Bauskas novadā gatavojas restaurēt Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja ratnīcu

Projekta vadītāja un biedrības "Bauskas rajona lauku partnerība" vadītāja Jolanta Lauva aģentūru LETA informēja, ka 2014.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) netika apstiprināts pašvaldības iesniegtais projekts "Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja "Lejenieki" ratnīcas restaurācija", kura izmaksas sākotnēji tika lēstas 40 000 eiro apmērā, taču VKPAI atbalstīja šīs restaurācijas tehniskā projekta izstrādi, piešķirot tai valsts finansējumu Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā 2014.gadam.

Tehniskā projekta izstrāde ir pabeigta, un tā izmaksājusi nepilnus 4000 eiro, skaidroja Lauva, piebilstot, ka tehniskais projekts došot iespēju precīzāk aplēst izmaksas un sagatavot restaurācijas projektu atkārtoti, lai to iesniegtu apstiprināšanai šogad.

"Ratnīcas ēkai iespējami ātri nepieciešama jumta restaurācija vai rekonstrukcija, griestu pārseguma rekonstrukcija. Otrajā kārtā paredzēta ēkas fasādes restaurācija, atjaunojot vēlāk aizbūvēto durvju ailu, likvidējot vēlāk izbūvētās logu ailes un rekonstruējot ēkas sākotnējo apdari - balsinājumu ar logu aiļu, stūra rustu un cokola dekoratīvo krāsojumu," skaidroja Lauva.

Tāpat otrajā kārtā iecerēta logu un durvju nomaiņa maksimāli autentiskā izskatā, ēkas elektroinstalācijas rekonstrukcija, grīdas betonēšana, pamatu rekonstrukcija/pastiprināšana un drenāžas ierīkošana. Šo darbu izpildei tiks meklētas iespējas piesaistīt publisko finansējumu, pauda projekta vadītāja.

Viņa skaidroja, ka 2013.gadā tika veikta izpēte ar mērķi konstatēt un fiksēt vēl pastāvošās ēku oriģinālās substances un izstrādāta restaurācijas programma, lai rezultātā noteiktu optimālākos priekšlikumus ēku restaurācijai un integrācijai šodienas muzeja dzīvē, izdarot to maksimāli organiskā un autentiskajai apbūvei pieņemamā veidā. Restaurācijas programmā norādīta nepieciešamība tehniski sakārtot jau daļēji avārijas stāvoklī nonākušās kūts, kas šobrīd tiek dēvēta par ratnīcu, un klēts ēkas.

Pirmos glābšanas darbus plānots veikt ratnīcas telpā. Ēkas pārsegums rada bažas par tā nestspēju, ēkas jumta ģeometrija ir neprecīza un tā konstruktīvā izturība - apšaubāma. Atsevišķās vietās jumta kore ielīkusi un jumta konstrukcija ir nosvērusies, atsevišķas jumta konstrukcijas daļas bojājuši koksnes kaitēkļi, kā rezultātā vājināta visas konstrukcijas nestspēja, skaidroja Lauva.

Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja "Lejenieki" ansamblis sastāv no dzīvojamās mājas un virknes saimnieciska rakstura celtņu, kas kopā veido tipisku Zemgales viensētas apbūves kompleksu. Ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu kultūrvēsturisko un sabiedrisko nozīmīgumu un ir publiski pieejams.

Muzeja galvenā funkcija ir vēstīt par dzejnieka Plūdoņa dzīvi un daiļradi, bet paralēli apmeklētāji aicināti iepazīties arī ar Zemgales lauku sētu, kas atrodas skaistā, gleznainā vietā Mēmeles upes krastā.

Komplekss sastāv no dzīvojamās mājas, klēts, kūts, pirts, pagraba un kaltes. Ēkas, kā tas raksturīgs Zemgales sētām, kārtotas ap taisnstūra pagalmu un pārredzamas no dzīvojamās mājas logiem.

1959.gadā dzejnieka Plūdoņa dzimtās mājas "Lejenieki" Bauskas rajona Ceraukstes pagastā tika iekļautas memoriālo māju sarakstā, lai glābtu tās no bojāejas. Līdz 1966.gadam "Lejenieki" bija apdzīvoti, taču pakāpeniski sākās istabu atbrīvošana, un 1966.gada 5.jūnijā tika atklāta pirmā Plūdonim veltītā ekspozīcijas istaba.

Oficiāla memoriālā muzeja statuss "Lejeniekiem" tika piešķirts 1968.gada 20.martā. Kopā ar muzeja statusa piešķiršanu tika noteikts, ka "Lejenieki" ir sena un tradicionāla Zemgales lauku sēta.

LETA