Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 3. un 4.janvārī. FOTO. VIDEO
Kā tas pēdējos gadus jau ir ierasts, arī šogad janvāra sākumā Rīgā savu dzimšanas dienu svinēs slavenais detektīvs Šerloks Holmss. Šoreiz viņš leģendārā krievu seriāla „Šerloka Holms un doktora Vatsona piedzīvojumi” uzņemšanas vietās Vecrīgā savus viesus un fanus gaidīs svētdien, 4. janvārī.
Savukārt koncertzālēs un teātros vēl joprojām varat izjust Ziemassvētku piparkūku smaržu un Jaungada šampanieša dzirksti. Nacionālajā teātrī atkar var redzēt slaveno holandiešu Ziemassvētku stāstu „Sudraba slidas”, Siguldā izskanēs vairāki svētku garīgās mūzikas koncerti, bet galvaspilsētas kinoteātros sāka rādīt krievu filmu „Mammas 3” par trīs dāmām, kuras Jaungada naktī iestrēgušas kādā Polijas mazpilsētā, kaut gan īstenībā tā ir Tukuma lidosta un Cēsu vecpilsēta. Pašās Cēsīs šo filmu vēl nerādīs, bet tur varat doties uz Eiropas krievu virtuozu koncerti. Bērnu būs priecīgi, ja vecāki viņus aizvedīs uz Kalnciema kvartālu, kuru sestdien skanēs Jēkaba Nīmaņa dziesmas bērniem. Tāpat Kalnciema kvartālā tiek atklātas arī divas jaunas izstādes. Protams, ko jaunu varat redzēt arī citās Latvijas izstāžu zālēs.
1. Mistera Šerloka Holmsa 161. dzimšanas dienas tusiņš Rīgā
Svētdien, 4. janvārī, Rīgā valdīs britu impērijas galvaspilsētas slavenās Beikerstrītas atmosfēra, jo jau ceturto reizi leģendārais detektīvs Šerloks Holmss Latvijas galvaspilsētu izvēlējies par savu dzimšanas dienas svinību lietu. Šogad viņš savu 161. jubileju un to rīkos mārketinga aģentūra „PR līnija” un biedrība „Holmes&Co”.
Krāšņais un jautrais pasākums, kas apvieno visus slavenā detektīva pielūdzējus, sāksies pulksten 13.00 pie Mākslas akadēmijas, kur pulcēsies Holmsa un citu Artūra Konana Doila literāro tēlu uzticīgākie sekotāji, lai dotos kostīmu parādes gājienā. Labākie tēli saņems vērtīgas balvas, bet pilnīgi visi - svētku skatītāju mīlestību un sajūsmu. Gājiens norisināsies caur vecpilsētu līdz svētku galvenajai skatuvei Līvu laukumā, kur notiks dalībnieku apbalvošana, angļu šķirņu suņu parāde, koncerts un daudz citu interesantu aktivitāšu bērniem un pieaugušajiem.
