslēgsies arī neatliekamie darbi. Starp šiem darbiem būtisks laika resurss veltīts defektu ekspertīzēm un tiesvedībām, ēkas izbūvējamā un izbūvētā apjoma noteikšanai. Plānots, ka izsludinātā iepirkuma rezultātā jaunais būvnieks 20–24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas pabeigs ēkas izbūvi. Tātad varam teikt, ka A2 korpuss pacientiem un ārstniecības personālam durvis vērs 2027. gadā. Mūsu mērķis ir pabeigt būvniecību kvalitatīvi un bez vilcināšanās, tāpēc nevaram pieļaut vēl vienu neveiksmi, un tāpēc slimnīca aktīvi strādā pie finansējuma piesaistes un risku pārvaldības, lai nodrošinātu veiksmīgu projekta noslēgumu. Tāpēc meklējam godprātīgu un profesionālu komandu ar speciālistiem dažādās būvniecības jomās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes darbu izpildi. Šis projekts ir jāpabeidz, un tas jāpaveic godprātīgi, kvalitatīvi un laikā.
Uzticēties faktiem, nevis spekulācijām
Publisko objektu būvniecība vienmēr ir sabiedrības redzeslokā, un tas ir apsveicami, jo uzliek projektu īstenotājiem papildu atbildību. Vienlaikus tieši dažādo interešu grupu pievērstās uzmanības dēļ publiskie objekti kļūst par instrumentu, ar kura palīdzību negodprātīgi dalībnieki savu vai politisko interešu vārdā manipulē ar sabiedrisko domu. Aicinu ikvienu rūpīgi izvērtēt informāciju, jo spekulācijas ne tikai ietekmē sabiedrības uzticību slimnīcai, bet arī kavē efektīvu projekta realizāciju.
