"Bezatbildība vai ļaunprātīga rīcība?": Aija Nagle par siltumenerģijas cenām Rēzeknē
Augsto siltumenerģijas tarifu tēma Rēzeknē, kas joprojām ir vieni no augstākajiem valstī, atkārtoti tika apspriesta publiskas personas Aijas Nagles autorprogrammā "Po faktu". Šis jautājums satrauc ne tikai tūkstošiem rēzekniešu, bet arī pagaidu varu pilsētā, apgrūtinot jau tā problēmām pilno pašvaldības budžetu.
Tarifu stāsts
Situācija ar siltumenerģiju Rēzeknē kļuva neparedzama 2021. gada rudenī, kad toreizēja dome Aleksandra Bartaševiča vadībā noslēdza desmit gadu līgumu ar privāto siltumražotāju uzņēmumu REZ NRJ. Toreiz pilsēta nodeva privātpersonai siltuma ražošanas daļas. Līguma loģiku skaidroja šādi: pilsēta tradicionāli sildījās ar dabasgāzi, kuras cena strauji pieauga, bet privātuzņēmējs bija gatavs būvēt katlu māju, kas darbotos ar šķeldām, un pilsēta pirktu siltumu no viņa. Tas bija paredzēts, lai strauji samazinātu tarifus rēzekniešiem.
Tarifi tiešām samazinājās. Bet tikai uz dažiem mēnešiem. Tad tarifs pārliecinoši pieauga un līdz pat šodienai nekad nav bijis zems. Jāatzīmē, ka zems tarifs nebija nekur Latvijā. Pēc enerģētiskās krīzes un kara sākuma Ukrainā energoresursu cenas bija tik augstas, ka valsts bija spiesta kompensēt to katastrofālo pieaugumu.
Tomēr pat šīs kopējās nelaimes fonā Rēzekne paspēja "izcelties" divreiz. Pirmkārt, iegūstot "titulu" kā pilsēta ar augstākajiem siltuma tarifiem Latvijā, un pēc tam nonākot Valsts kontroles izmeklēšanā, kas atklāja rēzekniešu "siltumapgādātājus" manipulācijās ar valsts dotācijām.
Kā norādīja Valsts kontrole, pilsētas uzņēmums Rēzeknes siltumtīkli ražoja siltumenerģiju ar tarifu 128 eiro par megavatstundu, bet pārdeva to gandrīz divreiz dārgāk. Audita aprēķini liecina, ka valsts uzņēmumam samaksāja vismaz par 4,55 miljoniem eiro vairāk, nekā būtu samaksāts, ja Rēzekne savlaicīgi pārskatītu tarifus. Nauda tika novirzīta nevis pilsētas iedzīvotāju palīdzībai, bet ieripoja uzņēmuma kontos.
Toreizējais mērs Aleksandrs Bartaševičs apgalvoja, ka situācija tika pārspīlēta un politiski angažēta. Tomēr tieši šie atklātie pārkāpumi kļuva par vienu no iemesliem Rēzeknes ievēlētās domes beigām, kas beigu beigās noveda pie mēra atstādināšanas un domes atlaišanas.
Jautājuma cena
Attiecībā uz daudzgadīgo līgumu ar privāto uzņēmumu siltuma cena Rēzeknē no REZ NRJ divu gadu laikā palielinājās no 35,90 eiro par megavatstundu 2021. gadā līdz 77,86 eiro par megavatstundu 2023. gadā. Savukārt, 2023./2024. gada apkures sezona sākās ar tarifu 88,79 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumā, kaimiņos esošajā Daugavpilī iedzīvotāji maksā 63,12 eiro par megavatstundu — gandrīz par trešdaļu mazāk.
"Kāpēc Rēzeknē tarifi ir augstāki nekā kaimiņu pilsētās? Un kāpēc pilsēta nesekoja Daugavpils piemēram, kur siltumapgādi nodrošina pašvaldības katlu mājas?" — jautā Aija Nagle.