Svētku programma:
* no pulksten 11.00 līdz 17.00 - ekskursijas pa Igora Masļeņņikova slavenās krievu televīzijas filmas „Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi” uzņemšanas vietām Rīgā;
* no pulksten 12.00 līdz 13.00 - gājiena dalībnieku pulcēšanās un reģistrācija pie Mākslas akadēmijas;
* no pulksten 12.00 līdz18.00 - Lielās ģildes telpās darbosies „Holmsu akadēmija”, kur visi interesenti varēs apgūt izcilā detektīva dedukcijas metodi. „Holmsu akadēmiju” atbalsta Valsts policija;
* pulksten 12.00, 13.00 un17.00 – Lielajā ģildē sāksies pilsētas kvests (aizraujoša loģikas spēle) „Moriartija atriebība” pēc Artura Konana Doila darbu motīviem. Detektīvstāsta izmeklēšana norisināsies Vecrīgas ieliņās. Dalībniekus gaida vēsturiski rēbusi, patīkami pārsteigumi, suvenīri, tikšanās ar personāžiem no darbiem par Šerloku Holmsu, fotosesijas interesantās vietās, un noslēgumā tējas baudīšana vienā no mājīgajiem restorāniņiem;
* no pulksten 13.00 līdz13.30 - gājiens no Mākslas akadēmijas līdz svētku galvenajai skatuvei Līvu laukumā. Gājienu pavadīs Rīgas pilsētas jātnieku policija un Viņas majestātes Anglijas karalienes konstebli;
* no pulksten 13.30 līdz 18.00 - Lielais svētku koncerts Līvu laukumā. Programmā: muzikantu, dziedātāju, aktieru un dūdinieku uzstāšanās, kā arī angļu šķirņu suņu parāde un labāko kostīmu parādes tēlu apbalvošana, bārdu un ūsu konkurss, dienesta suņu paraugdemonstrējumi;
* no pulksten 14.00 līdz 15.00 - vecās labās Anglijas seru un pēru tradicionālās brokastis „Auzu putra, ser!”;
* no pulksten 14.00 līdz 18.00 – Lielajā ģildē Retro fotosalons ar Beikerstrītas dekorācijām un atribūtiem. Kopā ar fotokartiņu misis Hadsone pasniegs tasi tējas ar cepumu;
* no pulksten 15.00 līdz 15.15 - pirmo reizi svētkos notiks Ginesa rekorda cienīgs flešmobs – vislielākais Holmsu skaits vienā kvadrātkilometrā. Kulminācijas brīdī ieplānots, ka visi uzliks Holmsa kinolomu atveidotāju – Vasīlija Ļivanova vai Benedikta Kemberbeča masku.
Šie ir tikai dažas Šerloka Holmsa dzimšanas dienas pasākumi. Sīkāku svinību aprakstu meklējiet internetā: www.holmes.lv.
Holmsu akadēmija Lielajā ģildē
2. Nacionālajā teātrī atkal mirdzēs „Sudraba slidas”
Ja gribas vēl saglabāt Ziemassvētku noskaņu, tad jādodas uz Latvijas Nacionālo teātri, kur šajā nedēļas nogalē atkal izrādīs pirms 2011. gada Ziemassvētkiem iestudēto pēc Mērijas Meipsas – Dodžas stāsta motīviem tapušo muzikālo izrādi visai ģimenei „Sudraba slidas”. Izrādes režisors ir Edmunds Freibergs, komponists - Raimonds Pauls, dziesmu tekstu autors – Jānis Elsbergs, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Anna Heinrihsone, bet horeogrāfs - Alberts Kivlenieks. Lomās: Marija Bērziņa, Ainārs Ančevskis, Sanita Pušpure, Ivars Puga un citi. Jāpiebilst, ka 2011./12. gada sezonā izrādes kostīmu māksliniece ANNA Heinrihsones teātra balvas ceremonijā „Spēlmaņu nakts” saņēma balvu kā Gada kostīmu māksliniece.
„Sudraba slidas” Nacionālā teātra Lielajā zālē izrādīs piektdien, 2. janvārī, pulksten 17.00, bet sestdien un svētdien, 3. un 4. janvārī, pulksten 12.00 un 17.00.
„Sudraba slidas” ir viens no pazīstamākajiem Ziemassvētku stāstiem, kas aizved uz 19. gadsimta Holandi – tās aizsalušajiem kanāliem, pa kuriem bērni skrien ar slidām, vējdzirnavām, kas griežas ziemas vējos, un mājām, kurās mīt mazie holandiešu bērni, paēduši, silti apģērbti un laimīgi. Tikai pašā pilsētiņas nomalē, pussabrucis un pelēks, slejas kāds trūcīgs namiņš, kurā dzīvo mazā Grētele, viņas krietnais brālis Hanss, viņu vienmēr norūpējusies, darbos nogurusī mamma un slimais tēvs, kurš pēc nelaimes gadījuma uz dambja ir zaudējis atmiņu un neatceras to, kur noglabājis paprāvu naudas summu.
Biļešu cenas: 3 – 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.teatris.lv.
„Sudraba slidas” Nacionālajā teātrī
3. Dziesmas bērniem Kalnciema kvartālā
Sestdien, 3. janvārī, pulksten 14.00 Kalnciema kvartāls (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) bērnus un viņu vecākus aicina uz melodiju un prieka piepildītu koncertu „Jēkaba Nīmaņa dziesmas bērniem”.
