“Zemnieku saeima” atsakās maksāt par “Rail Baltica” projektu
foto: Edija Pālens/LETA
Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka robus finansēs nedrīkst lāpīt uz lauksaimnieku rēķina.
Viedokļi

“Zemnieku saeima” atsakās maksāt par “Rail Baltica” projektu

Gundega Grīva

Jauns.lv

11. decembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” finanšu ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka "viens no finansējuma avotiem finanšu grūtībās nonākušajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai "būšot jāsaspiežas”.

“Zemnieku saeima” atsakās maksāt par “Rail Baltica...

Tomēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka "lauksaimnieki par projektu nemaksās", uzsverot, ka Ašeradena piedāvātais "risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams".

“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav," norāda Lazdiņš.

"Šo 20 gadu laikā ar neatlaidīgu darbu situāciju ir izdevies nedaudz uzlabot – kaut joprojām esam pēdējie, tomēr saņemam ap 77% no ES vidējiem maksājumiem. Tas nenozīmē, ka paliekam konkurētspējīgāki, salīdzinot ar pārējo Eiropu, mēs vienkārši samazinām tempu, kādā atpaliekam."

"Lauksaimnieku pozīcija ir skaidra – nākošajā Eiropas daudzgadu budžetā beidzot ir jāpanāk tiešmaksājumu izlīdzināšana, nevis jāfilozofē par to, kā uz Latvijas zemnieku rēķina aizlāpīt “Rail Baltica” caurumus," uzsver lauksaimnieku pārstāvis.

"Mēs nereti brīnāmies, ka mūsu produkti ir dārgāki nekā importētie, meklējam veidus, kā samazināt pārtikas cenas, taču tā vietā, lai panāktu līdzvērtīgu no atbalstu no Eiropas, mūsu politiķi meklē veidus, kā situāciju atkal apgrūtināt."

“Ašeradena retorika apstiprina mūsu bažas par šobrīd slepeni kaldinātu plānu ES līmenī, ka katra dalībvalsts pati lems, kam tērēt Eiropas fondu naudu. Tas nozīmē – Kopējā lauksaimniecības politika ir apdraudēta. Ņemot vērā arvien pieaugošās pārtikas cenas un agresorvalstu nozīmīguma pieaugumu globālajā pārtikas ķēdē, pastāv pavisam reāls risks pazaudēt savu pārtikas neatkarību,” skaidro Lazdiņš.