Bijušā mēra izteikumi
Tagad jau bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs turpina apgalvot, ka situācija ar tarifiem ir pārspīlēta, un augsto tarifu vainojams it Regulators un Rēzeknes siltumtīklu vadība. Savukārt, desmit gadu līgumu ar privāto katlu māju viņš uzskata par gandrīz vienīgo cerību rēzekniešiem, ja viņi vēlas vismaz nosacīti pieņemamu siltuma cenu.
Tomēr bijušā mēra izteikumos ir vairākas neskaidrības, kas rada jautājumus — vai viņš patiešām saka visu un, galvenais, vai viņš saka taisnību?
Pirmkārt, siltuma cena. Bartaševičs apgalvo, ka privātais piegādātājs var pārdot siltumu pilsētai par 52 eiro par megavatstundu. Tomēr kāpēc tad tieši Rēzeknes siltumtīkli noslēdza līgumu ar šo piegādātāju par siltuma piegādi ar tarifu 77,86 eiro par megavatstundu, sākot no 2023. gada 28. februāra? Tas rada pamatotas šaubas par šī lēmuma iemesliem.
Rodās iespaids, ka bijušā mēra izteikumi vairāk ir vērsti uz kritikas mazināšanu viņa virzienā nekā uz patiesas situācijas atspoguļošanu. Galu galā tarifs gala lietotājiem paliek 88,79 eiro par megavatstundu, kas ievērojami pārsniedz kaimiņu pilsētu siltuma cenu.
Otrkārt, manipulācijas ar cipariem. Bijušais mērs apgalvo, ka, ja pilsēta pilnībā būtu atkarīga no privātās katlu mājas, tarifs būtu 66 eiro par megavatstundu. Bet kā tas ir iespējams, ja privātuzņēmējs pārdod siltumu gandrīz par 78 eiro? Šāds apgalvojums šķiet kā mēģinājums novērst uzmanību no reālām problēmām.
Treškārt, "lētā" siltuma apgalvojums. Bartaševičs apgalvo, ka Rēzeknes siltumtīklu siltums ir pārāk dārgs, un privātais uzņēmējs it kā "atšķaidot" to ar savu lētāko siltumu. Tomēr patiesībā tas nesamazina tarifus iedzīvotājiem. Gluži pretēji, siltums tiek iegādāts no REZ NRJ par 77,86 eiro par megavatstundu, bet galalietotājs maksā pēc tarifu 88,79 eiro.
Pilsēta — līgumsaistību ķīlnieks
Pagaidu administrācijas vietnieks Jānis Belkovskis apstiprināja, ka noslēgtais līgums ir nostādījis Rēzekni atkarībā no privātā piegādātāja.
"Ir noslēgts līgums. Siltumtīkli ir parakstījuši līgumu ar privāto piegādātāju par 60 tūkstošiem megavatstundu gadā. Princips, ja mēs pērkam siltumu no privātā, kad viņš piedāvā viszemāko cenu, šajā gadījumā nedarbojas. Izrādās, ka pašvaldība ir kļuvusi par situācijas ķīlnieku, jo vasarā siltumu pirka no privātās kompānijas, bet norunātais apjoms netika sasniegts," — saka administrators. Tas noved pie tā, ka izpildīt līguma nosacījumus ir neiespējami un vēl lielākām izmaksām pašvaldībai.
Secinājums
"Šodien man ir divi svarīgi jautājumi," saka Aija Nagle. "Kāpēc 2021. gadā tika noslēgts ilgtermiņa līgums ar privāto uzņēmumu? Un kāpēc pilsēta neattīstīja savas katlu mājas, kā to izdarīja Daugavpils? Šie lēmumi nosaka rēzekniešu dzīvi uz desmitiem gadu. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbildes."
Siltumenerģijas tarifu tēma joprojām ir viena no sāpīgākajām Rēzeknē. Šī jautājuma risināšana ir galvenais izaicinājums pagaidu administrācijai un potenciāliem jaunajiem pilsētas līderiem.