Komponista Jēkaba Nīmaņa speciāli bērniem veltītajā koncertprogrammā ietilps dungojamas, dejojamas un līdzi skaitāmas orģinālkompozīcijas ar latviešu dzejnieku Jāņa Baltvilka un Ineses Zanderes tekstiem no speciāli bērniem veltītās dzejas. Koncertprogrammu izdziedās vokālais pedagogs un dziedātājs Jānis Kurševs un operdziedātāja Jolanta Strikaite. Pavadījums: Uģis Krišjānis – klavieres; Valters Pūce - čells; Jēkabs Nīmanis – klarnete, ģitāra un vokāls.
Koncertprogrammas dziesmu autors, komponists Jēkabs Nīmanis ir viens no daudzpusīgākajiem un interesantākajiem Latvijas jaunāko laiku mūziķiem, kurš teātru publikai pazīstams pēc mūzikas Jaunā Rīgas teātra izrādei „Latviešu mīlestība” un Nacionālā teātra izrādei „Voiceks”. Jēkabs Nīmanis veidojis mūziku arī Žaņa Lipkes memoriālam Ķīpsalā, kā arī radījis 2014.gada februārī pirmizrādi piedzīvojušo kameroperu „Līsistrate”, kuru veidojis sadarbībā ar libretisti Inesi Zanderi un režisori Kristīni Siris (Šveice).
Biļešu cenas: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
4. Eiropas krievu virtuozi Cēsīs
Vidzemes koncertzāle „Cēsis” jauno gadu uzsāk ar kamerorķestra „Eiropas krievu virtuozi” („The Russian Virtuosi of Europe”) koncertu, kas izskanēs sestdien, 3. janvārī, pulksten 19.00, kurā atskaņos krievu komponista Pētera Čaikovska skaņdarbus - „Atmiņas par Florenci” un „Stīgu serenāde”.
Ansambli „Eiropas krievu virtuozi” 2004.gadā nodibināja krievu vijolnieks Jurijs Žisļins, apvienojot mūziķus, kuri guvuši panākumus starptautiskos konkursos visā pasaulē, uzstājoties gan kā solisti, gan kā orķestra dalībnieki. Visi kamerorķestra mūziķi izglītojušies prestižākajās mūzikas augstskolās Maskavā, Rīgā, Parīzē, Londonā, tagad turpinot labākās krievu atskaņotājmākslas tradīcijas. Savā pirmajā darbības gadā mūzikas virtuozi piedzīvoja spilgtu debiju „Wigmor Hall” Londonā, un kopš tā laika orķestris regulāri uzstājas lielākajās koncertzālēs Eiropā.
Apvienojot slavenās krievu skolas un rietumu kamermūzikas tradīcijas, „Eiropas krievu virtuozi” pašlaik tiek dēvēti par vienu no atzītākajiem kamermūzikas ansambļiem uz mūsdienu mūzikas skatuves. Orķestra sastāvā muzicē arī latviešu vijolniece, ilggadēja orķestra „Kremerata Baltica” soliste Eva Bindere.
Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā:
5. Baznīcas mūzika Siguldā: koris katoļu baznīcā, pareizticīgo dziedājumi „Baltajā flīģelī”
Ja jūs valdzina garīgā mūzika, tad svētdien, 4. janvārī, jādodas uz Siguldu, kur var apmeklēt vairākus garīgās mūzikas koncertus. Starplaikā starp koncertiem varat ieplānot pastaigu vai nu pa pilsētu, vai arī gar Gaujas krastu, jo Siguldā ir ko redzēt ne tikai zelta rudenī, bet arī ziemā.
* 4 janvārī pulksten 13.30 Siguldas katoļu baznīcā notiks Siguldas jauktā kora „Spārni” un Valmieras jauktā kora „Valmiera” Zvaigznes dienas koncerts. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.
* Savukārt sešos vakarā 4. janvārī koncertzālē „Baltais flīģelis” sāksies pareizticīgo Ziemassvētku dziedājumu koncerts, kurā uzstāsies Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris „Logos” priestera Joana Šēnroka vadībā.
