FOTO: ārpolitikas debatēs politiķi uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas drošību un sniegt atbalstu Ukrainai

Jāstiprina Latvijas drošība

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, runājot frakcijas vārdā, atgādināja, ka šī gada budžets ir arī drošības budžets.

Viņš savā runā sacīja, ka Latvijai pašlaik nav tieša militāra apdraudējuma, vienlaikus Krievija situācija turpina sarežģīt, tāpēc visas pūles jāvelta, lai stiprinātu iekšējo un ārējo drošību.

Rokpelnis norādīja, ka, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, finansējums aizsardzībai būs jāpalielina, vienlaikus domājot, kā resursus izmantot pēc iespējas lietderīgāk.

Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāts Edvards Smiltēns sacīja, ka ir skaidrs, ka dzīvojam pieaugošas ģeopolitiskas spriedzes laikā.

"Krievija ir uz kara ekonomikas takas, šogad aizsardzībā ieguldot jau 8% no iekšzemes kopprodukta," viņš teica.

Smiltēns uzsvēra, ka aizsardzības izdevumi ir jāpalielina, pie izaugušajiem drošības riskiem 5% no iekšzemes kopprodukta ieguldījumi NATO aizsardzībā esot adekvāti situācijai.

"Latvija un Baltijas valstis, protams, šeit rāda priekšzīmi, bet mums nāksies arī augt šajā," teica politiķis, paskaidrojot, ka jāstiprina enerģētiskā neatkarība no Krievijas. Tāpat politiķis uzsvēra ciešāku sadarbību ar ASV.

Politiķi ārpolitikas debatēs uzsver atbalsta sniegšanu Ukrainai

Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs politiķi akcentējuši situāciju Ukrainā un atbalsta sniegšanu, lai tā varētu pārvarēt ģeopolitiskos izaicinājumus.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) savā runā uzsvēra, ka līdz šim sniegtā Rietumu militārā palīdzība ļāva Ukrainai nezaudēt, bet tā bija par mazu, lai uzvarētu Krieviju.

"ASV prezidents Donalds Tramps runā par to, ka miers jāpanāk caur spēku, bet ir vajadzīgs arī taisnīgs miers," viņa piebilda.

Mūrniece akcentēja, ka "Ukrainas apbruņošana līdz zobiem", šķiet, ir vienīgais reālistiskais scenārijs, kas ļautu pabeigt karu ar Ukrainas uzvaru un teritorijas atgūšanu.

Saeimas Ārlietu komisijas locekle Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) atgādināja, ka Latvija turpina atbalstīt Ukrainu, prioritātes ir skaidras - maksimāla politiska un praktiska atbalsta sniegšana. Un vienlaikus ar atbalsta sniegšanu Ukrainai - Krievijas saukšana pie atbildības.

"Pašlaik noris aktīvs darbs pie Eiropas Padomes un Ukrainas nolīguma par šāda īpaša tribunāla izveidi, un, iespējams, jau šogad šāds tribunāls tiks dibināts," klāstīja politiķe.

Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka otrs ne mazāk svarīgs jautājums, kur būtisku lomu un lobiju ir spēlējusi arī Parlamentārā asambleja un Latvijas delegācija, ir Krievijas valsts iesaldēto aktīvu konfiskācija un nodošana Ukrainai.

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) Saeimas ārpolitikas debatēs sacīja, ka ir jāturpina atbalstīt ukraiņu tautas pretestība iebrucējiem, jāsper visi iespējamie soļi, lai sarunas par karadarbības apturēšanu netiktu risinātas bez Ukrainas un bez Eiropas valstu klātbūtnes.

"Ukrainas drošība un agresora apturēšana vienlaikus ir arī mūsu drošība", viņš uzsvēra.

Latkovskis teica, ka sarunām par jebkuriem potenciāli iespējamajiem jaunajiem starptautiskajiem līgumiem, ja tie jebkādā veidā skar Latvijas intereses, ir jānotiek ar Latvijas un Eiropas līdzdalību, un tai ir jābūt vienai no mūsu diplomātijas aksiomām.