"Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās sāga liecina par to, ka koalīcijas darbs ir apgrūtināts," norāda politoloģe
Latvijas Bankas prezidenta amats ir politiski nozīmīgs un koalīcijas partneri to izmanto savas ietekmes demonstrēšanai, norāda politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Viņa norāda, ka Latvijas Bankas prezidenta amata virzīšanas "otrā kārta" nav bijusi veiksmīga, jo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nevēlējās būt tā, kura pakļaujas "Jaunās Vienotības" (JV) spiedienam. Tāpat viņa uzsver, ka ikviens koalīcijas partneris vēlas būt galvenais, kurš šo procesu vada.
Metla-Rozentāle atzīmēja, ka kopumā Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās sāga liecina par to, ka šādā kombinācijā koalīcijas darbs ir apgrūtināts. "Visi šie trīs politiskie spēki ar tik mazu kopējo balsu pārsvaru, kā arī, ņemot vērā to, kā šī koalīcija tika izveidota, proti, ka šie spēki nav dziļi saliedēti savās vērtībās (..), katrs pārstāv būtiski atšķirīgu elektorāta grupu, līdz ar to par kaut ko kopīgi vienoties ir ļoti sarežģīti," skaidroja politoloģe.
Viņa arī piebilda, ka ar katru brīdi, īpaši, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, tas kļūstot arvien lielāks izaicinājums. Tāpat viņa iezīmēja, ka JV un premjerei Evikai Siliņai (JV) kā koalīcijas partijas līderei neesot tik liela autoritāte un ietekme koalīcijas partneru vidū. "Katram [koalīcijas partnerim] ir sava pozīcija, un premjere viņu gadījumā nav tāds līderis, ar tādu potenciālu, kas varētu panākt vienošanos šādos pietiekami būtiskos jautājumos," sacīja Metla-Rozentāle.
Reizē politoloģe vērtēja, ka nevar viennozīmīgi teikt, ka koalīcija kritīs, taču šķietami kaut kas premjerei būtu jādara - koalīcija jāpaplašina, jātransformē.
"Esošajā veidolā redzam, ka no vienas puses JV un premjere ir nonākuši tādā kā ķīlnieku pozīcijā, kur īsti nekā šo procesu nevar ietekmēt, un, protams, ka tas atstāj iespaidu uz partijas reitingiem," sacīja Metla-Rozentāle, piebilstot, ka pat partijas biedros dzirdams viedoklis, ka kaut kas jādara, ka ilgāk turpināt stāstu, ka "viss ir kārtībā", nevarot.
Vienlaikus viņa uzskata, ka nav jauna koalīcijas sastāva varianta, alternatīvas versijas, un tieši tāpēc šī valdība, neskatoties uz smagu, mokošu procesu dažādos jautājumos, tomēr nemainās, nekrīt.
Vērtējot Valsts prezidents Edgara Rinkēviča iniciatīvu Latvijas Bankas prezidenta amata virzīšanu nodot Valsts prezidentam, politoloģe norādīja, ka no Latvijas Bankas prezidenta tiek sagaidīta noteikta ekonomiskās attīstības vīzija, viņam esot liela ietekme uz ekonomiku, un šajā sakarā esot jautājums par prezidenta atbildību.
"No vienas puses tas noņemtu politisko stīvēšanos, politisko tirgus momentu, bet tajā pašā laikā ar Latvijas Bankas prezidentu būs jāstrādā kopā politiķiem, mērķi jāsasniedz politiķiem, un tad ir jautājums, vai vienmēr prezidents spēs un būs tik autoritatīva persona, ko respektēs, kura viedoklim līdz galam uzticēsies," pauda Metla-Rozentāle.
Konteksts
Kā ziņots, Mārtiņa Kazāka kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā pagājušajā nedēļā izvirzīja Saeimas opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA). Valdošā koalīcija bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un piektdien paziņoja, ka šī kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Tomēr jau pirmdien valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku. Līdz ar to Kazāka ievēlēšanai amatā varētu būt vismaz 61 Saeimas deputāta balss, kas ir pietiekami.
Kazāku apstiprināšanai uz otro pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā JV un "Progresīvie" virzīja jau pagājušā gada nogalē, kad viņam šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā ZZS, izvirzot savu kandidātu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.