Koncertā piedalīsies solisti Jānis Kurševs un Irina Dzodcojeva, programmā skanēs grieķu, bulgāru un krievu garīgie dziedājumi. Koris savā izpildījumā ļoti konsekventi ievēro kanonus un tradīcijas, tādēļ Siguldas koncertā dziedātā programma būs unikāla, tā atšķirsies no sekojošajiem Ziemassvētku koncertiem, jo pēc pareizticīgo kalendāra tas vēl ir laiks pirms Ziemassvētkiem, un tam tiek pieskaņots attiecīgs repertuārs.
Pirms koncerta pulksten 16.00 koris piedalīsies lūgšanā Siguldas Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā pareizticīgo baznīcā, Vizbuļu ielā 2.
Kora vadītāja un idejiskā tēva, talantīga mūziķa, diriģenta un vienlaikus arī garīdznieka, Tukuma pareizticīgo draudzes virspriestera Joana Šēnroka ilgi lolotā ideja īstenojās 2013. gada novembrī, kad Rīgā ar metropolīta Aleksandra svētību tika nodibināts Latvijas pareizticīgās baznīcas vīru koris „Logos”. Pēc tēva Joana visdziļākās pārliecības kora galvenais uzdevums ir nodot klausītājam dziedājuma vēsti, tā teksta būtību, pie tam šī vēsts ir jāpasniedz nevainojamā muzikālā izpildījumā, ļaujot ikvienam to pilnībā izjust un patiesi tai noticēt. Kolektīvu veido 13 vīri ar ilggadīgu dziedāšanas pieredzi Latvijas profesionālajos koros („Ave Sol”, „Latvija”, Latvijas Radio korī, Latvijas Nacionālās operas korī) un citos kolektīvos.
Biļešu cenas: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tiklā). Sīkāk internetā: www.baltaisfligelis.lv.
6. Latvijā uzņemts krievu joku gabals – kinokomēdija „Mammas 3”
No piektdienas, 2. janvāra, uz Rīgas kinoekrāniem sāk izrādīt Krievijas kinokomēdijas „Mammas” trešo daļu. Latviešu skatītājiem to interesanti būtu vērot ne jau krievu jociņu dēļ, bet gan tādēļ, ka tā uzņemta Latvijā – Tukuma lidosta pārtapusi par Polijas mazpilsētas lidostu, bet Cēsis par Polijas provinces pilsētiņu. Filmā filmējušies arī mūsu pašu aktieri un statisti - Dailes teātra aktieris Āris Rozentāls, Jakovs Rafalsons no Rīgas Krievu teātra, Ilze Pukinska un Māris Bezmers no Valmieras teātra, Lauma Balode no Liepājas teātra, kā arī neatkarīgais aktieris Bruno Libauers, multimākslinieks Kaspars Bindemanis, grupa „Dzelzs vilks”, bet masu skatos - ap divsimt Cēsu iedzīvotāju. Protams, filmā darbojas virkne pazīstamu krievu aktieri, tostarp arī komiķi Andrejs Urgants, Gariks Harlamovs un Timurs Rodrigezs.
Filmas uzņemšanu šopavasar pavadīja arī vairāki skandāli un kuriozi. Piemēram, tajā, protestējot pret Krievijas agresiju Ukrainā, atteicās filmēties „Prāta vētras” līderis Renārs Kaupers. Savukārt Cēsīs pavasarī tika uzstādīta liela Ziemassvētku eglīte, jo filmas darbība norit gadu mijā.
Arī „Mammas 3”, apvienojot filmas labākās abu pirmo daļu tradīcijas, kļuvusi par aizraujošu un jautru stāstu par trim mammām, Vecgada vakarā mazā Eiropas pilsētiņā.
Trīs mammas Vecagada vakarā nonāk lidmašīnā, kura lido uz Prāgu. Taču lidmašīna netiek līdz Prāgai, bet laikapstākļu dēļ spiesta nolaisties mazā Polijas pilsētiņā. Gaidot izlidošanu, varones izlemj aizbraukt uz centru, kur noteikti svētku gaidās ir paredzami kādi pasākumi. Tur viņas sagaida pasakainu Vecgadu... pavisam tukšās ielās. Nekādas trokšņainas svētku svinēšanas, kā to bija iztēlojušās varones. Mammas ar to nemaz nav mierā un izlemj sarīkot īstu, sirsnīgu un trakulīgu krievu Jaungadu.
