Pārsteidzoši! Ziemassvētku eglīšu bumbas radās galējas nabadzības apstākļos

Šodien eglīšu stikla bumbas liecina par krāšņumu, spozmi un pārticību. Bet patiesībā tās radušās spiedīgos trūkuma apstākļos - 19. gadsimta vidū Vidusvācijā. Pirms tam eglīšu rotājumos tika izmantoti dabīgi materiāli, piemēram, augļi, rieksti un papīrs, kad bumbveidīgos rotājumus aizstāja āboli. Vācu stikla pūtējs pirmo bumbu esot izpūtis 1847. gadā. Pāris desmitgadēs stikla bumbas iekaroja visu pārējo pasauli: vispirms Eiropu, tad ASV, pēcāk Japānu un tad jau arī citas valstis. Vēstures stāsti liecina, ka jau pašā 20. gadsimta pirmajos gados eglīšu bumbas tapa arī Latvijā – Liepājā.

Pirmo stikla bumbu eglītei izpūta Tīringenes Laušas pilsētā dzīvojošais nabadzīgais stikla pūtējs Hanss Greiners, jo viņš nevarēja atļauties uz svētkiem nopirkt ābolus. Togad Vidusvācijā bija ābolu neraža un tie bija ļoti dārgi. Tā kā ābeles augļus varēja atļauties un līdz ziemas saulgriežiem saglabāt tikai bagātie aristokrāti. Pirmā stikla bumba esot bijusi sarkanā krāsā, lai ne tikai formas, bet arī krāsas ziņā līdzinātos ābolam. Hanss Greiners nevarēja iedomāties, ka viņa izpūstais bumbulis, ko nodēvēja par “bauble” (tulkojumā no vācu valodas – “nieciņš”) tik ļoti iepatiksies tautiešiem, ka pēc dažiem gadiem ar to rotās eglītes visā Vāczemē. 19. gadsimta astoņdesmitajos gados vācu baubles uz Ameriku sāka importēt lielais ASV universālveikalu tīkls “Woolworth”, bet japāņi paši sāka pūst savas bumbas. Tā nu 19. gadsimta nogalē svētku eglīte vairs nebija iedomājama bez stikla bumbām. 

Lauša lepojas ar savu goda pilsoni Hansu Greineru un viņa devums globālajam Ziemassvētku svinēšanas simbolam ir iemūžināts pilsētiņas slavenākajā tūrisma galamērķī – Laušas Stikla mākslas muzejā, bet pavisam nesen – 2021. gada martā Laušas baubles tika iekļautas Vācijas nemateriālā kultūras mantojuma reģistrā.

Arī Latvija var lepoties ar savā teritorijā ražotajām Ziemassvētku eglīšu bumbām – tās izgatavotas pie visām varām un visos laikos. Piemēram, pašā 20. gadsimta sākumā tās gatavoja Liepājas kapseļu rūpnīcā, kas paralēli savai pamatprodukcijai ražoja alvas folija bumbas svētku kokiem. Visvairāk eglīšu bumbas Latvijā tapa Jaunciemā, kad tās cauru gadu ražoja Rīgas eglīšu rotājumu rūpnīca no 1949. līdz 2001. gadam (nespējot izturēt Ķīnas lēto rotājumu invāziju, rūpnīca gadsimtu mijā bankrotēja). Ķīšezera krastā savulaik tapa miljoniem baubļu, kuras padomju okupācijas laikā aizceļoja uz visām “brālīgajām republikām”. Arī tagad Latvijā top eglīšu bumbas, bet daudz, daudz mazākā skaitā, bet tās ir ar īpašu pievienoto vērtību. Piemēram, ir stikla saloni, kuros var pasūtīt autorizētas baubles ar uz tām uzrakstītu vārdu vai firmas nosaukumu. Bet tad jau tās būs ievērojami dārgākas par āboliem...