Filma kino „Citadele” un „Cinamon” (tirdzniecības parkā „Alfa”) tiek demonstrēta krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Sīkāk internetā: www.forumcinemas.lv un www.cinamonkino.lv.
7. Izstāžu ceļvedis:
* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) līdz 17. janvārim apskatāma mākslinieces Sabīnes Vekmanes personālizstāde „Ledus hokejs”, kurā iemūžināts „latviešu nacionālais” sporta veids – hokejs. Gleznojot hokeju monohromos toņos, māksliniece ir it kā atņēmusi tam „sīvo cīņu” izteiksmi un pieteikusi savu sievietes skatījumu uz tik „maskulīno” tēmu, kas vairāk asociējas ar patīkamu brīvā laika pavadīšanu. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
* Savukārt līdz 30. janvārim turpat kaimiņos – Kalnciema kvartāla vīnu veikala zālē sestdien, 3. janvārī, pulksten 19.00 atklās divu Latvijas Kultūras koledžas 3. kursa fotogrāfijas specializācijas studenšu - Paulas Turkas un Lindas Brensones – izstādi „Cilvēks +”, kurā viņas piedalās ar saviem kvalifikācijas eksāmenu darbiem. Foto sērijā „Cilvēks +” piedalās divas ģimenes, katra ar vairākām paaudzēm. Cenšoties nepieķerties lietām un vairāk koncentrēties uz garīgām vērtībām, izstādes autores izvirza mērķi noskaidrot katra ģimenes locekļa individuālās vērtības, liekot tiem izpildīt vienu uzdevumu - izvēlēties savu mīļāko lietu, kas var arī nebūt priekšmets. Autores dokumentē katra foto sērijas dalībnieka izvēles iemeslus un analizē izvēlētās lietas. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
* Līdz 31. janvārim Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centra Laikmetīgās mākslas sektorā, skatāmas divas jaunas izstādes - Riho Tomras (Igaunija) tekstildarbu izstāde „No diega līdz mākslai” un Aleksandras Šļahovas akvareļu izstāde „Pārejas”. Mākslinieces un mākslas pedagoģes Aleksandras Šļahovas akvareļos dominē viņai raksturīgā krāsu tīrība, to kontrasts un harmonija, kas no idejas līdz rezultātam materiālā izlolots skrupulozi un pēctecīgi. Māksliniece tver dabā un dzīvē vienkāršo, saskatot un transformējot tā vērtīgākās šķautnes, un atspoguļo uztverto formu mūsu skatieniem īpašā pietuvinājumā. Savukārt Riho Tomras izstāde veltīta pasaulē atzīta vācu mežģīņu adīšanas meistara Herberta Riharda Nīblinga 111.jubilejai. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.
* Valkas Novadpētniecības muzeja Izstāžu zālē vēl mēnesi un dažas dienas – līdz 5. februārim - skatāma radošās grupas „Pazarh” darbu izstāde „Desmit gadu mirklis. Viss un Mūzika”. „Pazarh” - tā ir domubiedru grupa no Latvijas, Gruzijas un Krievijas, ko jau daudzus gadus vieno radošums tā visdažādākajās izpausmēs. Kā izstādes ievadā norāda paši autori, grupas nosaukumam nav nekā kopīga ar vārdiem vai apzīmējumiem. „Pazarh” - tas ir kaut kas, kas pēc skanējuma vislabāk atspoguļo mūsu darbību un centienus. Grupas radošās izpausmes ir ļoti dažādas — sākot no gleznām līdz pat koka skulptūrām.. Līdztekus izstāžu darbībai „Pazarh” rada ikonas, baznīcu projektus, interjera priekšmetus un pat bērnu šūpulīšus. Grupas māksliniecisko rokrakstu varētu dēvēt par Bērna realitāti. Sīkāk internetā: www.muzejs.valka.lv.
